Maskavas reids atklāj Eiropas pārtvērēju trūkumu

Naktī no 19. uz 20. septembri Ukraina veica līdz šim lielāko tālas darbības dronu operāciju pret Krieviju, sasniedzot Maskavu un vairāk nekā desmit citus reģionus. Krievijas amatpersonas to nosauca par lielāko uzbrukumu galvaspilsētai (ABC News, NPR). Kapotņas naftas pārstrādes rūpnīcā aptuveni 15 kilometru no Kremļa izcēlās ugunsgrēki. Uz laiku tika slēgtas četras Maskavas lidostas. Divi cilvēki gāja bojā, bet aptuveni 400 iedzīvotājus evakuēja pēc drona trieciena daudzdzīvokļu namam Maskavas apgabalā (The Irish Times).

Operācija parādīja, ka Ukraina arvien labāk spēj ar pašu ražotiem ieročiem uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā. Taču skaļākais kopš reida izplatītais apgalvojums — ka Maskavas pretgaisa aizsardzību esot pārvarējusi ballistiskā raķete — nav pierādīts. Apstiprinātie postījumi izgaismo problēmu, kuru Eiropa nav atrisinājusi: starpību starp pārtvērējraķešu skaitu, ko tā spēj saražot, un uzbrukumu apjomu, ko Ukrainai būs jāatvaira pirms ziemas.

Kas ir pārbaudīts un kas kļuvis virāls

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka ceļā uz galvaspilsētu iznīcināti 450 droni. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka visā valstī pārtverti 1110 droni. Šie skaitļi attiecas uz atšķirīgām vietām un laika posmiem, turklāt neviens no tiem nav neatkarīgi pārbaudīts (ABC News, NPR). Prezidents Volodimirs Zelenskis uzskaitīja desmit operācijā izmantotas ieroču sistēmas, tostarp Ukrainā ražotus dronus un raķetes, taču nepateica, kurš ierocis trāpījis kuram mērķim (Los Angeles Times).

Ukrainas Ģenerālštābs apgalvoja, ka Kapotņas rūpnīcā trāpīts konkrētām pārstrādes iekārtām. Neviens operators šo informāciju nav apstiprinājis, tāpēc nav zināms, cik lielā mērā rūpnīcas ražošana cietusi.

Tieši ballistiskās raķetes apgalvojumā ziņojumi apsteidza pierādījumus. Sekundāros avotos tika pieņemts, ka Zelenska pieminētais „Pelican” ir Fire Point ražotā īsās darbības rādiusa ballistiskā raķete FP-7, un šis ierocis tika saistīts ar uzbrukumu Maskavai. Kā vēsta Charter97, FP-7 deklarētais darbības rādiuss — aptuveni 200–350 kilometru — nesasniedz aptuveni 500 kilometru attālumu no Ukrainas kontrolētās teritorijas līdz Krievijas galvaspilsētai. Nav ne ģeolokācijas datu par atlūzām, ne satelītattēlu, ne oficiāla Ukrainas paziņojuma, kas apstiprinātu ballistiskās raķetes triecienu Maskavai. Arī apgalvojumam par Krievijas pretgaisa aizsardzības apspiešanas rezultātā pie Voroņežas atvērtu „aklo koridoru” nav pārbaudītu atlūzu vai radaru datu. Pieejamie pierādījumi apstiprina masveida dronu uzbrukumu, nevis sekmīgu ballistisko triecienu Maskavai.

Īstā problēma ir Eiropas pārtvērējraķešu trūkums

Eiropai šis reids ir svarīgs ne tik daudz tāpēc, ko tas parādīja par Ukrainas uzbrukuma spējām, bet gan tāpēc, ko tas izgaismoja aizsardzībā. Vācija Ukrainai piegādājusi trīs pilnas Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas un papildu palaišanas iekārtas, taču aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss turpmākas piegādes sasaistījis ar ātru ASV aizvietojuma nodrošināšanu, lai saglabātu NATO aizsardzības spējas (Bundesregierung, Deutschlandfunk). Vācija un sabiedrotie kopīgi savāca aptuveni 35 Patriot pārtvērējraķetes — apmēram tik, cik var izlietot viens piesātināts uzbrukums (Tagesschau).

Francija un Itālija Ukrainai apņēmušās piegādāt SAMP/T baterijas — abu valstu kopīgi izstrādāto pretgaisa aizsardzības sistēmu — un Aster pārtvērējraķetes. Taču MBDA, kas šīs raķetes ražo, arī pēc ražošanas paātrināšanas vienam pasūtījumam joprojām vajag mazāk nekā 18 mēnešus (MBDA). Modernu pārtvērējraķešu izgatavošana ilgst vairākus gadus, bet uzbrukuma dronu — dažas nedēļas.

Šī atšķirība izskaidro, kāpēc Vācijā izvērstā ražošana virzās uz lētāko ieroču segmentu. Netālu no Minhenes Auterion un Ukrainas partneris Airlogix šā mēneša sākumā sāka sērijveidā ražot vairāk nekā 5000 kaujas dronu. Līguma vērtība ir aptuveni 300 milj. € (Die Zeit). Ražošana sākās 3. septembrī; nav zināms, vai kāds no šiem droniem līdz Maskavas reidam bija nogādāts Ukrainā. Pieejamie ziņojumi neatklāj, kas pasūtījis vai finansējis līgumu ārpus abiem uzņēmumiem.

Ko pārbaudīs ziema

Lai nodarītu lielākus postījumus, Krievijai nav jāatkārto Ukrainas skaļākie triecieni. Institute for the Study of War (ISW) vien septembra sākumā fiksēja kombinētus uzbrukumus ar 108 un 149 droniem un raķetēm (ISW). Krievija ziemas uzbrukumos jau pievērsusies mazākām elektrosadales apakšstacijām, kuras ir grūtāk aizsargāt (OSW). Ukraina caur sinhronizēto elektrotīklu, kas to savieno ar Eiropas kaimiņvalstīm, var importēt aptuveni 2,1 GW, taču imports nespēj aizstāt iznīcinātās ražošanas jaudas (Green Deal Ukraina).

Ukraina parādīja, ka spēj izveidot lielu, dažādu ieroču tipu uzbrukumu un sasniegt aizsargātus mērķus dziļi Krievijas teritorijā. Eiropas praktiskā problēma ir pretējā pusē: neatbilstība starp pārtvērējraķešu skaitu, ko Eiropa spēj piegādāt, un uzbrukumu skaitu, ar kuriem Ukrainai nākamajos mēnešos būs jātiek galā.