Tuvo Austrumu kuģošanas blokāde apdraud Vācijas autorūpnīcas, jo sarūk smērvielu krājumi

Vācijas autorūpnīcās uz līnijām ir samontēti dzinēji, virsbūves un baterijas. Tomēr gatavas automašīnas nevar nosūtīt klientiem, ja trūkst šķietami mazāk redzamas detaļas — sintētiskās motoreļļas. Eiropa 72 % no III grupas bāzes eļļām līdz šim saņēma no Persijas līča pārstrādes rūpnīcām, kas tagad ir slēgtas vai blokādes dēļ nepieejamas (Focus). Tās ir specializētas smērvielu izejvielas, kas nonāk katrā jaunā automašīnā pirms piegādes. Saskaņā ar Argus Media aplēsēm Eiropas krājumi varētu izsīkt jūnija sākumā (Motorcycles News).

Hormuza šaurums faktiski ir slēgts vairāk nekā divus mēnešus. Tūlītējā problēma nav jēlnafta. Vācija no Tuvajiem Austrumiem saņem tikai 6 % jēlnaftas (Bundesregierung). Vājā vieta ir pārstrādātie un specializētie produkti: smērvielu bāzes eļļas, urīnviela mēslojumam, sērs ķīmiskajai rūpniecībai. Tām nav ātru aizvietotāju, un to piegādes gandrīz pilnībā iet caur Hormuzu.

Tādēļ šis nav tikai enerģijas cenu stāsts. Piegādes traucējums no rūpnīcu cehiem pāriet uz mēslojuma izmaksām, pēc tam uz pārtikas cenām, un beigās nonāk Eiropas Centrālās bankas darba kārtībā.

Kur patiesībā ir sastrēgumi

Brent jēlnaftas cena 15. maijā bija 109 ASV dolāri par barelu — aptuveni par 45 % augstāka nekā pirms krīzes (MarketScreener). Taču Itālijas piemērs rāda, kāpēc ar jēlnaftas īpatsvaru nepietiek, lai saprastu risku. Itālija no Persijas līča importē tikai 10 % jēlnaftas, bet pārstrādāto produktu īpatsvars, kas ienāk pa šiem ūdeņiem, ir 25 % (Corriere della Sera, Banca d'Italia). Tieši starpība starp jēlnaftas un pārstrādāto produktu atkarību ir vieta, kur koncentrējas spiediens.

Urīnvielas cena Eiropā dažu nedēļu laikā pieaugusi no 380 līdz 1 000 € par tonnu (Confagricoltura via Open.Online). Polijā tonna urīnvielas tagad maksā tikpat, cik 3,5 tonnas kviešu, kas ir divreiz vairāk nekā pērn pēc šīs attiecības (Agroprofil). Vācijas autoražotāji meklē alternatīvus smērvielu avotus; ja tas neizdosies, jāgatavojas saīsinātam darba laikam un apturētām ražošanas līnijām (Kettner Edelmetalle). Ifo institūts ziņo, ka aprīlī ar iepirkumu grūtībām saskārās 13,8 % Vācijas rūpniecības uzņēmumu — vairāk nekā divreiz vairāk nekā janvārī (n-tv).

Kas maksā, un kāpēc nevienādi

Eirozonas kopējā inflācija aprīlī sasniedza 3,0 %. To vilka enerģija, kuras cenas gada laikā pieauga par 10,9 % (Eurostat). Pamatinflācija, kas neietver enerģiju un pārtiku, joprojām ir 2,2 %. Tas nozīmē, ka šoks vēl nav pilnībā iestrādājies algās un pakalpojumu cenās.

Atšķirības starp valstīm ir lielas. Rumānijā inflācija pārsniedz 10 %. Itālijas patērētāju organizācijas lēš, ka mājsaimniecībām šogad enerģijas un pārtikas sadārdzinājuma dēļ papildus būs jāmaksā 926–1 225 € (Adnkronos). Polijā dīzeļdegviela maksā gandrīz par 60 % vairāk nekā pirms gada (Money.pl), un degviela tagad veido 45–50 % transporta uzņēmumu darbības izmaksu (Visline).

Smagāk cieš valstis ar trim kopīgām iezīmēm: lielu atkarību no importētiem fosilajiem resursiem, zemākiem degvielas nodokļiem, kas cenu kāpumu ātrāk pārnes uz patērētājiem, un vājāku valūtu, kas sadārdzina dolāros tirgotās izejvielas.

ECB slazds

Eiropas Centrālā banka aprīlī noguldījumu procentlikmi atstāja 2,00 % līmenī, taču Kristīne Lagarda žurnālistiem sacīja, ka iespējams likmju paaugstinājums esot apspriests „plaši” (ECB). Bloomberg aptaujā tagad tiek iecenoti divi 25 bāzes punktu paaugstinājumi — jūnijā un septembrī (Bloomberg). Bundesbankas prezidents Nāgels spiedienu formulē atklāti: „Nevienam nepatīk celt likmes, kad izaugsme ir vāja. Bet mūsu mandāts ir cenu stabilitāte” (Finanznachrichten).

Augstākas procentlikmes naftu nepadarīs lētāku. Tās bremzēs ekonomiku, kas jau ir zem spiediena. Banca d’Italia nelabvēlīgajā scenārijā paredz, ka konflikta ieilgšanas gadījumā eirozonas inflācija sasniegtu 4,5 %, bet izaugsme noslīdētu līdz -0,5 % (Banca d'Italia). Pasaules Banka šo situāciju sauc par „lielāko piegādes traucējumu globālā naftas tirgus vēsturē” (World Bank).

FAO brīdina, ka mēslojuma cenu lēcieni līdz ražām nonāk ar 6–9 mēnešu nobīdi (Open.Online). Ietekme uz kviešiem un kukurūzu būs redzama laikā no 2026. gada augusta līdz 2027. gada februārim. Fiziskā infrastruktūra ātru risinājumu nedod: Apvienoto Arābu Emirātu apvedcauruļvads papildu jaudu nesniegs līdz 2027. gadam (CNBC). Eiropas 90 dienu stratēģiskās rezerves dod buferi, bet tās tiek tērētas, nevis papildinātas.

Chatham House vērtējumā „Hormuza inflācijas šoks tikai sākas” (Chatham House). Ja ECB jūnijā cels likmes, tas parādīs, kuru cenu Eiropas politikas veidotāji uzskata par mazāk bīstamu: ilgāku inflāciju vai pašu radītu izaugsmes bremzēšanu ārēja piegādes šoka laikā.