Merz sasaista EU budžetu ar Ukrainas €70bn iztrūkumu

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs Vācijas atbalstu ES 2028.–2034. gada budžetam saistījis ar visu dalībvalstu līdzdalību Ukrainas finansēšanā, 9. novembrī ziņoja Financial Times. Šo nosacījumu viņš izklāstīja 6. novembra vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, kurš vada samitus, kuros ES līderi panāk vienošanās (Rapporteur). Vēstule sasaista divas atsevišķas sarunas: Ukrainas finansējuma iztrūkumu 2027. gadā un nākamo ES septiņu gadu budžetu, ko var bloķēt jebkuras dalībvalsts valdība.

Ko vēstulē teikts un kas tajā nav teikts

Publicētajos vēstules fragmentos Mercs prasa, lai „mēs visi, bez izņēmuma” apņemtos palīdzēt segt Ukrainas 2027. gada finansējuma iztrūkumu (Rapporteur, Kyiv Independent). Šo apņemšanos viņš izvirza par priekšnoteikumu visām pārējām sarunām par izdevumiem.

Vēstules fragmentos ultimāta nav, norāda Kyiv Independent, kas arī iepazinies ar vēstuli. Blokādes draudus pieminējusi vārdā nenosaukta Vācijas amatpersona. Viņa Financial Times sacīja, ka visu dalībvalstu atbalsts esot būtisks, lai pabeigtu sarunas par budžetu.

Draudiem ir svars, jo budžeta pieņemšanai vajadzīga visu dalībvalstu valdību vienprātība un Eiropas Parlamenta piekrišana (LESD 312. pants). Vācija var savu piekrišanu nedot, tāpat kā jebkura no pārējām 26 valdībām (Padomes skaidrojums). Košta var palīdzēt panākt kompromisu, taču viņš nevar pārvarēt kādas valdības atteikumu.

Veto maksātu arī Berlīnei. ES izdevumi neapstātos, jo saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību iepriekšējā budžeta izdevumu griesti paliktu spēkā līdz jauna budžeta pieņemšanai (LESD 312. pants). Taču apstātos darbs pie jaunajām prioritātēm, tostarp aizsardzības un konkurētspējas finansējuma. To Vācija un piecas citas valdības prasīja, aicinot samazināt kopējo budžetu (Vācijas valdība). Tātad Berlīne lūdz partnerus vairāk maksāt par Ukrainu, vienlaikus prasot ES kopējos izdevumus samazināt.

Iztrūkums, kura sadalījums vēl nav noteikts

Šeit viegli sajaukt divas finansējuma summas. Februārī ES dalībvalstu valdības vienojās par nostāju attiecībā uz juridisko regulējumu aizdevumam līdz 90 mljrd. € apmērā 2026. un 2027. gadā (ES Padome). Papildus šim aizdevumam Ukrainai un ES konstatējušas vēl aptuveni 70 mljrd. € iztrūkumu 2027. gadā (Eiropas Komisija). Publicētajos fragmentos nav pateikts, cik katrai valstij būtu jāmaksā un kā šo naudu paredzēts piesaistīt.

Panākt visu valdību piekrišanu būs grūti. Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs esot norādījis, ka viņa valsts nevarot piedalīties 70 mljrd. € paketē (Bulgārijas valdība). Čehija, Ungārija un Slovākija tika atbrīvotas no esošā aizdevuma finansiālajām saistībām, bet Merca prasība tām uzliktu jaunas.

Valdības jau dalās domās par pašu budžetu. Valstis, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem, vēlas to samazināt, bet citas, piemēram, Portugāle, aizstāv reģionālās attīstības un lauksaimniecības finansējumu (To Brief). Merca nosacījums pievieno otru strīdu sarunām, kurās pirmais vēl nav atrisināts.

Pat Ukrainu atbalstošie sabiedrotie apšauba šādu taktiku. 6. novembrī, vēl pirms vēstule kļuva publiska, Polijas ārlietu ministra vietnieks Ignācijs Ņemčickis brīdinājis, ka, sasaistot sarunas par Ukrainu un budžetu, vienošanos būšot grūtāk panākt (Euronews). Mercs nevar paļauties, ka valdības, kas atbalsta Ukrainu, atbalstīs arī viņa izvēlēto paņēmienu.

Iesaldētos Krievijas valsts aktīvus bieži min kā veidu, kā neslogot valstu budžetus. Beļģija tomēr vēlas, lai citas valdības dalītos šā risinājuma riskā, sniedzot garantijas, ko tās vēlāk nevarētu atsaukt (Beļģijas parlamenta komisija). Praksē tas jautājumu atkal noved pie valstu naudas un pie tā, kurš uzņemsies atbildību par garantijām.

Turpmākajiem gadiem Eiropas Komisijas budžeta projektā paredzēta Ukraine Reserve ar maksimālo apjomu 88,9 mljrd. € 2025. gada cenās (regulas projekts). Šis finansējums būtu pieejams no 2028. gada, tāpēc tas nevar segt 2027. gada iztrūkumu. Publicētajos vēstules fragmentos nav teikts, vai Mercs šo summu uzskata par pietiekamu turpmākajiem gadiem.

Mercs Ukrainas finansēšanu no kopīga mērķa padarījis par nosacījumu vienošanās panākšanai par ES budžetu. Tas ir ticams spiediena instruments: Vācija var budžetu neatbalstīt, lai gan šāda rīcība aizkavētu arī Berlīnei vēlamo izdevumu sākšanu. Mercs nav pateicis, kas un cik maksās. Kamēr tas nav noteikts, papildu 70 mljrd. € (Eiropas Komisija) paliek prasība bez konkrēta maksājumu sadalījuma.