NATO nespēj apturēt Krievijas Oreshnik

Trīs izlūkdienesti 23. maijā brīdināja, ka Krievija gatavojoties izšaut „Orešņik” — raķeti, kuru Eiropā izvietotās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas nespēj droši pārtvert. Pats brīdinājums parāda problēmas mērogu: NATO var konstatēt palaišanu, bet nevar garantēti aizsargāties pret šādu ieroci. Eiropas austrumu flangam tas nozīmē, ka plaisa starp alianses drošības solījumu un fizisko spēju to izpildīt pret šīs klases raķeti vairs nav teorētiska.

Kāpēc Eiropas aizsardzība nestrādā

„Orešņik” ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete — ierocis, kas dažu minūšu laikā var veikt tūkstošiem kilometru — un tā nes līdz sešām kaujas galviņām. Lidojumā tās atdalās un katra atsevišķi krīt uz savu mērķi ar ātrumu virs Maha 10. Krievija šo raķeti pret Ukrainu izmantojusi divreiz: Dnipro 2024. gada novembrī un Ļvivā 2026. gada janvārī. Analītiķu vērtējumā tā atvasināta no apturētas Krievijas mobilās sauszemes raķešu programmas, un tās darbības rādiuss ir aptuveni 3 500–5 500 km (CSIS, Army Recognition).

Esošās aizsardzības sistēmas ierobežo fizika. Pie Maha 10 ātruma katru kaujas galviņu ieskauj pārkarsēta plazmas kārta, kas absorbē radara viļņus un padara izsekojamu objektu par izplūdušu mākoni. Uguns vadības datoriem jāaprēķina pārtveršana, bet to nevar izdarīt precīzi, ja mērķa atrašanās vieta nav pietiekami skaidra. Sešas kaujas galviņas, kas pienāk ar milisekunžu intervālu, pārslogo baterijas spēju tās apšaudīt pēc kārtas.

Vācijas „Arrow-3”, Eiropas modernākā ballistisko raķešu aizsardzības sistēma, kas darbojas tikai kopš 2025. gada decembra, būvēta kaujas galviņu pārtveršanai ārpus atmosfēras, pirms plazmas efekts kļūst noteicošs. Kāds NATO avots atzinis, ka tā, visticamāk, „nebūtu spējusi apturēt” simulētu „Orešņik” zalvi, jo sistēma nekad nav pārbaudīta pret sešām manevrējošām kaujas galviņām, kas pienāk vienlaikus.

Brīdinājums un Eiropas atkarība no ASV datiem

Volodimirs Zelenskis par draudiem paziņoja, vienlaikus norādot, ka izlūkdati vēl tiekot pārbaudīti (Ukrainska Pravda, KVIA/AP). ASV vēstniecība Kijivā paralēli izplatīja brīdinājumu, aicinot 24 stundu laikā sagatavoties patvertnēm. Šāda koordinēta publiskošana jau kļuvusi par ierastu paņēmienu: ASV un sabiedrotie pirmsuzbrukuma izlūkdatus izmanto, lai brīdinātu civiliedzīvotājus, izdarītu spiedienu uz Maskavu un noteiktu notikumu interpretāciju, ja trieciens tomēr notiek.

Atklāšanas ķēde parāda atkarību, kuru Eiropa nav atrisinājusi. ASV kosmosā izvietotie infrasarkanie sensori ballistisko raķešu palaišanu pamana dažu sekunžu laikā. Eiropai nav satelītu sistēmas ar līdzvērtīgu spēju. Francija, Lielbritānija un Polija dod attēlizlūkošanas un radiosignālu izlūkošanas pienesumu, bet sākotnējie palaišanas dati nāk caur ASV sistēmām.

Kodoldrošināšana pēc noklusējuma

Ja pārtveršana pret šo ieroci nedarbojas, Eiropas atbilde faktiski pārvietojas uz kodolatturēšanu. Francijas „dissuasion avancée” jeb paplašinātā kodolatturēšana, kas tika paziņota 2026. gada martā, formāli attiecas uz astoņām valstīm, tostarp Vāciju, Poliju, Lielbritāniju un Zviedriju. Aprīlī ar Poliju parakstītā Gdaņskas vienošanās šo solījumu padarīja konkrētāku: kodoltrieciens Varšavai varētu izraisīt Francijas atbildes triecienu.

Francijas parlaments apstiprināja papildu 36 mljrd. € militārajiem izdevumiem līdz 2030. gadam, taču šī nauda paredzēta konvencionālajām triecienu spējām un taktiskajai aizsardzībai, nevis jaunam vairogam pret vidēja darbības rādiusa raķetēm. Vienīgā sistēma, kas teorētiski varētu mazināt šo plaisu, ir THAAD — ASV augsta augstuma gala posma pretraķešu aizsardzības sistēma. Tā Eiropā nav izvietota. Pēc intensīvas izmantošanas Izraēlas aizsardzībai pasaulē palikuši aptuveni 200 pārtvērējraķešu, un krājumu atjaunošanai tiek prognozēti 3–8 gadi. Eiropas alternatīvas, piemēram, MBDA projekts „Aquila”, vēl ir agrīnā izstrādes stadijā, un apstiprināta darbības sākuma datuma nav.

Abi iepriekšējie „Orešņik” triecieni notika brīžos, kad Maskava izjuta diplomātisku spiedienu. Pašreizējais brīdinājums seko Donalda Trampa trīs dienu pamieram un tā sabrukumam. Raķete šeit darbojas kā piespiešanas signāls: Krievija to izmanto brīžos, kad vēlas mainīt sarunu psiholoģiskos nosacījumus. Ukrainas izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka 2026. gada aprīlī Krievijas rīcībā bija 3–10 šādas raķetes un ražošana tiekot palielināta. Tā kā New START — ASV un Krievijas kodolbruņojuma ierobežošanas līgums — ir beidzies un pēctecis nav pieņemts, nav mehānisma, ar kuru pārbaudīt, vai „Orešņik” kaujas galviņas ir konvencionālas vai kodolgalviņas. Francijas kodollietussargs ir deklarētā atbilde, bet šīs garantijas ticamība balstās vienā jautājumā: vai Parīze būtu gatava riskēt ar triecienu Francijai, lai aizstāvētu Varšavu.