NATO Baltijā pāriet uz pretgaisa aizsardzību

NATO samits Ankarā deva vienu konkrētu operacionālu lēmumu un vairākus politiskus solījumus, kuru izpilde būs atkarīga no dalībvalstu budžetiem un valdību gribas. Pēc 22 gadiem alianse Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju pārveido par pretgaisa aizsardzības misiju. Tas komandieriem un pilotiem dod plašākas pilnvaras reaģēt uz draudiem gaisā (ERR, LRT). Sabiedrotie arī apņēmās 2026. gadā Ukrainai sniegt 70 mljrd. € militāro palīdzību un līdz 2035. gadam aizsardzības izdevumus celt līdz 5 % no IKP. Neviens no šiem lēmumiem pats par sevi vēl nenozīmē naudu, ieročus vai gatavas vienības.

Ātrāki lēmumi, nevis vairāk lidmašīnu

Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nav savu iznīcinātāju. Kopš 2004. gada NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā sūta iznīcinātājus Baltijas gaisa telpas patrulēšanai. Miera laika misijas galvenais uzdevums bija identificēt Krievijas lidaparātus, kas lido bez transponderiem, pacelt iznīcinātājus pārtveršanai un ziņot par notikušo. Šāds modelis nebija būvēts droniem, gaisa telpas testēšanai un neskaidriem incidentiem, kas dažu minūšu laikā var pāraugt krīzē.

Ankaras lēmums maina to, kurš var apstiprināt rīcību un cik ātri tas notiek. NATO augstākais militārais komandieris Eiropā jeb SACEUR saņem plašākas deleģētās pilnvaras. Pilotiem tiek dotas skaidrākas iesaistes tiesības. Lēmumi tagad virzās caur NATO Apvienoto gaisa operāciju centru Ūdemā, Vācijā, nevis caur lēnākām konsultācijām ar nacionālajām galvaspilsētām (RMF24). Igaunijas Emari aviobāze tiek pacelta līdz NATO operacionālajam statusam līdzās Lietuvas Šauļu bāzei. Tas nozīmē iekļaušanu pastāvīgā NATO komandvadības un loģistikas tīklā, nevis pagaidu rotācijas punktu statusu.

Tomēr ātrākas pilnvaras vēl nav pilnvērtīga pretgaisa aizsardzības sistēma. Bijušais Igaunijas Gaisa spēku komandieris Jāks Tariens norādīja, ka precīzas komandķēdes un iesaistes noteikumi var palikt slepeni. Turklāt joprojām darbojas nacionālie ierobežojumi, proti, katras valsts noteikumi par to, kā drīkst izmantot tās spēkus (ERR). Ar iznīcinātājiem vien gaisa telpu aizsargāt nevar. Tam vajadzīgi vairāki slāņi: radari, sauszemes raķešu sistēmas, munīcija, nocietinātas bāzes un apmācītas apkalpes. Samitā par šādu komplektu netika paziņots.

Solījums, kas valdībām tagad jāfinansē

Sabiedrotie vienojās līdz 2035. gadam aizsardzībai atvēlēt 5 % no IKP. No tā 3,5 % paredzēti militārajām spējām. Atlikušie 1,5 % attiecas uz ar aizsardzību saistītu infrastruktūru: ceļiem, dzelzceļu, ostām, noliktavām un spēju ātri pārvietot karaspēku pāri robežām (NATO, Bankier/PAP). Daļa sabiedroto joprojām nav sasnieguši pat agrāko 2 % mērķi (AP). Samita komunikē nepiešķir naudu no nacionālajiem budžetiem. Izpilde būs atkarīga no budžeta sarunām, vēlēšanām un politiskās gribas 32 galvaspilsētās.

Līdzīga nenoteiktība ir arī Ukrainas palīdzības paketē. Sabiedrotie apņēmās 2026. gadam nodrošināt aptuveni 70 mljrd. €, bet 2027. gadā vismaz līdzvērtīgu atbalsta līmeni. Vācijas avotos gan atšķīrās formulējumi par to, vai runa ir par 70 mljrd. € gadā vai 140 mljrd. € divos gados (Vācijas Ārlietu ministrija, Forbes). Berlīne NATO reģionālajiem spēku plāniem nodod fregates un „Eurofighter” iznīcinātājus, tātad reālus militārus līdzekļus sabiedroto komandvadībā (tagesschau). Taču ieroči, munīcija un apmācība joprojām plūst caur atsevišķām valdībām. Ietekmi kaujas laukā noteiks nevis komunikē skaitļi, bet parakstīti līgumi un rūpnīcu ražošanas jauda.

Rumānijas Melnās jūras uzsvars palika nepilnīgs

Rumānija, Bulgārija un Turcija paplašināja trīspusējās jūras mīnu apkarošanas misijas mandātu, iekļaujot zemūdens kabeļus, cauruļvadus un enerģētikas infrastruktūru (Agerpres, DW). Tas attiecas arī uz ūdeņiem ap Rumānijas „Neptun Deep” gāzes lauku, kas ir lielākais dabasgāzes atradums Melnajā jūrā pēdējo desmitgažu laikā un potenciāls ES enerģijas avotu dažādošanas elements, mazinot atkarību no Krievijas piegādēm. Paplašinātais mandāts ir praktisks operacionāls solis.

Bukarestei tomēr neizdevās panākt, lai Melnā jūra samita deklarācijā tiktu izcelta kā atsevišķa stratēģiska prioritāte. Gala tekstā uzsvars likts uz 5. pantu, NATO kolektīvās aizsardzības garantiju, kur uzbrukums vienam sabiedrotajam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem, un vispārīgu austrumu flanga atbalstu. Salīdzinājumā ar Baltijas pretgaisa aizsardzību Melnā jūra palika otrajā plānā (Digi24).

Ankarā NATO uzlaboja daļu no sava operacionālā mehānisma. Taču samits nepierādīja, ka sabiedrotie jau ir sagādājuši tehniku, munīciju un politiskās atļaujas, kas vajadzīgas, lai šis mehānisms izturētu spiedienu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite alianses spēku modeli raksturoja kā „plānošanas rīku” (NATO). Austrumu flangam vajag, lai tas kļūtu par piegāžu grafiku.