Nord Stream prāva var neatklāt, kas deva rīkojumu

Trešdien, 2026. gada 14. oktobrī, Hamburgas tiesā sāksies pirmā prāva pret cilvēku, kurš apsūdzēts par līdzdalību 2022. gada Nord Stream gāzesvadu sabotāžā (Hamburgas tiesa, dpa ziņa laikrakstā Die Zeit). Apsūdzētais, Ukrainas armijas virsnieks, kuru identificē kā Serhiju K., apsūdzēts kara noziegumā. Tiesneši var lemt par viņa vainu, nenoskaidrojot, vai rīkojumu devis kāds un kurš tas bijis.

Prokuratūras versija par notikušo

Vācijas Federālā prokuratūra apgalvo, ka K. palīdzējis vadīt grupu, kas ar noīrētu jahtu devās ceļā no Vācijas salas Rīgenes. Prokuratūras ieskatā grupa pirms sprādzieniem 2022. gada 26. septembrī pie Bornholmas piestiprināja cauruļvadiem spridzekļus ar laika degli (Vācijas Federālā tiesa).

Prokuratūra arī apgalvo, ka K. rīkojies Ukrainas valsts iestāžu uzdevumā. Publiskajā paziņojumā nav nosaukta ne ministrija, ne amatpersona (Vācijas Federālā prokuratūra).

Publiski atzīšanās nav atklāta. Lieta galvenokārt balstās uz ceļojumu datiem. Kad Vācijas Federālā tiesa 2025. gada decembrī atstāja K. apcietinājumā, tā atsaucās uz Polijas robežšķērsošanas datiem, pasi ar viņa fotogrāfiju, kas izsniegta uz sveša vārda, un ekspertu veiktu attēlu salīdzinājumu (tiesas lēmums).

Aizstāvība apstrīd, ka šie dati pierāda K. atrašanos jūrā. ZDF ziņo, ka nav atrastas viņa pirkstu nospiedumu vai DNS pēdas, kas saistītu viņu ar jahtu. Viens no advokātiem stāsta, ka K. tolaik esot bijis Ukrainā (ZDF).

Vai cauruļvadi bija likumīgs mērķis

Aizstāvībai ir vēl viens arguments, kas skar pašu apsūdzības būtību. Saskaņā ar kara tiesībām uzbrukums civilam objektam — īpašumam, kam nav militāras nozīmes — var būt kara noziegums, savukārt uzbrukums militāram mērķim tāds var nebūt. K. apsūdzība ir pamatota tikai tad, ja Nord Stream gāzesvadi uzskatāmi par civiliem objektiem.

Tāpēc advokāti jautā, vai cauruļvadus, kas Krievijai nesa ienākumus tās iebrukuma laikā, varēja uzskatīt par likumīgu mērķi. Vācijas Federālā tiesa šo argumentu noraidīja, lemjot par apcietinājumu. Tiesa atzina, ka netiešie ieņēmumi no gāzes pārdošanas nepārvērta cauruļvadus par militāriem mērķiem (Vācijas Federālā tiesa).

Uz ko spriedumā nav jāatbild

Hamburgā tiesā K., nevis Ukrainu. 2026. gada 30. septembrī tiesa noraidīja cauruļvadu operatoru lūgumu piedalīties procesā kā līdzprasītājiem — privātām pusēm, kurām līdzās prokuroriem ir savas procesuālās tiesības. Tiesa skaidroja, ka prāvā jāvērtē apsūdzētā paša rīcība un vaina; tā nav paredzēta tam, lai gatavotu pamatu iespējamām Krievijas kompensācijas prasībām pret Ukrainu (Hamburgas tiesa).

Pierādījumos tomēr var parādīties norādes par to, kas devis rīkojumu. Žurnālisti, kas iepazinušies ar apsūdzības rakstu, apraksta pārtvertas sarunas, ko K. veicis apcietinājumā Itālijā. Tajās viņš esot devis mājienu, ka nav rīkojies viens un ka Kijiva viņu pametusi (ARD vadītā izmeklēšana).

Kijivas oficiālā nostāja ir šaurāka par kategorisku noliegumu. 2026. gada 9. jūlijā Ukrainas ģenerālprokurors paziņoja, ka Ukrainas izmeklēšanā neesot atrasti fakti, kas liecinātu par valsts iesaisti, un ierosināja kopīgu izmeklēšanu ar Vāciju (Reuters).

Sprādzieni nepārtrauca gāzes piegādes Eiropai, jo Nord Stream 1 piegādes bija apstājušās jau 2022. gada septembra sākumā (Vācijas Federālā tīklu aģentūra). Eiropā šīs lietas nozīme ir juridiska: tā redzama tajā, kā divas citas ES valstis rīkojušās ar vēl vienu aizdomās turēto.

Vācija vēlas, lai iespējamo diversantu Volodimiru Žuravļovu tai nodod, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi — ES instrumentu, kas ļauj vienkāršot aizdomās turēto nodošanu starp dalībvalstīm. 2025. gada oktobrī Varšavas tiesnesis atteicās viņu izdot. Tiesneša ieskatā iespējamais Ukrainas uzbrukums agresorvalsts infrastruktūrai varētu būt likumīga valsts rīcība, nevis sodāms noziegums. Polijas premjerministrs Donalds Tusks jau iepriekš bija teicis, ka Žuravļova nodošana neatbilst Polijas interesēm (PAP).

Horvātija izvēlējās pretēju pieeju. Trīs tiesnešu kolēģija 2026. gada 18. septembrī atbalstīja Žuravļova izdošanu, un par šo lēmumu iesniegta apelācija (HRT, tportal).

Ne viena, ne otra tiesa nevērtēja, vai sabotāža bija noziegums. Abas lēma tikai par aizdomās turētā nodošanu, un Horvātijas lēmumu vēl var atcelt apelācijā. Tomēr Polijas tiesnesis par potenciāli likumīgu atzina rīcību, ko Vācijas prokurori apsūdzībā kvalificē kā kara noziegumu. Valdībām valstīs ar zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem ir pamats sekot, kādu pieeju izvēlēsies Hamburgas tiesneši.

Ja tiesa atzīs K. par vainīgu apsūdzībā par kara noziegumu, tā būs secinājusi, ka Ukrainas virsnieks kara tiesību pārkāpumā uzbrucis civilajai infrastruktūrai. Šādu spriedumu var pasludināt arī tad, ja iespējamais rīkojums no valsts puses paliek bez konkrēta avota. Jautājums par iespējamo pasūtītāju paliek Vācijas Federālās prokuratūras ziņā: tā apgalvo valsts iestāžu iesaisti, bet nenosauc, kuras tās bijušas. Ukrainas ģenerālprokurora birojs savukārt saka, ka šādus faktus nav atradis.