Deviņas regulas pārkārto ES robežas

12. jūnijā visās 27 ES dalībvalstīs stājas spēkā deviņas saistošas regulas, kas aizstāj līdzšinējo sadrumstaloto patvēruma sistēmu. Problēmas redzamas vēl pirms starta. Līdz maija beigām tehnisko sagatavošanos bija pabeigušas tikai 11 no 27 valstīm, bet Eiropas Komisijas galvenie piespiešanas instrumenti rezultātu dod tikai pēc gadiem. Plašākā ES migrācijas reforma kopš Dublinas sistēmas, kas patvēruma pieteikuma izskatīšanu uzlika pirmajai ieceļošanas valstij, sāk darboties brīdī, kad frontes valstis jau iet katra savu ceļu.

Pakts mēģina labot Dublinas sistēmas pamattrūkumu: Grieķijai, Itālijai un Spānijai gadiem nācās gandrīz vienām pašām apstrādāt lielu daļu ieceļotāju pieteikumu. Jaunais solidaritātes mehānisms paredz, ka ES ik gadu jāsagatavo vismaz 30 000 pārvietošanas vietu un 600 milj. € iemaksās (Verfassungsblog). Valsts, kas nevēlas uzņemt pārvietotos patvēruma meklētājus, var maksāt 20 000 € par cilvēku. Tā ir sistēmā iebūvēta atteikšanās iespēja. Pirmajiem sešiem mēnešiem Padome, kurā politiku nosaka dalībvalstu ministri, šos mērķus jau ir būtiski samazinājusi, un stingras nacionālās saistības sedz mazāk nekā pusi vietu.

Četras valstis, četras viena likuma versijas

Itālija paktu pasniedz kā savas līnijas apstiprinājumu. Iekšlietu ministrs Mateo Pjantedozi to nosauca par „kopernikānisku revolūciju” un apgalvoja, ka centri Albānijā patiesībā esot priekšvēstnesis pakta „atgriešanas mezgliem”. Itālijas tiesa februārī šādu pārsūtīšanu atzina par nelikumīgu. Valdības īstenošanas plāns, kas tika turēts slepenībā līdz Lacio reģionālās administratīvās tiesas rīkojumam martā, rāda objektus, kurus „varētu uzbūvēt”, un izmaksas virs 2 mljrd. € piecos gados.

Vācija iet tālāk par pakta minimumu. Berlīnes īstenošanas likums izveido „sekundārās migrācijas centrus”, kuros aizturēšana var ilgt līdz 24 mēnešiem, kā arī paredz nakts pārvietošanās ierobežojumus ģimenēm ar bērniem. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints vienlaikus uzstāj, ka līdz septembrim jāturpina kontrole pie Šengenas iekšējām robežām, jo ES ārējās robežas joprojām neesot pietiekami drošas. Eiropas Komisija 9. jūnijā šo argumentu noraidīja.

Polija izvēlējusies selektīvu izpildi. Iekšlietu ministra vietnieks Macejs Duščiks paziņoja, ka Varšava „neieviesīs visus noteikumus”, drošības apsvērumu dēļ atsakoties no robežas infrastruktūras un patvēruma pieteikumu apstrādes pie Baltkrievijas robežas. Kopš 2025. gada marta Polija pie šīs robežas septiņas reizes apturējusi patvēruma pieteikumu pieņemšanu, un tai ir Padomes piešķirts atbrīvojums no solidaritātes pienākumiem līdz 2026. gada decembrim.

Grieķija īstenošanas likumu pieņēma 9. jūnijā, un par to balsoja tikai valdošā Jaunā demokrātija. Uz papīra likums atbilst ES minimumam. Grieķijas problēma ir citur: Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā, kas kļuva galīgs 2025. gada jūlijā, konstatēja „sistemātisku atgrūšanas praksi”. Eiropas Bēgļu un trimdinieku padome dokumentējusi vairāk nekā 80 000 nelikumīgu atgrūšanu pie ES robežām tikai pagājušajā gadā. Pakta uzraudzība attiecas uz formālajiem pārbaudes centriem, bet neaptver „zaļās un zilās robežas” — sauszemes un jūras posmus, kur atgrūšanas faktiski notiek.

Kad valsts vienkārši atsakās

Ja valsts atklāti nepakļaujas, Komisijas galvenā iespēja ir pārkāpuma procedūra Eiropas Savienības Tiesā, kas ir ES augstākā tiesa. Tas prasa gadus. Kad ES Tiesa 2024. gada jūnijā Ungārijai piesprieda 200 milj. € sodu un vēl 1 milj. € dienā par 2020. gada patvēruma sprieduma ignorēšanu, Komisija naudu atguva, to ieturējot no Budapeštai pienākošajiem ES maksājumiem. Mehānisms darbojas, bet tikai ilgi pēc pārkāpuma. Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars jau ir paziņojis, ka Budapešta „nemaksās sodus”.

Pirmā formālā atbilstības pārbaude paredzēta 12. jūlijā. Solidaritātes fonds praksē vēl nav pārbaudīts. Spānijas iekšlietu ministrs pavadošo Atgriešanas regulu nosauca par „nesamērīgu un pretēju ES vērtībām”, lai gan viņa kreisā valdība kopumā atbalsta jauno sistēmu. No ceturtdienas likums saista visas 27 dalībvalstis. Tas, kas notiks pie robežām, būs atkarīgs no piespiešanas mehānisma, kas pilnā ātrumā sāks darboties tikai pēc gadiem.