Nausėda virza kodolaizlieguma atcelšanu

Lietuvas konstitūcijas 137. pants nosaka divas lietas: valstī nedrīkst atrasties masu iznīcināšanas ieroči, un Lietuvā nedrīkst būt ārvalstu militārās bāzes. Prezidents Gitans Nausēda vēlas svītrot visu pantu. Pēc tikšanās ar Seima frakciju vadītājiem 2. jūlijā viņš sacīja, ka gandrīz visi esot piekrituši: norma esot novecojusi. Nausēdas priekšlikums ir nevis pantu labot, bet atcelt pilnībā.

Lietuvas konstitūcijas grozīšanai vajadzīgi divi atsevišķi balsojumi Seimā, Lietuvas parlamentā. Katrā no tiem jābalso vismaz 94 no 141 deputāta, un starp balsojumiem jābūt vismaz trīs mēnešu starplaikam. Valdošajai koalīcijai ir 75 vietas. Frakciju līderi var piekrist principā. Savākt konstitucionālu vairākumu divreiz ir pavisam cita politiska operācija.

Pants, par kuru runā mazāk

Lielākā daļa uzmanības pievērsta kodolieroču aizliegumam. Taču 137. pants aizliedz arī ārvalstu militārās bāzes, lai gan Lietuvā jau atrodas nozīmīgi sabiedroto spēki. Vācija līdz 2027. gada beigām plāno tur izvietot aptuveni 5000 karavīru brigādi. Nesenās NATO mācības Lietuvā ieveda vēl vairākus tūkstošus karavīru.

137. pants tika ierakstīts 1992. gadā, lai nodrošinātu padomju spēku aiziešanu. Teksts nav mainījies, bet prakse ir mainījusies. Publiski nav sniegts skaidrs juridisks skaidrojums, vai rotācijas kārtībā izvietoti sabiedroto spēki atšķiras no pastāvīgām „ārvalstu militārajām bāzēm”, vai arī politiskā un militārā realitāte vienkārši ir aizgājusi tālāk par konstitūcijas tekstu. 137. panta svītrošana šo neskaidrību novērstu. Tomēr Lietuvas vadība publiski nav pierādījusi, ka pašreizējais formulējums tai rada konkrētas operacionālas problēmas.

Juridiska telpa, nevis kodolieroči

Aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Roberts Kauņš panta atcelšanu pamatoja ar vajadzību Lietuvai izmantot pilnu NATO spēju klāstu. Nausēda sacīja, ka tūlītēju plānu glabāt kodolieročus Lietuvā neesot un ka valsts palikšot Kodolieroču neizplatīšanas līguma ietvaros. Tas ir globāls līgums, kas kodolieroču īpašumtiesības atzīst tikai piecām valstīm (Internazionale/Reuters).

Konstitucionāla aizlieguma svītrošana noņem vienu slēdzeni. Vairākas citas paliek. NATO kodolieroču koplietošanas sistēma balstās uz ASV kontroli pār ieročiem, divējāda pielietojuma lidmašīnām, apmācītām apkalpēm un alianses līmeņa plānošanu. Pašlaik šāds režīms darbojas tikai nelielā skaitā Rietumeiropas valstu. Ieroču pārvietošana uz austrumiem prasītu nostiprinātas glabātavas, bāzu modernizāciju, ASV sertifikāciju lidapkalpēm darbam ar kodolmunīciju un komandķēdi, kas nosaka, kurš atļauj ieroču izmantošanu. Šādu infrastruktūru būvē gadiem. Nav parādījies pārbaudīts ASV vai NATO lēmums izvietot kodolieročus Lietuvā (CNBC).

Lietuva nav vienīgā, kas to jautā

Somija 17. jūnijā atcēla savu kodolieroču aizliegumu ar parlamenta balsojumu 125 pret 61. Somijas amatpersonas uzsvēra, ka miera laikā kodolieroču izvietošana neesot plānota. Taču debates parlamentā parādīja reālas domstarpības par to, vai juridisku ierobežojumu atcelšana stiprina atturēšanu vai arī provocē pretpasākumus, neradot lietojamu militāru spēju.

Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs ir teicis, ka iesaistīšanās kodolieroču koplietošanā ir reāla iespēja, un sarunas ar Vašingtonu esot plānotas. Rzeczpospolita Lietuvas soli ierindoja plašākā NATO austrumu flanga centienā panākt vienlīdzīgu atturēšanas statusu. Tomēr kodolieroču koplietošanas paplašināšanai vajadzīgi NATO Kodolplānošanas grupas lēmumi. Tā ir alianses struktūra, kurā tiek apspriesta kodolpolitika. Ar nacionālu juridisku izmaiņu vien nepietiek.

Lietuvas vadības arguments ir saprotams: NATO pierobežas valstij nevajadzētu ar konstitūciju jau iepriekš izslēgt alianses iespējas krīzes brīdī. Pretarguments ir tikpat konkrēts: juridiska atbilstība bez infrastruktūras, lidmašīnām, apmācītām apkalpēm un ASV lēmuma izvietot ieročus ir politisks signāls, nevis militāra spēja. Tas, vai 137. panta atcelšana mainīs NATO atturēšanas politiku vai tikai Lietuvas juridisko valodu, būs atkarīgs no balsojumiem Viļņā un lēmumiem, kurus neviena sabiedroto galvaspilsēta pagaidām nav publiskojusi.