Deviņas valstis prasa robežu atvieglojumus

Kad ES ieviesa digitālo robežkontroles sistēmu, gaidas bija skaidras: ar tehnoloģiju visvairāk klups jaunākās Šengenas valstis. Pēc deviņiem mēnešiem situācija izskatās pretēja. Horvātija, kas Šengenas brīvas pārvietošanās zonai pievienojās tikai 2023. gadā, apgalvo, ka Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (EES) pie tās robežām darbojas raiti. Ārkārtas elastību no Briseles tagad prasa Beļģija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Malta, Nīderlande un Portugāle, kā arī Šveice (Euronews, Travel Tomorrow).

EES aizstāja pasu zīmogus ar elektroniskiem ierakstiem par katru ārpus ES valstu ceļotāju, kurš ieceļo Šengenas zonā vai to atstāj. Pirmajā reģistrācijā robežsargi iegūst sejas attēlu un pirkstu nospiedumus (EES regula). Sistēma sāka darboties 2025. gada oktobrī. ES tiesību akti noteica noteikumus, ES IT aģentūra eu-LISA izveidoja un uztur kopīgo datubāzi, bet faktiskās pārbaudes lidostās, ostās un sauszemes robežpunktos veic valstu robežsardzes dienesti. Tieši šis trīsdaļīgais modelis izskaidro pašreizējo strīdu.

Piecas stundas pie robežkontroles

Pirmā biometriskā reģistrācija, pēc Francijas operatīvajām aplēsēm, vienam ceļotājam aizņem aptuveni 60 līdz 90 sekundes (Le Monde). Vasaras lidojumu pīķī šīs sekundes ātri pārvēršas rindās. Francijas lidostās ziņots par gaidīšanu līdz piecām stundām un nokavētiem savienotajiem reisiem (Ouest-France). Berlīnes Brandenburgas lidostā ārpus ES valstu pasažieriem nācies gaidīt līdz divām stundām, norādījusi lidostas vadītāja Aleta fon Masenbaha (Berliner Zeitung). Līdzīga slodze ir Grieķijas salu lidostām, kur vasarā koncentrējas liela britu tūristu plūsma (The Guardian).

Vienotas publiskas datu kopas par gaidīšanas laikiem, kiosku darbspēju vai reģistrācijas kļūdu īpatsvaru Šengenas ārējās robežas punktos nav. Tāpēc gan apgalvojums, ka runa esot tikai par „ieviešanas grūtībām”, gan pretējais vērtējums, ka sistēma visur izgāžas, balstās vairāk atsevišķos gadījumos nekā pārbaudāmā kopainā.

Ko prasa deviņas valstis

Deviņas valstis neprasa EES atcelt. Prasība ir šaurāka: pagarināt pārejas periodu, ko Eiropas Komisija piešķīra sistēmas ieviešanas brīdī. Tas ļauj robežsargiem ārkārtas sastrēgumu laikā apturēt biometrisko datu iegūšanu, vienlaikus turpinot elektroniski reģistrēt ieceļošanu un izceļošanu. Šis periods beidzas 6. septembrī (Connexion).

Eiropas Komisija ir noraidījusi vispārēju sistēmas apturēšanu, argumentējot, ka kavēšanos rada valstu personāla trūkums, nevis kopīgās sistēmas konstrukcijas kļūda (CNN Greece). Horvātijas iekšlietu ministrs Davor Božinovičs šo argumentu pastiprinājis, sakot, ka viņa valsts sagatavojusies pienācīgi un būtiskas problēmas neredz. Valstij, kuru vecākās Šengenas dalībnieces gadiem vērtēja ar aizdomām par robežkontroles kapacitāti, šis ir tiešs vēstījums: sistēma darbojas, ja valdības izdara sagatavošanās darbu.

Asākā kritika nāk no pretējās puses. Fraport Greece vadītājs Aleksandrs Cinells EES nosaucis par principiāli kļūdainu un norādījis, ka sistēmai vajadzīga pilnīga pārstrāde, tostarp iepriekšēja reģistrācija pirms ceļojuma, nevis datu ievade robežkontroles kabīnē (The Guardian, Newsbeast). Grieķijas lidostas cieš arī no apmācītu robežsargu trūkuma. Tā ir nacionāla strukturāla problēma, ko EES nav radījusi, bet ir padarījusi daudz redzamāku (Dnews).

Ko izšķirs septembris

6. septembra termiņš liek Komisijai izvēlēties. Ja pārejas periods netiek pagarināts, visiem Šengenas ārējās robežas punktiem pilnā apjomā jāveic biometriskā reģistrācija arī maksimālās slodzes brīžos. Ja Komisija termiņu pagarina, biometrisko datu iegūšana spiediena apstākļos kļūst par elastīgu, nevis obligātu prasību. Tas vājinātu EES pamatmērķi: pārbaudāmus ieceļošanas un izceļošanas ierakstus par katru ārpus ES valstu ceļotāju. Sistēmas traucējumi, visticamāk, jau ir pabīdījuši uz 2027. gadu ETIAS — atsevišķu pirmsceļošanas atļauju sistēmu, lai gan ES oficiālais grafiks joprojām min 2026. gada beigas (travel-europe.europa.eu, Euronews).

EES juridiskais pamatojums ir spēcīgs, un drošības loģika ir saprotama. Šengenas iekšējā brīvā pārvietošanās politiski var pastāvēt tikai tad, ja ārējā robeža tiek pārvaldīta konsekventi. Taču ES uzrakstīja vienu kopīgu noteikumu un tā īstenošanu atstāja 29 dažādu lidostu, ostu un robežpunktu realitātei. Tā pati regula rada raitas pārbaudes Zagrebā un piecu stundu rindas Parīzē. Šī kapacitātes atšķirība tagad ir problēma, uz kuru Komisijai jāatbild.