Maskavas tiesa liek Briselē bāzētajai Euroclear samaksāt Krievijai 200 miljardus eiro

Maskavas tiesa uzdevusi Euroclear, Briselē bāzētajam centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kas veic norēķinus par lielāko daļu Eiropas obligāciju darījumu, samaksāt Krievijas Centrālajai bankai 18,17 triljonus rubļu jeb aptuveni 200 mljrd. € (Washington Post). Eiropā šāds spriedums nav izpildāms. Tā praktiskā nozīme ir cita: Maskava būvē juridisku pamatojumu Rietumu uzņēmumu aktīvu atsavināšanai Krievijā.

Kas glabājas Euroclear un kāpēc tas ir svarīgi

Euroclear ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, proti, institūcija, kas reģistrē, kam pieder Eiropas obligācijas, un nodrošina norēķinus, kad tās tiek pirktas vai pārdotas. Kad Krievijas Centrālā banka savās ārvalstu rezervēs pirka Vācijas vai Francijas valdības obligācijas, tās tika reģistrētas Euroclear sistēmā. Ne tāpēc, ka Maskavai būtu bijusi īpaša izvēle. Euroclear ir obligātā infrastruktūra lielai daļai Eiropas valstu parāda vērtspapīru.

Tieši šī atkarība no vienas norēķinu infrastruktūras padarīja 2022. gada februāra sankcijas tik iedarbīgas. ES iesaldēja lielāko daļu Krievijas Centrālās bankas rezervju, kas atradās Euroclear, balstoties uz Padomes Regulu 2022/334, un kopš tā laika virzījusies uz šā iesaldējuma pagarināšanu uz nenoteiktu laiku (Al Jazeera). Juridiski aktīvi joprojām ir Krievijas īpašums. Tie vienkārši nav pārvietojami.

Iesaldētie līdzekļi rada procentu ienākumus. G7 tos novirza Ukrainas atbalstam, bet pamatsumma netiek aizskarta. Tā ir apzināta juridiska robeža: konfiscējot valsts aktīvus, ES riskētu pārkāpt suverēnās imunitātes principu starptautiskajās tiesībās.

Spriedums, kas domāts lietošanai Krievijā

Maskavas Arbitrāžas tiesa 15. maijā nolēma, ka Euroclear pakļaušanās ES sankcijām esot nelikumīga Krievijas īpašuma atsavināšana. Process notika aiz slēgtām durvīm. Euroclear paziņojis, ka spriedumu pārsūdzēs, norādot uz tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu (Brussels Times).

Neviena Eiropas tiesa neatzīs spriedumu, kas ES tiesību ievērošanu pasludina par pārkāpumu. ES 20. sankciju pakete, kas pieņemta 2026. gada aprīlī, tieši aizliedz atzīt šādus Krievijas tiesu lēmumus (Germany Trade and Invest).

Tādēļ mērķis nav Euroclear bilance. Spriedums rada uz papīra fiksētu „parādu” 200 mljrd. € apmērā, ko Maskava var izmantot kā pamatojumu ārvalstu uzņēmumu īpašuma pārņemšanai Krievijā. Kopš 2023. gada aprīļa Krievija, atsaucoties uz prezidenta dekrētu Nr. 302, ir pārņēmusi kontroli pār vairāku lielu Eiropas uzņēmumu darbību, tostarp Danone, Carlsberg, Fortum un Uniper aktīviem.

Shēma atkārtojas: Krievijas tiesa atrod pamatu, valsts ievieš pagaidu pārvaldību, bet ārvalstu īpašnieks vai nu zaudē aktīvu, vai spiests piekrist pārdošanai ar lielu atlaidi.

Vācijas uzņēmumi iesprostoti Alabugā

Īpaši ievainojami ir Vācijas uzņēmumi. Knauf un SARIA joprojām darbojas Krievijas Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā, kur Krievija ražo arī kaujas dronus. Tie nevar aiziet, nezaudējot aktīvus pilnībā (Krautreporter). Līdzīgi ierobežojumi skar arī Vācijas izejvielu uzņēmumu RMA.

Berlīnes oficiālā pozīcija līdz šim bijusi par Krievijas rezervju pastāvīgu iesaldēšanu, nevis konfiskāciju. Vācijas valdība uzskata, ka pietiek ar sankciju piemērošanu un aktīvu immobilizāciju, bet tieša konfiskācija radītu bīstamu precedentu valstu aktīvu aizsardzībai pasaulē (Bundesfinanzministerium, Bundesregierung). Šo pozīciju kļūst grūtāk noturēt ikreiz, kad Krievijā īpašnieku zaudē vēl viena Vācijas rūpnīca.

Beļģijai risks ir koncentrēts

Beļģijai šajā konfliktā ir īpašs risks. Tā kā lielākā daļa iesaldēto Krievijas rezervju atrodas Briselē, tieši Beļģija kļūst par galveno juridiskās un politiskās atriebības mērķi. Pret Beļģiju jau iesniegtas deviņas arbitrāžas prasības, kurās Krievijas investori atsaucas uz divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem, kas noslēgti vēl 1989. gadā (21news.be). Premjerministrs Barts De Vēvers iebilst pret Krievijas rezervju pamatsummas konfiskāciju, argumentējot, ka juridiskās un drošības sekas nesamērīgi gultos uz Beļģiju (Le Monde).

ES pašlaik turas pie starpposma risinājuma: aktīvi iesaldēti uz nenoteiktu laiku, procentu ienākumi novirzīti Ukrainai, pamatsumma netiek aiztikta. Maskavas tiesas spriedums šo mehānismu nemaina. Taču tas saasina politisko jautājumu, no kura ES nevarēs izvairīties ilgi.

Katrs nākamais Rietumu rūpnīcas pārņemšanas gadījums Krievijā vājinās argumentu par piesardzību. Ja cena par Krievijas rezervju nekonfiscēšanu turpinās augt zaudētu rūpnīcu, piespiedu norakstījumu un pārdošanas ar lielām atlaidēm veidā, Berlīnes un Briseles aizstāvētā piesardzība arvien biežāk sadursies ar to valdību spiedienu, kurām pašām Krievijā vairs nav tik daudz ko zaudēt.