Viens mandāts šķir Zviedrijas blokus

Kad vēlēšanu vakarā bija saskaitītas balsis aptuveni 80 % iecirkņu, Zviedrijas opozīcijai bija 175 mandāti, bet valdošajām partijām — 174 no 349 vietām Riksdāgā. Šādus provizoriskos rezultātus ziņoja SVT, taču balsu skaitīšana vēl nav pabeigta. Abus blokus šķir viens mandāts, turklāt partijas nav vienojušās, kuras no tām drīkstēs piedalīties valdībā. Pēdējā deputāta vieta var izšķirt, kurš spēs bloķēt premjerministra kandidātu, taču pagaidām nevienam blokam nav iekšējas vienošanās par kopīgu kandidātu.

Izšķirošā balsu skaitīšana

Zviedrijas Vēlēšanu pārvalde atlikušās iepriekš nodotās balsis un ar kavēšanos saņemtos ārvalstīs balsojušo biļetenus sāks skaitīt trešdien, 16. septembrī. Darbs, iespējams, turpināsies arī ceturtdien (Vēlēšanu pārvalde). Pēc tam apgabalu vēlēšanu komisijas balsis pārskaitīs un pārbaudīs atsevišķi. Rezultāts kļūs oficiāls tikai pēc Vēlēšanu pārvaldes apstiprinājuma, kas gaidāms ap 19.–20. septembra nedēļas nogali (Vēlēšanu pārvalde).

Mandātu skaitam ir īpaša nozīme, jo Zviedrijā darbojas negatīvais parlamentārisms: premjerministra kandidāts var stāties amatā, ja pret viņu nenobalso vismaz 175 deputāti. Kandidātu balsojumam izvirza Riksdāga priekšsēdētājs. Bloks ar 175 mandātiem spēj apturēt konkurentu, taču tikai tad, ja visi tā deputāti balso pret. Neviena puse šādu disciplīnu no saviem partneriem pašlaik nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Andersones problēma un Kristersona problēma

Kreisajā blokā sociāldemokrātu līdere Magdalēna Andersone paziņoja, ka esot gatava sadarboties ar visām partijām, izņemot Zviedrijas demokrātus (TT/Hallands Nyheter). Vienlaikus viņa norādīja, ka Kreisajai partijai vēl esot „tāls ceļš ejams”, lai tā varētu iekļūt valdībā. Andersone var kļūt par premjerministri, ja pret viņu balso mazāk nekā 175 deputāti. Tam vajadzīgi divi kompromisi: Kreisajai partijai jāpieņem palikšana ārpus valdības, bet Centra partijai jāsamierinās ar tās ietekmi no opozīcijas. Vēlēšanu vakarā neviena no abām partijām tam publiski nebija piekritusi.

Labējā blokā premjerministrs Ulfs Kristersons solīja Zviedrijas demokrātiem pirmo reizi piešķirt ministru amatus (AP, BBC). No 2022. līdz 2026. gadam partija ietekmēja valdības politiku, pati ministrijās neienākot. Kristersons vēlas šo kārtību mainīt, taču nevar to uzspiest koalīcijas partneriem. Liberāļi, kuri šajā periodā strādāja viņa valdībā, nav publiski piekrituši darbam līdzās Zviedrijas demokrātu ministriem (SVT). Pat ja vēlāk saskaitītās balsis labējam blokam dotu 175 mandātus, liberāļu iebildumi var liegt šo vairākumu pārvērst valdībā.

Veto ES budžetam

Zviedrijas koalīciju aritmētika Eiropas uzmanības centrā nonāk reti, taču šoreiz iznākums var ietekmēt naudas sadali. Augustā Zviedrija kopā ar Vāciju, Austriju, Dāniju, Somiju un Nīderlandi pieprasīja par vairākiem simtiem miljardu eiro samazināt Eiropas Komisijas piedāvāto gandrīz 2 trilj. € vērto ES septiņu gadu budžetu (Vācijas Federālā kanceleja). Daudzgadu budžets dalībvalstīm jāapstiprina vienprātīgi, tādēļ Zviedrijai ir veto tiesības (Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pants; 312. pants). Vairums Zviedrijas partiju iebilst pret lielāku ES budžetu (Gēteborgas Universitāte), tāpēc valdības maiņa, visticamāk, nemainītu prasību ierobežot kopējos izdevumus. Mainīties var prioritātes samazinātā budžeta ietvaros. Kreisā valdība, kas būtu atkarīga no Centra partijas un zaļajiem, izjustu spiedienu pasargāt klimata programmas, savukārt labējai valdībai ar Zviedrijas demokrātu ietekmi būtu lielāks spiediens tās samazināt.

Aizsardzības izdevumu palielināšanu atbalsta septiņas no astoņām Riksdāga partijām, bet martā parlaments vienbalsīgi apstiprināja Ukrainai paredzētu palīdzības paketi 12,9 mljrd. Zviedrijas kronu apmērā (Riksdāgs). Atbalsts Zviedrijas dalībai NATO un palīdzībai Ukrainai ir pietiekami plašs, lai neviens no iespējamiem koalīcijas iznākumiem šo politiku nemainītu.

Trešdienas balsu skaitīšana parādīs, kurš bloks ir lielāks. Taču valdības izveidei Kreisajai partijai, Centra partijai, Zviedrijas demokrātiem vai liberāļiem būs jāatkāpjas no vēlēšanu vakarā paustās nostājas. Kamēr tas nenotiek, Zviedrijai ir jaunievēlēts parlaments, bet nav skaidra ceļa līdz valdībai.