Melnkalne slēdz trīs sadaļas, Horvātija prasa risināt strīdus

Melnkalne 12. oktobrī provizoriski slēdza vēl trīs sarunu sadaļas — par ekonomikas un monetāro politiku, statistiku un sociālo politiku. Tagad slēgtas 21 no 33 atvērtajām sadaļām (ES Padome, Eiropas Komisija). Kaimiņvalsts Horvātijas piekrišana vajadzīga katras sadaļas slēgšanai, un Zagreba publicējusi prasības, kuras vēlas panākt vispirms. Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Zagreba būtu bloķējusi kādu no vēl atvērtajām sadaļām.

Sarunu sadaļa ir politikas joma, kurā kandidātvalstij jāpierāda, ka tā spēj piemērot ES noteikumus. „Provizoriski” nozīmē, ka vienošanās vēl nav galīga: ES var sadaļu atkal atvērt līdz pievienošanās vienošanās noslēgšanai (Eiropas Komisija). Premjerministrs Miloiko Spajičs vēlas atlikušās sadaļas slēgt līdz 2026. gada beigām, pievienošanās līgumu parakstīt 2027. gadā un panākt Melnkalnes iestāšanos ES 2028. gadā (Melnkalnes valdība).

Ko pieprasa Zagreba

Lielākā daļa Horvātijas prasību saistīta ar 1990. gadu kara mantojumu. Horvātijas Ārlietu ministrija vēlas kompensāciju bijušajiem Morinjas ieslodzījuma nometnes ieslodzītajiem, piemiņas plāksnes saglabāšanu, atbildes par 14 pazudušajiem un kara noziegumu lietu iztiesāšanu (Horvātijas Ārlietu ministrija). Tā arī vēlas, lai tiktu atrisinātas Horvātijas ģimeņu īpašuma prasības.

Citas prasības rāda, cik tālu var sniegties divpusējo jautājumu saraksts. Zagreba vēlas, lai pārdēvētu peldbaseinu Kotorā, kas nosaukts Zorana Gopčeviča vārdā. Tā prasa turpināt sarunas par jūras robežu un atdot mācību kuģi Jadran, kas, pēc Horvātijas teiktā, pieder tai. Šeit aplūkotie avoti neuzrāda lēmumu par šo īpašumtiesību prasību. Horvātijas ārlietu ministrs Gordans Grličs Radmans noraida vārdu „blokāde” un uzsver, ka Horvātija iestājoties par pamatjautājumiem (HRT).

Eiropas Komisija, ES izpildvara, vērtē kandidātvalsts progresu un iesaka, kad sadaļa ir gatava slēgšanai. Komisija viena pati to slēgt nevar. Saskaņā ar Melnkalnes 2012. gada sarunu ietvaru vispirms jāvienojas visām ES dalībvalstīm (sarunu ietvars). Horvātijai ir vēl viena iespēja lemt noslēgumā, jo ES līguma 49. pants paredz, ka dalībvalstīm jāapstiprina jaunās valsts uzņemšana un jāratificē pievienošanās līgums (EUR-Lex).

Daļa prasību pārklājas ar to, ko pieprasa pati ES. Komisijas 2025. gada ziņojumā vērtēta Melnkalnes rīcība kara noziegumu lietās, kas ietilpst 23. sadaļā par tiesiskumu, tiesām un pamattiesībām (Komisijas ziņojums). 2012. gada sarunu ietvars prasa uzturēt labas kaimiņattiecības un mierīgā ceļā risināt robežstrīdus. Tajā nekas nav teikts par kuģa īpašnieku vai peldbaseina nosaukumu (sarunu ietvars).

Ziņojumi par iebildumiem, bet nav apstiprinājuma par bloķēšanu

Plašākais apgalvojums izskanēja 24. septembrī, kad Euronews ziņoja, ka Horvātija esot bloķējusi četras sadaļas: transportu (14), tiesas un pamattiesības (23), tiesiskumu un drošību (24), kā arī ārpolitiku (31) (Euronews). Vēlāki ziņojumi šo ainu precizēja. Melnkalnes medijs Vijesti jūlijā bija ziņojis par iebildumu pret transporta sadaļu, bet 9. oktobrī rakstīja, ka tā statuss neesot skaidrs (Vijesti). Savukārt RTCG oktobra pārskatā par Horvātijas astoņām prasībām sešas saistīja ar 23. sadaļu, bet kuģa un robežas jautājumus — ar 31. sadaļu (RTCG).

Oficiālajos dokumentos teikts vēl mazāk. Padomes 12. oktobra paziņojumā uzskaitītas slēgtās sadaļas; transporta sadaļa palika atvērta, taču iemesls nav norādīts (ES Padome). Arī pašai ES ir prasības attiecībā uz 24. sadaļu, piemēram, vīzu politikas saskaņošana ar ES noteikumiem (Komisijas vērtējums). Šeit citētie avoti neapstiprina, ka Horvātija pašlaik bloķētu šo sadaļu. Tas, ka sadaļa vēl ir atvērta, pats par sevi nepierāda veto.

Šis gadījums ir svarīgs arī citām valstīm, kas vēlas iestāties ES. Komisija 6. oktobrī ierosināja sarunu laikā, bet ne noslēguma lēmumos, ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu, lai neviena valsts viena pati nevarētu nobloķēt lēmumu (Komisijas paziņojums). Galīgajam lēmumam par uzņemšanu saskaņā ar 49. pantu joprojām būtu vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana. Citas kandidātvalstis šo risku pazīst. Bulgārijas iebildumi pret Ziemeļmaķedoniju tika iekļauti ES 2022. gada sarunu ietvarā Skopjei, tādējādi divpusēju strīdu pārvēršot par nosacījumu ceļā uz dalību (OSW).

Horvātija 12. oktobrī piekrita slēgt trīs sadaļas, kā tas bija jādara visām dalībvalstīm (ES Padome). Jaunākajos ziņojumos Horvātijas prasības galvenokārt saistītas ar 23. un 31. sadaļu (RTCG). Zagreba izvirza divpusējas prasības un var panākt, lai tās ņemtu vērā gan pie katras sadaļas slēgšanas, gan galīgajā balsojumā par uzņemšanu. Pieejamie avoti neapstiprina, ka Horvātija būtu izmantojusi savas balsstiesības, lai bloķētu kādu no vēl atvērtajām sadaļām.