Minhene apstrīd Austrijas robežkontroles

2. jūlijā Minhenes Administratīvā tiesa atzina trīs Vācijas policijas pārbaudes pie Austrijas robežas par nelikumīgām (FAZ, DW). Tiesas loģika bija vienkārša: pārbaudes, kas gadiem saglabātas gandrīz nemainīgā formā, vairs neatbilst pagaidu izņēmumam, ko pieļauj Šengenas noteikumi — ES regulējums par zonu bez pasu kontroles pie iekšējām robežām (Süddeutsche Zeitung).

Taču tā pati tiesa noraidīja steidzamu prasību apturēt turpmākās pārbaudes (ZEIT). Tas nozīmē, ka ceļotājiem kontroles joprojām jāpiecieš un tās jāapstrīd katrā konkrētā gadījumā. Tiesa var atzīt iepriekšēju apturēšanu par nelikumīgu, bet tas nevienam nedod automātiskas tiesības nākamajā kontrolpunktā doties tālāk bez policijas pārbaudes.

Izņēmums, kas kļuva par normu

Šengena ļauj valdībām uz laiku atjaunot robežkontroli, ja pastāv nopietns sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Par šādu soli jāpaziņo Eiropas Komisijai, tam jābūt ierobežotam laikā un samērīgam (EUR-Lex, Komisija).

Vairākas valdības ir iemācījušās dzīvot šajā izņēmumā. Vācija jau gadiem veic pārbaudes uz robežas ar Austriju. Dānija kopš 2016. gada uztur kontroli pie robežas ar Vāciju. Zviedrija tās atjauno, atsaucoties uz to pašu sabiedriskās kārtības formulu (Polisen). Katrā pagarinājumā tiek lietota pagaidu pasākuma valoda. Praksē kontrole kļūst par pastāvīgu režīmu.

ES Tiesa robežu novilka 2022. gadā. Spriedumā NW lietās (C-368/20 un C-369/20) tā noteica, ka dalībvalsts pēc maksimālā termiņa beigām nevar turpināt pagarināt robežkontroli, balstoties uz to pašu apdraudējumu (CURIA). Sērijveida pagarinājumi ar vienu un to pašu pamatojumu nav pagaidu pasākums. Tas ir pastāvīgs režīms ar pagaidu etiķeti.

Vai 2024. gada reforma sāk termiņu no jauna?

Valdībām ir pretarguments. 2024. gada Šengenas Robežu kodeksa reforma (Regula 2024/1717) pagarināja iekšējās robežkontroles pieļaujamo ilgumu, dodot iekšlietu ministrijām stiprāku juridisko pamatu (EUR-Lex). Saskaņā ar DW ziņoto Vācija, visticamāk, apgalvos, ka jaunais kodekss juridisko termiņu sāk skaitīt no jauna. Vai Minhenes tiesa šo argumentu pieņēma, pagaidām nav zināms: pilns rakstveida pamatojums vēl nav publicēts.

Atbilde būs svarīga arī ārpus Bavārijas. Ja reformētais kodekss valdībām dod jaunu juridisku startu, iepriekšējo gadu secīgie pagarinājumi faktiski pazūd no vērtējuma. Ja tiesneši skatīsies pāri atjauninātajam tekstam un redzēs tā paša režīma turpinājumu, 2022. gada ES Tiesas spriedums joprojām būs saistošs. Dānijai un Zviedrijai ar to pašu jautājumu būs jārēķinās, kad tās nākamreiz atjaunos paziņojumus par robežkontroli.

ES izpilde ir lēna pēc konstrukcijas

Pat tad, ja tiesas robežkontroles atzīst par nelikumīgām, ES izpildes mehānismi nespēj rīkoties ātri. Eiropas Komisija var pārbaudīt dalībvalstu paziņojumus un sniegt atzinumus, taču tā nevar pavēlēt policijai aiziet no robežas (Komisija). Lai panāktu finanšu sankcijas, Komisijai vispirms jāierosina pārkāpuma procedūra — ES juridiskais instruments, ar kuru dalībvalstis piespiež ievērot ES tiesības — ES Tiesā, šī lieta jāuzvar, un pēc tam jāceļ otra prasība, ja valsts joprojām nepakļaujas. Tas aizņem gadus.

Tāpēc liela daļa izpildes sloga paliek uz pilsoņiem. Viņiem robežkontrole jāapstrīd pa vienam kontrolpunktam.

Nīderlande un Vācija pašlaik pārbauda, vai drošību iespējams nodrošināt bez pastāvīgiem kontrolpunktiem. Saskaņā ar jaunu policijas sadarbības vienošanos abas valstis paplašina kopīgas patruļas, informācijas apmaiņu un pārrobežu speciālās operācijas, nevis filtrē visus cilvēkus pie robežas (Government.nl). Šengena šādu policijas darbību pierobežā skaidri pieļauj, ja tā praksē nepārvēršas par rutīnas robežkontroli (EUR-Lex). Mērķēta policijas darbība vispārēju apturēšanu vietā ir iespējama, ja valdības to izvēlas.

To, vai Minhenes spriedums mainīs kaut ko ārpus tiesas zāles, izšķirs divi jautājumi. Pirmais — vai rakstveida pamatojumā 2024. gada reforma tiks uzskatīta par jaunu juridisko pamatu, vai arī tiesa tajā saskatīs tā paša secīgi pagarinātā režīma turpinājumu. Otrais — vai Eiropas Komisija prasīs stingrākus pierādījumus no valdībām, kas atjauno robežkontroli, vai reformēto kodeksu uztvers kā paplašinātu atļauju. Līdz tam Šengenas zona kļūst plānāka ar atjaunojamiem izņēmumiem, kuru likumību pārbauda tikai tad, kad atsevišķi ceļotāji dodas uz tiesu.