NATO izvēlas Saab Boeing flotes nomaiņai

NATO sabiedrotie, kā tiekot ziņots, gatavojas alianses novecojušo gaisa novērošanas floti aizstāt ar Zviedrijas uzņēmuma „Saab” lidmašīnām. Tas izbeigtu „Boeing” monopolu vienā no NATO sensitīvākajām kopīgajām spējām. „Reuters”, atsaucoties uz četriem avotiem, 1. jūlijā ziņoja, ka sabiedrotie par pāreju uz „Saab” „GlobalEye” varētu paziņot 7.–8. jūlija Ankaras samitā (The Print, GP). Ne NATO, ne „Saab” līgumu publiski nav apstiprinājuši. Ja izvēle tiks apstiprināta, pirmo reizi NATO kopīgo gaisa radiolokācijas misiju balstīs Eiropas vadīta sistēma. Tas mainītu arī to, no kuriem uzņēmumiem 32 NATO dalībvalstis ir atkarīgas vienā no pamata militārajām spējām.

Kā „Boeing” zaudēja līgumu

NATO pašreizējā flote — 14 E-3A AWACS lidmašīnas — kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākuma darbojas no Geilenkirhenes bāzes Vācijas rietumos. Tās ir lidojošas radiolokācijas stacijas, kas spēj pamanīt draudus daudz tālāk par sauszemes sensoru redzamības robežu (NATO). Kalpošanas laika pagarināšanas programma ļauj šīm lidmašīnām palikt ekspluatācijā aptuveni līdz 2035. gadam, tomēr tās jau sen pārsniegušas sākotnēji paredzēto lietošanas ciklu.

Aizstāšanas konkurss mainījās strauji. NATO 2023. gada nogalē izvēlējās „Boeing” E-7A „Wedgetail”, taču Pentagons pēc tam vairākkārt mēģināja atteikties no savas E-7 programmas. Tas izņēma no aprēķina ASV pasūtījumu apjomu, uz kura bija balstīta alianses izvēle (AeroTime, Straits Times). Bez amerikāņu pasūtījumiem, ar kuriem dalīt izstrādes izmaksas, „Boeing” piedāvājuma ekonomika kļuva ievērojami vājāka.

„GlobalEye”, kas tiek minēts kā iespējamais aizstājējs, ir agrīnās brīdināšanas un vadības sistēma gaisā. Praktiski tas nozīmē tālas darbības radiolokatoru, misijas datorus un šifrētas datu saites, kas uzstādītas lidmašīnā. Komandieri, iznīcinātāji un pretgaisa aizsardzības vienības tādējādi var strādāt ar vienotu priekšstatu par gaisa telpu, jūras ceļiem un kustību uz zemes. „Saab” norāda, ka sistēma spējot atklāt arī zemu lidojošus draudus, tostarp spārnotās raķetes un dronus (Saab).

Kas iegūst un kam ir iemesls bažām

Dalībvalstis vienu un to pašu lidmašīnu vērtē caur atšķirīgu drošības prizmu. Vācija pašlaik uzņem AWACS bāzi Geilenkirhenē. Tas nozīmē darbavietas, komandvadības rutīnas un ikdienas operacionālo kontroli. Jaunā platforma atver jautājumu, vai bāze saglabās savu lomu, vai arī izvietošana tiks virzīta tuvāk draudiem, kuru noteikšanai šī sistēma paredzēta (t-online). Polijai un citām austrumu flanga valstīm galvenais ir brīdinājuma laiks. Gaisa radiolokācija, kas spēj pamanīt Krievijas dronus, aktivitāti Baltijas jūrā un draudus no Kaļiņingradas eksklāva, tieši atbilst to steidzamākajam drošības robam (Interia).

Zviedrijai, kas NATO pievienojās tikai 2024. gada martā, šāds līgums nozīmētu statusa maiņu aliansē. Tā vairs nebūtu tikai jauna dalībvalsts, kas saņem kopīgu drošību, bet arī rūpnieciska piegādātāja vienai no NATO pamatspējām (Saab).

Eiropas autonomijai ir atrunas

Daļa publikāciju iespējamo izvēli pasniedz kā Eiropas atbrīvošanos no amerikāņu militārās tehnikas. „GlobalEye” nav tik tīrs pārrāvums ar Ziemeļamerikas piegādes ķēdēm. Sistēma apvieno zviedru misijas aprīkojumu ar Kanādas „Bombardier” lidmašīnas platformu (Behörden Spiegel). Kanādas elements ir plašāks par korpusu: Otava atsevišķi izvēlējusies „Saab” savai flotei līgumā, kura vērtība pārsniedz 5 mljrd. Kanādas dolāru. Tas dod platformai vēl vienu atbalsta punktu NATO tirgū un lielāku ražošanas mērogu (Army Recognition). Francija jau pasūtījusi divas „GlobalEye” lidmašīnas ar iespēju iegādāties vēl divas, tādējādi Parīzei ir tieša interese par platformas izdošanos (ABC Nyheter).

Pamatots autonomijas arguments ir šaurāks, nekā liek domāt virsraksti. Eiropas vadīta sensoru sistēma ārpus „Boeing” samazinātu NATO atkarību no viena amerikāņu piegādātāja gaisa novērošanā. Tā nemaina alianses paļaušanos uz ASV sistēmām degvielas uzpildes lidmašīnās, piektās paaudzes iznīcinātājos un satelītsakaros (Army Recognition, Analisidifesa).

Grūtākie jautājumi ir zem lidmašīnas zīmola: kurš kontrolēs programmatūras atjauninājumus, šifrētās datu saites, „savējais vai svešais” identificēšanas sistēmu un ilgtermiņa uzturēšanas līgumus. Kamēr NATO nebūs vienojusies par kontroli pār šiem slāņiem, „Saab” izvēle būs piegādātāja maiņa, nevis pierādījums operacionālai autonomijai.