NATO spēkiem trūkst aizsardzības, kamēr neidentificēti droni ielaužas sešās alianses dalībvalstīs

2026. gada maija divās nedēļās bezpilota aparāti ielidoja, nogāzās vai tika atrasti vismaz sešu NATO dalībvalstu teritorijā. Ukrainas jūras drons ar sprāgstvielām tika izskalots alā Grieķijā. Krievijas trieciena droni sasniedza mērķus 50 kilometru attālumā no Slovākijas robežas. Somija 48 stundu laikā divreiz pacēla iznīcinātājus pēc ziņām par neidentificētu dronu skaņu. Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēma ir būvēta pret lidmašīnām un raķetēm, bet lētiem, maziem droniem tajā ir robs, kuru nevar aizvērt ar pašreizējiem likumiem un doktrīnu.

Ko parādīja „Aurora 26”

Skaidrākais brīdinājums nāca no pašas alianses. Mācībās „Aurora 26” Gotlandē no 27. aprīļa līdz 13. maijam piedalījās aptuveni 18 000 karavīru no 13 valstīm. Zviedru vienības apzināti tika izvietotas bez pretdronu aprīkojuma, lai pārbaudītu, cik neaizsargātas tās ir. 24 gadus vecs Ukrainas FPV dronu pilots ar izsaukuma vārdu „Tariks” rezultātu formulēja tieši: „Mācības apturēja trīs reizes, lai karavīri varētu saprast, kas jādara labāk, bet, ja tas būtu bijis pa īstam, visi būtu miruši” (TV4, Omni).

Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Klāesons bija tikpat tiešs: „Visām Rietumu armijām ļoti ātri jāiemācās veikt operācijas ar droniem un pret droniem, un ātrākais veids ir klausīties ukraiņos” (United24 Media). ASV brigādes ģenerālis Kērtiss Kings atzina to pašu trūkumu: „Mēs vēl neesam tur” (AviacionLine).

Mācības parādīja ko nopietnāku par atsevišķu robežincidentu. NATO sauszemes spēkiem trūkst doktrīnas, atklāšanas sistēmu un apmācītu operatoru, lai izdzīvotu vidē, kur lēti droni kļuvuši par vienu no galvenajiem nogalināšanas līdzekļiem.

Juridiskā siena pie robežas

Krievijas dronu triecieni Ukrainas rietumu pilsētai Užhorodai 13. maijā notika 50 kilometru attālumā no Slovākijas teritorijas. Slovākija pēc tam slēdza visus robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu (Topky.sk).

Triecieni izgaismoja ne tikai militāru, bet arī juridisku problēmu. Slovākijas prezidentam Peteram Pellegrīni jāpanāk steidzamas likuma izmaiņas, kas ļautu armijai miera laikā notriekt dronus. Pašreizējais regulējums to neļauj ārpus izsludināta kara stāvokļa (TA3). Līdzīgi ierobežojumi ir daudzās NATO valstīs. Rumānija 2025. gadā pieņēma likumu, kas dod tiesības miera laikā notriekt dronus, taču šis mehānisms vēl nav pārbaudīts praksē. Kopēja alianses regulējuma nav.

Somijā drona skaņa virs Lemi, 30 kilometru attālumā no Krievijas robežas, 17. maija naktī izraisīja helikoptera meklēšanas operāciju. Tas notika 48 stundas pēc tam, kad atsevišķa drona draudu dēļ tika apturēta Helsinku-Vantā lidostas darbība. Nevienā gadījumā drons netika atrasts, taču Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka pie austrumu robežas pastiprināta novērošana (Yle).

Grieķijā 7. maijā zvejnieki alā pie Lefkadas atrada bruņotu Ukrainas „Magura” tipa jūras dronu ar sprāgstvielām un „Starlink” sakaru sistēmu. Aizsardzības ministrs Niks Dendijs publiski paziņoja, ka aparāts ir Ukrainas, un pieprasīja skaidrojumus no Kijivas. Ukraina publiski atbildību noliedza, bet, kā ziņo „Sky Greece”, diplomātiskos aizkulišu kontaktos to esot atzinusi (The Toc, Capital.gr).

Attiecināšanas risks

Galvenais eskalācijas risks ir jautājums, kam incidentu piedēvēt. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha Baltijas gaisa telpas pārkāpumus saistījis ar „Krievijas elektronisko karadarbību, kas apzināti novirzot Ukrainas dronus” (RBC Ukraine). Atšķirība starp GPS signāla slāpēšanu, kas ir pierādīta Krievijas spēja un rada plašus traucējumus, un apzinātu dronu novirzīšanu uz konkrētiem NATO objektiem ir būtiska. Pirmais ir teritorijas liegšanas paņēmiens. Otrais jau izskatās pēc naidīgas darbības pret alianses teritoriju.

No šīs atšķirības atkarīgs, vai dronu incidenti paliek NATO līguma 4. panta līmenī, kur dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas, vai tuvojas 5. pantam par kolektīvo aizsardzību. CEPA 2026. gada aprīļa simulācijā secināts, ka 5. panta iedarbināšana hibrīda dronu incidentu gadījumā politiski joprojām būtu maz ticama, bet 4. panta konsultācijas būtu iespējamas (CEPA). Latvijas valdība jau kritusi pēc tam, kad netika pārtverts drons, kas trāpīja degvielas noliktavā Rēzeknē (Defense News).

Rumānija un Ukraina sarunās gatavo divpusēju pretdronu vairogu, tostarp kopīgu dronu rūpnīcu un Ukrainas zinātības nodošanu; vienošanos plānots pabeigt līdz augustam (Economica.net). Ungārijas jaunā Tisas valdība pēc triecieniem Aizkarpatē izsauca Krievijas vēstnieku — ko Viktora Orbāna valdība četru gadu laikā nebija darījusi (Telex). Tās ir divpusējas atbildes, kas tiek improvizētas katrā valstī atsevišķi. Alianses līmeņa pretdronu doktrīnas un juridiska ietvara, kas tās aizstātu, pagaidām nav. Kamēr NATO valstis to gaida, katra raksta savus noteikumus draudam, kas robežas neievēro.