Nokia 5G ienāk militārajā ķēdē

Somijas ziņojumā apgalvots, ka Nokia 5G tehnoloģija jau vadot Ukrainas militāros dronus dziļi aiz Krievijas līnijām. Šo konkrēto apgalvojumu publiski nav apstiprinājis ne Nokia, ne NATO, ne Pentagons. Taču plašāka virzība, uz kuru tas norāda, ir redzama vairākās valstīs: civilie telekomunikāciju tīkli kļūst par militārās infrastruktūras daļu, bet Eiropā vēl nav skaidrs, kas šādas sistēmas komandē, atslēdz, eksportē un par tām atbild.

No bāzes stacijām līdz trieciena ķēdēm

Nokia jau atklāti piedāvā Rietumu bruņotajiem spēkiem militāra līmeņa kaujaslauka tīklus (Yahoo Finance). Partnerība ar Lockheed Martin vērsta uz ASV un sabiedroto armijām: 5G risinājums veidots pēc Pentagona atvērtās arhitektūras standartiem (Data Center Dynamics). ASV Aizsardzības departaments jau kopš 2020. gada stratēģijas 5G uzskata par vienu no vadības, loģistikas un izkliedētu operāciju modernizācijas virzieniem.

NATO šo pieeju jau pārbauda praktiski. Spānija Lešť poligonā Slovākijā izvieto alianses pirmo taktisko 5G tīklu Pilot Project 5 ietvaros. Tas savienos dronus, sensorus, robotus un pretdronu sistēmas reālā operacionālā vidē (Data Center Dynamics). Vācija, Francija un Nīderlande veido savas versijas: Deutsche Telekom sasaista mobilo sakaru mastus ar pretdronu aizsardzību (finanzen.net), Francija izstrādā ieročus pret lētiem trieciena droniem (Le Monde), bet Nīderlande vēlas, lai piecu gadu laikā vairāk nekā pusi militāro uzdevumu veiktu bezpilota sistēmas (Tweakers).

Rietumeiropā civilā savienojamība pakāpeniski kļūst par aizsardzības infrastruktūru.

Kur droni jau šķērso robežas

Polija un Rumānija šo tehnoloģisko pāreju vērtē nevis kā industriālu iespēju, bet kā drošības jautājumu. Polijas aizsardzības ministrs publiski sasaistījis iespējamu MiG-29 nodošanu Ukrainai ar piekļuvi Ukrainas dronu pieredzei, pārvēršot kaujaslauka zināšanas sarunu kapitālā (Wiadomości WP). Polijas valsts aizsardzības grupa PGZ noslēgusi sadarbības vienošanos ar Ukrainas TAF Industries par dronu un pretdronu sistēmu ražošanu (PAP Mediaroom).

Rumānijas piemērs rāda, kas notiek, ja dronu vadības savienojumi pārtrūkst. Saskaņā ar Rumānijas Aizsardzības ministrijas datiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Rumānijas teritorijā bijušas aptuveni 50 situācijas, kas saistītas ar droniem vai to fragmentiem (Agerpres). Pēc tam, kad Konstancas ostā detonēja Ukrainas jūras drons, Rumānija pieprasīja ieprogrammētu pašiznīcināšanos droniem, kas ieiet tās teritoriālajos ūdeņos (Ziare.com). Tulčas iedzīvotāji saņēmuši ārkārtas brīdinājumus par iespējamu atlūzu krišanu (Libertatea).

Frontes valstīm jautājums par to, kurš kontrolē drona sakaru kanālu, ir sabiedriskās drošības jautājums, nevis iepirkuma tehniska detaļa.

Kam pieder risks?

Šo pāreju neregulē viena institūcija. ES divējāda lietojuma regula (Regula 2021/821, kas nosaka preču eksporta kontroli gadījumos, kad tās var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem) dod ietvaru, taču licences izsniedz un noteikumus īsteno valstu iestādes (EUR-Lex). NATO testē kaujaslauka tīklus un nosaka savietojamības prasības, bet neraksta eksporta tiesības. ES finansē dronus un divējāda lietojuma tehnoloģijas Ukrainai (Airforce Technology), taču kaujaslauka vadība paliek valstu vai Ukrainas ziņā. Francijas Starptautisko attiecību institūts IFRI brīdina, ka Eiropa joprojām nespēj pati saražot un kontrolēt pietiekami daudz šādu tehnoloģiju (IFRI).

Atbildības jautājums paliek neatrisināts. Ja sākotnēji civilas izcelsmes sakaru sistēma kļūst par militāras trieciena ķēdes daļu vai ja drons vadības savienojuma zuduma dēļ ielido pāri NATO robežai, kam jāatbild? Telekomunikāciju piegādātājam, militārajam operatoram, eksportējošajai valstij? Ukraina Eiropas civilo savienojamību kā militāru infrastruktūru pārbauda ātrāk, nekā institūcijas spēj pārvērst pieredzi noteikumos. Tehnoloģija virzās uz priekšu. Pārvaldība kavējas.