NATO €70 miljardu solījums slēpj budžeta strīdus

NATO vēstnieki no visām 32 sabiedrotajām valstīm šonedēļ apstiprināja samita deklarācijas projektu, kurā Ukrainai paredzēts 70 mljrd. € militārais atbalsts 2026. gadā un „vismaz līdzvērtīgs” atbalsts 2027. gadā (DW, European Pravda). Skaitlis izklausās stingrs. Taču aiz tā ir daudz sarežģītāka aina: liela daļa no summas apvieno jau esošus ES aizdevumus, valstu divpusējo palīdzību un agrākus solījumus vienā politiskā skaitlī. Dienās pirms Ankaras samita vairākas valdības strīdējās par to, cik saistošai jābūt formulai par 2027. gadu (RBC Ukraine).

Eiropas diskusija par atbalstu Ukrainai ir pārgājusi no simboliskas solidaritātes uz daudz raupjāku jautājumu: kas tiek ieskaitīts palīdzībā, kurš jau ir samaksājis un vai samita deklarācija var aizstāt budžeta balsojumus, iepirkumu līgumus un piegāžu grafikus.

Politisks solījums, nevis kara kase

140 mljrd. € divu gadu kopējā summa nav NATO fonds vai kopīgs aizņēmums. NATO lēmumus pieņem vienprātīgi, proti, katrai dalībvalstij jāpiekrīt vai vismaz nav jāiebilst, taču alianse parasti neaizņemas un netērē šādā mērogā. Šī pakete drīzāk jāuztver kā politisks solījums, ko koordinē NATO un kurā saliktas vairākas atsevišķas naudas plūsmas: valstu militārā palīdzība, divpusēji solījumi un būtiska daļa no ES finansējuma (DW).

Lielu daļu veido pašas ES 90 mljrd. € Ukrainas atbalsta aizdevums, ko finansē ar kopīgu ES aizņemšanos un daļēji balsta peļņā no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Aptuveni 28,3 mljrd. € ieroču ražošanai paredzēti jau 2026. gadā (EU Reporter, ua.news). Kijiva jau sākusi noteikt procedūras, kā šo naudu novirzīt Ukrainas aizsardzības rūpniecībai (Komersant).

Tieši šī uzbūve nosaka, kurš ko var bloķēt. Marka Rites agrākais priekšlikums noteikt obligātu Ukrainas atbalsta slieksni 0,25 % apmērā no IKP neguva vienprātīgu atbalstu (Ground News). Nesaistoša politiska deklarācija izdzīvoja tur, kur saistoša formula neizturēja.

Strīds par uzskaiti

Asākā robežšķirtne sabiedroto vidū nav starp Ukrainas atbalstītājiem un pretiniekiem. Tā ir grāmatvedība. Polija atbalsta paketi kā frontes valsts drošības apdrošināšanu, bet prasa ieskaitīt jau esošās izmaksas: gadiem ilgi augstos aizsardzības tēriņus, miljardus, kas iztērēti Ukrainas pilsoņu uzņemšanai, un loģistikas koridoru, pa kuru Rietumu palīdzība fiziski nonāk Ukrainā (Business Insider Polska). Donalds Tusks Polijas delegācijai licis būt piesardzīgai ar jauniem finanšu solījumiem, kamēr šis slogs netiekot atzīts (European Pravda).

Itālija strīdējās par ko citu. Roma pretojās formulējumam, kas jau tagad piesaistītu valsti līdzvērtīgam atbalstam 2027. gadā, jo jebkuram solījumam vēl jāiziet cauri Itālijas augsta parāda budžeta procesam. Itālijas mediju ziņojumi arī sajauca priekšstatu par to, vai runa ir par 70 mljrd. € gadā vai par mazāku summu, ja no tās atskaita jau esošās saistības (Corriere della Sera, Open).

Čehija sniedz skaidrāko realitātes pārbaudi. Prāga koordinē munīcijas iniciatīvu, kas, pēc Čehijas amatpersonu teiktā, pērn nodrošināja aptuveni pusi no Ukrainai piegādātās munīcijas (Novinky). Čehijas mediji NATO paketi raksturoja galvenokārt kā citur savāktas naudas koordinēšanu, nevis jaunu kopīgu kasi (Aktuality.sk).

Kur atrodas veto

Slovākija un Ungārija atrodas dažādās malējās pozīcijās. Roberts Fico paziņoja, ka Slovākija nepiešķirs valsts budžeta naudu Ukrainas ieročiem, taču atzina, ka, visticamāk, nevarēs liegt citiem rīkoties (NV). Tas vājina alianses vienotības iespaidu, bet naudu nebloķē.

Ungārijas ietekme ir konkrētāka. Ja Ukrainas militārais finansējums iet caur ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kur lēmumiem vajadzīga vienprātība un katrai valstij ir veto, Budapeštai ir reāla bloķēšanas iespēja. Viens no šādiem šaurajiem punktiem ir Eiropas Miera mehānisms — ES ārpusbudžeta instruments, ar kuru atlīdzina valstīm Ukrainai nosūtīto ieroču izmaksas. Ungārija var nedot piekrišanu atsevišķiem izmaksu lēmumiem (Article 31 TEU, EPF Decision). Budapešta Ukrainas lēmumus saista arī ar garantijām ungāru minoritātes tiesībām Ukrainas rietumos — nosacījumu, kas, visticamāk, saglabātos arī valdības maiņas gadījumā (Telex).

Ko vēl nezinām

Ankaras samita tekstam vēl vajadzīgs valstu vadītāju apstiprinājums, taču grūtākie jautājumi sākas pēc tam. Nav publicēta formula, kā slogs sadalāms pa valstīm. Robeža starp jaunu naudu un pārklasificētu esošo palīdzību paliek neskaidra. Nav arī publiska piegāžu grafika, pēc kura varētu pārbaudīt, vai solījumi pārvēršas ieročos.

Lēmumu ķēdē ir četri atsevišķi vārti. NATO var koordinēt un izdarīt politisku spiedienu, bet budžeti jāapstiprina valstu parlamentiem. ES vienprātības noteikumi var bloķēt daļu militāro instrumentu. Iepirkumu aģentūrām un rūpnīcām jāpanāk, lai nauda kļūtu par munīciju. 140 mljrd. € pērk politisku ticamību. Vai tie nopērk artilērijas lādiņus, vēl nav zināms.