Neitrālā Īrija pārņem ES aizsardzības darba kārtību

Īrija 1. jūlijā pārņēma rotējošo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Nākamos sešus mēnešus Dublina vadīs ministru sanāksmes, noteiks darba kārtību un rakstīs kompromisa tekstus visām 27 dalībvalstīm (Padome).

Semestri noteiks trīs strīdi: aizsardzības izdevumi, atbalsts Ukrainai un nākamā daudzgadu finanšu shēma — ES septiņu gadu budžets 2028.–2034. gadam (European Movement Ireland). Īrija kontrolēs sarunu secību un formulējumus, bet ne gala iznākumu.

Prezidentūras robežas ir noteiktas līgumos. Ārpolitika paliek ES Augstā pārstāvja, proti, bloka galvenās ārpolitikas amatpersonas, pārziņā, nevis rotējošās prezidentūras rokās (Ārlietu padome). Eiropas Komisijai kā ES izpildvarai saglabājas monopols likumdošanas priekšlikumu iesniegšanā (Komisija), bet valstu un valdību vadītāji Eiropadomē nosaka stratēģisko virzienu (Eiropadome). Nākamo sešu mēnešu spriedze būs tieši šajā atšķirībā: ko prezidentūra var virzīt un par ko Eiropai patiesībā jāvienojas.

Ko priekšsēdētājs patiesībā dara

Prezidentūra vada sanāksmes deviņās no desmit politikas jomām, kurās tiekas ES ministri. Izņēmums ir ārlietas. Dublinas reālā ietekme ir procedūrā zem politiskās virskārtas. Kad Padomē nonāk priekšlikums par aizsardzības finansējumu, Īrijas komanda raksta kompromisa tekstu, sakārto debates un lemj, kad strīds jāpaceļ līdz ministru līmenim politiska lēmuma pieņemšanai.

Šī loma ir svarīgāka, nekā izklausās. Prasmīga prezidentūra var paātrināt sarunas par vairākiem mēnešiem; pasīva prezidentūra ļauj tām iestrēgt. Dublina semestri pasniedz kā lielu nacionālu atbildību. RTÉ precizēja būtisko: no Īrijas gaidīs kopējo ES lietu virzīšanu, nevis Īrijas izvēļu padarīšanu par Eiropas aizsardzības noklusējuma pozīciju.

Kā galvaspilsētas lasa Dublinu

Īrijas militārā neitralitāte juridiski neliedz tai vadīt prezidentūru. Tā rada politiskās uzticamības jautājumu, un dažādās galvaspilsētās atbilde nav vienāda.

Rumānijā tas pateikts visasi. Kā raksta HotNews, Īrija ir viena no militāri vājākajām ES valstīm, kas pārņem vadību laikā, kad darba kārtību nosaka aizsardzība un Ukraina. Adevărul savukārt atgādināja, ka prezidentūra organizē Padomes darbu, nevis nosaka politiku. Austrumu dalībvalstu bažas, kas redzamas gan Rumānijas, gan Polijas presē, ir vienkāršas: neitrāls starpnieks varētu mīkstināt kompromisa formulējumus brīdī, kad vajadzīgs ātrums.

Polija skatās uz konkrētiem rezultātiem: ES piedāvāto aizsardzības finansēšanas instrumentu, jaunām sankcijām pret Ukrainas kara agresoru Krieviju un budžeta strīdu starp neto maksātājām, proti, valstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem atpakaļ, un valstīm, kas prasa lielākus drošības izdevumus (Euronews PL). Varšavai vajag rezultātus, nevis nomierinošus signālus.

Vācija šo semestri redz galvenokārt kā budžeta cīņu. Berlīne vēlas būtiski samazināt nākamo ilgtermiņa budžetu, vienlaikus nepiemērojot tādu pašu taupību savai pārapbruņošanai (Berliner Zeitung, Bundestāgs). Īrijai būs jāmeklē vienošanās starp Berlīnes fiskālo piesardzību un citu galvaspilsētu prasībām pēc kohēzijas līdzekļiem, lauksaimniecības atbalsta un aizsardzības ieguldījumiem.

Budžets būs sarežģītākā saruna, jo daudzgadu finanšu shēmai vajadzīga vienprātība: katra dalībvalsts var bloķēt vienošanos. Tas piešķir Īrijas kontrolei pār laiku un formulējumiem reālu svaru, taču Dublina nevar piespiest dalībvalstis vienoties. Sankciju jautājumos, kur lēmumi tiek pieņemti ar kvalificēto balsu vairākumu — sistēmu, kur lielākām valstīm ir lielāks svars un viena valsts nevar izmantot veto — prezidentūras ietekme ir šaurāka. Tur izšķir balsis, nevis tekstu redakcija.

Francija redz citu sarežģījumu. Ouest-France Īriju nosauca par „tehnoloģiju milžu nodokļu paradīzi”, kurai tagad jāpalīdz tos regulēt. Dublinā atrodas lielo ASV tehnoloģiju uzņēmumu Eiropas galvenie biroji, bet Īrija vienlaikus vadīs Padomes sarunas par digitālo un tirdzniecības politiku. ES un ASV spriedzei skarot gan tarifus, gan tehnoloģiju investīcijas, Īrija vadīs diskusijas, kurās tai pašai ir skaidra ekonomiska interese.

Pārbaudījums līdz decembrim

Īrijas prezidentūru vērtēs pēc spējas pārvērst sašķeltas nacionālās pozīcijas tekstos, ko ministri var pieņemt. Dublinai jāatrod budžeta ietvars, kas vienlaikus apmierina Vācijas fiskālo piesardzību, Austrumeiropas drošības prasības un Dienvideiropas kohēzijas vajadzības. Tai arī jānotur kustībā aizsardzības finansējuma priekšlikumi un sankciju paketes, vienlaikus rēķinoties ar pašas neitralitāti un ekonomiskajām saitēm.

Prezidentūras vara ir starpnieka, nevis komandiera vara. Vai ar to pietiks, būs redzams pēc tā, ko Īrija noliks uz galda, kad ministriem būs jālemj.