Maskava gatavo prasību pret Baltiju

Tiesību instrumentu izmantošana politiska spiediena panākšanai nav jauna taktika. Valsts var vērsties tiesā nevis tāpēc, ka sagaida ātru vai pārliecinošu spriedumu, bet tāpēc, lai piespiestu pretinieku aizstāvēties, radītu starptautisku publicitāti un politisku kampaņu ietērptu juridiskā valodā.

Tieši šādu soli Krievija tagad gatavojot pret Igauniju, Latviju un Lietuvu. Maskava plānojot vērsties pret visām trim valstīm Starptautiskajā tiesā — ANO galvenajā tiesā starpvalstu strīdiem —, apgalvojot, ka Baltijas valstīs sistemātiski tiekot diskriminēti etniskie krievi. Juridiskais pamats būtu CERD, Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu. Saskaņā ar Starptautiskās tiesas izskatāmo lietu sarakstu publiski šāda prasība vēl nav iesniegta. Taču kopīga Baltijas mediju izmeklēšana secinājusi, ka Krievijas Ārlietu ministrija uzdevusi Maskavas advokātu birojam „Monastirskis, Zjuba, Stepanovs un partneri” sagatavot lietu, izmantojot īpaši izraudzītus „Baltijas ekspertus” (Lrytas). Sagatavošanās izskatās sistemātiska. Paša prasījuma saturs — daudz vājāks. Tāpēc šī lieta ir nozīmīga vēl pirms nonākšanas tiesas zālē.

Juridiskās durvis, ko Krievija mēģina atvērt

CERD 22. pants ļauj valstīm diskriminācijas strīdus nodot Starptautiskajai tiesai, taču tikai pēc tam, kad sarunas nav devušas rezultātu (CERD teksts). Krievija šo priekšnoteikumu veido kopš 2022. gada: diplomātiskās notas Lietuvai 2022. gada novembrī, līdzīgas notas Latvijai un Igaunijai, papildu sarakste 2024. un 2025. gadā, kā arī jaunākā nota Viļņai 2026. gada janvārī (LRT). Krievijas cilvēktiesību amatpersona Grigorijs Lukjancevs apgalvo, ka Baltijas valstis esot atbildējušas noraidoši, un to pasniedz kā pierādījumu, ka sarunas esot mēģinātas, bet izgāzušās (Daily Beirut).

Šis solis nav formāla dekorācija. Lietā Gruzija pret Krieviju 2011. gadā Starptautiskā tiesa CERD prasību noraidīja, jo pirms prasības iesniegšanas nebija notikušas nepieciešamās sarunas (Starptautiskā tiesa, lieta Nr. 140). Krievija, šķiet, šo spriedumu ir rūpīgi izpētījusi.

Reāla politika, uzbūvēta vajāšanas aina

Maskavai nav jāizdomā visi elementi no nulles. Latvijā joprojām pastāv pēcpadomju nepilsoņa statuss, kas galvenokārt skar krievvalodīgos iedzīvotājus; pastāv uzturēšanās noteikumi, kas pastāvīgās uzturēšanās tiesības var sasaistīt ar latviešu valodas zināšanām; izglītības sistēmā latviešu valoda ir galvenā mācību valoda (Re:Baltica, Izglītības likums). Baltijas valdības to skaidro kā integrācijas un valsts valodas politiku, nevis etnisku vajāšanu. Tomēr starptautiski šie jautājumi ir pietiekami atpazīstami, lai Krievija tos pārpakotu diskriminācijas valodā.

Maskavas skaļākais apgalvojums ir, ka Baltijas valstis plānojot krievvalodīgo masveida deportācijas. Visas trīs valdības to kategoriski noliedz, un neatkarīgi pierādījumi šādai apsūdzībai nav publiski zināmi (Euronews, LRT). Baltijas valstis izsauca Krievijas vēstniekus saistībā ar, to vērtējumā, safabricētiem apgalvojumiem par deportācijām un 2026. gada martā šo jautājumu izvirzīja ES Ārlietu padomē, kur dalībvalstu ārlietu ministri saskaņo ārpolitiku. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pauda solidaritāti (Euronews).

Eiropa to lasa kā drošības, nevis tiesību jautājumu

Austrumu pierobežas valstis Starptautiskās tiesas draudus uztver kā vienu instrumentu plašākā spiediena kampaņā. Somija Baltijas valstīm vērsto juridisko spiedienu skata līdzās robežprovokācijām, dezinformācijai un militārai iebiedēšanai (Yle). Eiropas Parlaments nosodīja Krievijas provokācijas Somijā, Baltijas valstīs un Rumānijā kā daļu no iebiedēšanas modeļa (STTInfo). Signāls ir vienots: ES austrumu flanga valdības tiesas draudus lasa kā politisku ieroci, nevis parastu juridisku strīdu.

Tas nosaka ES publisko atbildi, bet vienlaikus to sarežģī. Pilnīga Maskavas prasības noraidīšana var radīt iespaidu, ka mazākumtiesību sūdzības vienmēr ir ļaunticīgas. Savukārt detalizēta iesaistīšanās juridiskajā saturā var piešķirt uzticamību lietai, kuras mērķis, visticamāk, ir publicitāte, nevis tiesisks risinājums.

Ko tiesa nevar panākt

Pat ja Krievija pārvarētu visus procesuālos šķēršļus, Starptautiskās tiesas iespējamie līdzekļi būtu šauri: konstatējums, ka konkrēti pasākumi pārkāpj konvenciju, rīkojums tos izbeigt, iespējams, pagaidu aizsardzības pasākumi. Tiesa nevar pārrakstīt Baltijas valstu drošības politiku (Starptautiskā tiesa, lieta Nr. 166). Nav pārbaudīts, vai kādai no pusēm ir atrunas pret CERD 22. pantu, kas varētu pilnībā bloķēt tiesas jurisdikciju (ANO līgumu krājums).

Tiesas iznākums šajā stratēģijā ir sekundārs. Pat bez iesniegtas prasības Krievija jau ir pārbīdījusi sarunu no Baltijas valstu drošības politikas uz mazākumtiesību aizstāvību, piespiežot trīs ES valstis atbildēt uz Maskavas konstruētu apsūdzību.