Nicosia piesaista €150bn fondu apvienošanai

Bezvīzu režīms, modernizēts tirdzniecības līgums, sadarbība migrācijas pārvaldībā, piekļuve 150 miljardu eiro aizsardzības fondam — ES Turcijai var piedāvāt vairākus būtiskus ieguvumus. Kipra grib, lai katrs no tiem būtu piesaistīts progresam salas apvienošanas sarunās. Šī prasība nedēļas nogalē nonāca Briselē, kur ieradās ANO Kipras sūtne Marija Angela Olgina, lai pārbaudītu, ko ES ir gatava likt uz galda (Cyprus Mail, Philenews).

Olgina trīs nedēļas pārvietojusies starp Nikosiju, Ankaru un Atēnām, gatavojot iespējamu „pieci plus viens” konferenci: abas Kipras kopienas, Grieķiju, Turciju un Apvienoto Karalisti ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša vadībā. Sarunu formāts pieder ANO. Taču stimuli, kas varētu ietekmēt Turcijas aprēķinus, atrodas Briselē, un tieši jautājums par to sasaisti ar Kipru šķeļ ES galvaspilsētas.

Ko Brisele var aizturēt

ES ietekmes sviras pret Turciju ir četrās jomās. Tirdzniecībā — muitas savienības modernizācija, kas regulē preču apriti bez tarifiem. Ceļošanā — bezvīzu režīms Turcijas pilsoņiem, kas gadiem nav pabeigts neizpildītu kritēriju dēļ (Eiropas Komisija). Migrācijā — dziļāka sadarbība bēgļu pārvaldībā. Aizsardzībā — iespējama piekļuve SAFE, jaunam ES aizsardzības investīciju instrumentam ar aizdevumiem līdz 150 miljardiem eiro, ko pieņēma 2025. gada maijā (ES Padome). Valstis ārpus ES SAFE var izmantot tikai ar Padomes apstiprinājumu, tātad jebkura dalībvalsts var iebilst.

Turcijas ilgi iesaldētajā iestāšanās procesā ES astoņas sarunu sadaļas — posmi, kas kandidātvalstij jāizpilda, lai pievienotos blokam — paliek bloķētas, līdz Ankara paplašinās muitas līgumu arī uz Kipru (Eiropas Komisija). Nosacījumi ieguvumu aizturēšanai jau pastāv. Atklāts ir jautājums, vai kāds tos iedarbinās.

Nikosija velk sviru

Kipras prezidents Niks Hristodulidis jūnijā tieši to mēģināja panākt. Viņš tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu, lai virzītu ES lomu ANO procesā. Ārlietu ministrs Konstantins Kombs šo pieeju esot raksturojis kā apzinātu ES un Turcijas dosjē „savienošanu” ar noregulējuma sarunām, vēsta Proto Thema.

Juridiskais pamats ir sagatavots. 2024. gada aprīlī ES līderi vienojās, ka attiecībām ar Turciju jābūt „pakāpeniskām, samērīgām un atgriezeniskām” (Eiropadome). Šī formula ļauj jebkurai dalībvalstij bremzēt ar Turciju saistītu lēmumu, argumentējot, ka nosacījumi nav izpildīti. Kipra gatavojas to izmantot.

Francija pastiprināja Nikosijas pozīciju, jūnija sākumā parakstot aizsardzības sadarbības līgumu ar Kipru un paplašinot militāro piekļuvi Vidusjūras austrumu daļā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pret to publiski iebilda (Arab News). Parīze Kipru uztver kā drošības partneri; Nikosija šo partnerību mēģina pārvērst politiskā svarā Briselē.

Galvaspilsētas, kurām Ankara ir vajadzīga

Ne visas valdības vēlas Turcijai paredzētos ES ieguvumus sasaistīt ar Kipras lietu. Vācijai Ankara ir vajadzīga migrācijas pārvaldībā, NATO koordinācijā un Tuvo Austrumu stabilitātē (Bundesregierung). Berlīne kritizē Turciju par starptautisko tiesību pārkāpumiem, taču nevēlas iesaldēt sadarbību visās jomās (taz). Itālijai ir Vidusjūras enerģētikas un drošības intereses, kurās Turcija paliek nozīmīga, tāpēc Roma iebilst pret to, ka katrs ES un Turcijas jautājums kļūtu atkarīgs no apvienošanas sarunām.

Šķelšanās ir strukturāla: valstis, kuras visvairāk atbalsta nosacījumu sasaisti ar Kipru, nav tās, kurām visvairāk jāzaudē no Turcijas sadarbības samazināšanās.

Turcijas atbilde: nekādu piekāpšanos

Ankaras publiskā pozīcija ir pretrunā ANO pamatpieņēmumam par bizonālu, bikomunālu federāciju — vienu valsti, kurā varu dala divas kopienas. Turcijas Aizsardzības ministrija uztur spēkā viedokli, ka iespējams tikai divu valstu risinājums (Proto Thema). Ārlietu ministrija mēģinājumus apiet Kipras turku tiesības sauc par „nepieņemamiem” (Hürriyet Daily News). Kad Turcija neiekļāva Kipru COP31 klimata sagatavošanas sanāksmēs, ES ministri Ankarai izteica pārmetumus. Tas atgādināja, ka atzīšanas strīds seko līdzi katram divpusējam jautājumam (Internazionale/Reuters).

Nav autoritatīva Turcijas paziņojuma, kurā Ankara būtu norādījusi, kādu ES ieguvumu tā būtu gatava apmainīt pret kustību Kipras apvienošanas jautājumā.

Kipra vēlāk šogad pārņems ES Padomes rotējošo prezidentūru, dodot Nikosijai kontroli pār sanāksmju darba kārtību aizsardzības, migrācijas un dienvidu kaimiņreģiona jautājumos. Darba kārtības noteikšanai ir nozīme: Kipra var lemt, ko apspriest un kad. Taču tā nevar piespiest citas valdības balsot vai apiet to iebildumus. ANO Drošības padome Kipras jautājumu skatīs 16. jūlijā (Cyprus Mail). Olgina salā atgriezīsies jūlija sākumā.

Sarunu galds ir ANO pārziņā. Stimuli ap to pieder ES. Kipra mēģina abus savienot, bet šī konstrukcija turēsies tikai tad, ja Turcija secinās, ka piedāvājums ir cenas vērts.