Palermo aptur paātrinātus patvēruma atteikumus

Trīs Ēģiptes patvēruma meklētāju lietas Palermo tiesā kļuvušas par pirmo skaidro sadursmi starp ES jaunajiem migrācijas noteikumiem un tiesu kontroli. 10. augustā tribunāls atcēla viņu patvēruma pieteikumu noraidījumus, kas bija pieņemti paātrinātā procedūrā. Kā raksta Avvenire, tiesneši secināja, ka Ēģiptes iekļaušana drošu izcelsmes valstu sarakstā nevar aizstāt katra cilvēka faktiskā riska izvērtēšanu.

Šie nolēmumi formāli attiecas tikai uz trim pieteicējiem. Taču princips ir plašāks un svarīgs visām dalībvalstīm, kas tagad ievieš ES Migrācijas paktu savās nacionālajās sistēmās: paātrināta izskatīšana ir likumīga. Automātiska atteikšana pēc pilsonības nav.

Ko pateica tiesa, un kas vēl nav zināms

Itālija ar Likumu 145/2026 ieviesa Migrācijas pakta noteikumus par paātrinātu patvēruma pieteikumu izskatīšanu (Normattiva). Šī kārtība paredz, ka pieteicēji no ES drošu izcelsmes valstu sarakstā iekļautām valstīm nonāk ātrākā procedūrā, kur lēmums jāpieņem četru nedēļu laikā. Drošas izcelsmes valsts saraksts nozīmē prezumpciju, ka attiecīgā valsts kopumā tiek uzskatīta par drošu. Pieteicējs šo prezumpciju var apstrīdēt, pierādot, ka viņam personīgi pastāv risks. Ēģipte šajā sarakstā ir iekļauta.

Tiesa neatcēla likumu un neizslēdza Ēģipti no saraksta. Tā secināja, ka patvēruma iestādes atteikumi pārāk lielā mērā balstīti uz pilsonību un pārāk maz uz individuāliem apstākļiem. Nolēmumu pilns teksts vēl nav publicēts, tāpēc nav skaidrs, vai tiesa juridiski vērsās pret pašiem negatīvajiem lēmumiem, pret lietu novirzīšanu paātrinātajā procedūrā vai pret abiem elementiem. Itālijas apelācijas stratēģijai šī atšķirība būs nozīmīga. Plašākam signālam tā nemaina būtību: drošas valsts statuss var atvērt ātrāku procedūru, bet tas pats par sevi nevar lietu izbeigt.

Sistēmas robeža, nevis Itālijas izņēmums

Migrācijas pakta centrālā procedūru regula — Regula 2024/1348 — ir tieši piemērojams ES tiesību akts, kam nav vajadzīga pārņemšana nacionālajos likumos. Tā ļauj izmantot paātrinātas un robežprocedūras. Taču tā neatceļ ES Pamattiesību hartu, kas garantē tiesības uz patvērumu (18. pants), aizsardzību pret izraidīšanu uz vietu, kur personai draud kaitējums (19. pants), un tiesības apstrīdēt lēmumu tiesā (47. pants). Drošas valsts statuss pārceļ pierādīšanas slogu uz pieteicēju: viņam jāparāda, kāpēc risks pastāv, neraugoties uz šo apzīmējumu. Tas neatceļ iestādes pienākumu šo skaidrojumu izvērtēt.

Ar šo robežu sastopas jebkura Eiropas sistēma, kas izmanto drošu izcelsmes valstu mehānismu. Francijas augstākā administratīvā tiesa no valsts drošo izcelsmes valstu saraksta svītroja trīs valstis, kad vispārīgs drošības pieņēmums izrādījās pārāk plašs salīdzinājumā ar reālajiem riskiem konkrētiem cilvēkiem (AIDA France). Vācijas patvēruma likums skaidri paredz, ka šī prezumpcija ir atspēkojama: ja fakti ir pretrunā drošas valsts statusam, lieta jāizskata individuāli pilnā apjomā (Vācijas Patvēruma likuma 29.a pants). Arī Eiropas Komisija jūlija novērtējumā norādīja uz nevienmērīgu gatavību Migrācijas pakta piemērošanai dalībvalstīs, tostarp minot trūkumus Itālijā. Tātad robeža ir iebūvēta pašā sistēmā, nevis radusies tikai Itālijas praksē.

Politiskā vēlme paātrināt patvēruma lietu izskatīšanu vairākās dalībvalstīs ir reāla. Taču ātrums bez pietiekamas kapacitātes uzklausīt individuālus argumentus nedod ātrākus lēmumus. Tas rada lietu uzkrājumus ar īsākiem termiņiem.

Kur būs saistošā atbilde

Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā jau ir divas lietas — C-758/24 un C-759/24 — kurās jānosaka drošu izcelsmes valstu statusa un tiesas kontroles ārējās robežas. Kad spriedumi būs pieņemti, tie būs saistoši visām 27 dalībvalstīm, ne tikai Itālijai.

Paātrināta procedūra ir likumīga, ja tā palīdz šķirot lietas. Tā kļūst prettiesiska, ja pilsonība aizstāj pierādījumus. Trīs ēģiptiešu lietas Palermo parādīja minimālo robežu, zem kuras sistēma nedrīkst krist. Kamēr Luksemburga nav pateikusi galavārdu, Migrācijas pakta piemērošanu nacionālās tiesas pārbaudīs lietu pēc lietas.