Nafta par $97 tukšo Eiropas rezerves

Naftas cena ir 97 dolāri par barelu. Eirozonas inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2023. gada septembra. Naftas stratēģiskās rezerves tuvojas likumā noteiktajam minimumam. Trīs mēnešus pēc tam, kad Irānas un ASV karš sāka žņaugt Hormuza šaurumu, caur kuru iet aptuveni piektā daļa pasaules naftas pārvadājumu, Eiropas valdības tērē miljardus, lai mīkstinātu triecienu. Pašai ES nav vietas sarunās, kas šo krīzi varētu atrisināt.

Kas maksā un kā

Zaudejumi sadalās nevienmērīgi, un katra valdība meklē savu risinājumu. Polija samazināja degvielas PVN līdz 8 %, noturot cenu kāpumu pie 8,8 % gada griezumā, kamēr ES vidējais rādītājs bija 20,8 %. Francija izvēlējās mērķētas subsīdijas autopārvadātājiem, lauksaimniekiem un zemu ienākumu svārstmigrantiem: jau iztērēti 130 milj. €, bet kopējās izmaksas tiek lēstas 4–6 mljrd. € apmērā. Vācija un Itālija rīkojas raupjāk. Berlīne samazināja degvielas nodokļus 1,6 mljrd. € vērtā paketē, savukārt Roma lēš, ka vidēja ģimene gadā par degvielu, elektrību, pārtiku un plastmasu maksā par vairākiem simtiem eiro vairāk.

Tas viss ir sadrumstalota nacionāla nauda pret kopīgu piegādes šoku. Martā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra koordinēja līdz šim lielāko rezervju izlaišanu tirgū: 400 miljonus barelu 32 valstīs, no kuriem ES valstis deva aptuveni 92 miljonus. Līdz maija sākumam tirgū bija nonākuši tikai 164 miljoni barelu. Aģentūra brīdina, ka pie pašreizējā rezervju patēriņa tempa krājumi var sasniegt kritiski zemu līmeni vēl pirms vasaras pieprasījuma pīķa. ES tiesības dalībvalstīm prasa turēt rezerves 90 dienu neto importa apjomā. Vairākām valstīm pastāv risks šo slieksni pārkāpt jau tuvākajās nedēļās.

Ārkārtas jūras spēku koalīcija

Eiropas flotes mobilizējas lēni, ar nosacījumiem un ārpus NATO komandstruktūras. Francija izvietojusi lidmašīnu bāzes kuģi Charles de Gaulle Arābijas jūrā ar aptuveni 20 iznīcinātājiem Rafale. Vācija caur Suecu sūta mīnu traleri Fulda, kam jāierodas pēc divām līdz trim nedēļām. Itālija plāno nosūtīt četrus kuģus. Kā ziņo vz.lt, Lietuvas parlaments ar 78 balsīm pret 7 atļāvis līdz 40 karavīru dalību atmīnēšanā. Operācijas rāmis ir Francijas un Lielbritānijas vadīta ārkārtas koalīcija, nevis ES vai NATO misija.

ES pašai ir jūras operācija ASPIDES, ko 2024. gadā izveidoja kuģošanas aizsardzībai Sarkanajā jūrā. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa rosinājusi to paplašināt līdz Hormuza šaurumam, sakot, ka mandāts to jau ļaujot darīt ar operacionālā plāna maiņu. Atmīnēšanai gan vajadzīgs formāls Padomes lēmums, tātad visu 27 valdību vienprātība. Irāna brīdinājusi Eiropu nesūtīt karakuģus uz šaurumu vispār.

Pakistāna vidutā, Eiropa maksā

Kallasa maija Ārlietu padomē, kur ES ārlietu ministri tiekas reizi mēnesī, runāja tieši: „Tas ir starp ASV un Irānu, un tās īsti nepieņem nekādu mediāciju. Mums nav lielas ietekmes uz abām pusēm.”

Vidutāja ir Pakistāna, nevis Francija, Vācija vai Lielbritānija, kas bija Eiropas puses 2015. gada Irānas kodolvienošanās procesā. Aprīlī Pakistānas panāktais pamiers pārvērties par to, ko Donalds Tramps nosauca par šaušanu „mērenākā veidā”. 6. jūnijā ASV uzbruka Irānas radarām Kešmas salā; Irāna izšāva septiņas ballistiskās raķetes uz ASV bāzēm Kuveitā un Bahreinā. Dažas stundas vēlāk Tramps žurnālistiem sacīja, ka situācija „uzlabojas”.

Enerģijas šoks šķeļ arī klimata apņemšanās. Vācija, Francija, Igaunija un Spānija spieda Eiropas Komisiju mazināt oglekļa tirgus slogu smagajai rūpniecībai, prasot ilgākus pārejas periodus bezmaksas emisiju kvotām Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas ir ES mehānisms oglekļa emisiju ierobežošanai un kvotu tirgošanai. Komisijas ETS pārskatīšana gaidāma 15. jūlijā. Energoietilpīgajām nozarēm tagad ir spēcīgākais arguments pēdējos gados, lai dekarbonizāciju bremzētu.

Eiropa uzņemas Hormuza blokādes ekonomisko smagumu, bet vienīgais mainīgais, kas noteiks tās beigas, proti, vienošanās starp Vašingtonu un Teherānu, paliek ārpus Eiropas kontroles.