Parīze un Berlīne apsver 90 % emisiju mērķi

Parīze un Berlīne vēlas mīkstināt ES 2035. gada noteikumu par automašīnu emisijām un publisko atbalstu automobiļiem novirzīt Eiropā ražotiem spēkratiem. Reuters un AFP vēsta, ka provizoriskajā projektā paredzēts emisijas samazināt par 90 %, neprasot kompensēt atlikušo daļu (Reuters, AFP via France 24). Berlīne vēl nav piekritusi, ziņotie projektu varianti atšķiras pēc tā, cik lielu atvieglojumu saņemtu autoražotāji, un nekas no tā vēl nav likums.

Trīs viena noteikuma varianti

Vispirms — spēkā esošais likums. No 2035. gada katram autoražotājam jāsamazina visu tā pārdoto jauno automobiļu vidējās CO₂ emisijas izplūdes gāzēs par 100 % salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni (Regulation (EU) 2023/851). Tāpēc šo noteikumu mēdz saukt par iekšdedzes dzinēju aizliegumu, lai gan tas neattiecas uz jau ekspluatācijā esošām automašīnām un lietoto auto tirgu.

ES izpildvara Eiropas Komisija 2025. gada decembrī ierosināja mīkstināt noteikumu. Komisijas priekšlikumā paredzēts emisijas samazināt par 90 %, bet pēdējos desmit procentpunktus autoražotāji varētu kompensēt ar kredītiem par atjaunīgo degvielu izmantošanu un ES ražotu mazoglekļa tēraudu (COM(2025)995).

Kā raksta Reuters un AFP, Francijas un Vācijas projektā saglabāts Komisijas piedāvātais mērķis, bet kompensācijas prasība atcelta. Autoražotājiem būtu atļauts vienkārši emitēt atlikušo daļu.

POLITICO, kura rīcībā esot bijis projekta teksts, apraksta pielaidīgāku variantu. Tajā paredzēta papildu elastība, kas būtu saistīta ar ieguldījumiem alternatīvajās degvielās un varētu faktisko emisiju samazinājumu pietuvināt 80 %, kā arī „superkredīti”, kas ļautu katru pārdoto elektroauto ražotāja vidējā rādītājā ieskaitīt vairāk nekā vienu reizi (POLITICO). Projekts nav publicēts, tāpēc ārpus sarunām nav iespējams pārbaudīt, kā tieši šie skaitļi veidojas.

Ražotņu puse no vienošanās

Ko autoražotāji varētu saņemt pretī, paredzēts citā likumprojektā — Eiropas Komisijas ierosinātajā Rūpniecības paātrināšanas aktā. Tas publisko atbalstu un iepirkumus sasaistītu ar ražošanu Eiropā. Lai automašīna atbilstu prasībām, tai būtu jāsamontēta ES, un vismaz 70 % no tās detaļu vērtības, neskaitot akumulatoru, būtu jāveido no aktā atzītiem avotiem (IAA proposal).

Šie kritēriji noteiktu, kurš var saņemt pirkuma pabalstu vai valsts autoparka pasūtījumu. Par savu naudu cilvēki joprojām varētu pirkt arī citur ražotas automašīnas. Tā kā emisiju noteikums un atbalsta kritēriji ietverti atsevišķos likumprojektos, Parīze un Berlīne nevar šo apmaiņu ieviest ar savu lēmumu. Tās var to tikai aizstāvēt kā kopīgu nostāju.

Lielbritānija varētu atbilst prasībām. Reuters ziņoja, ka projektā tiktu ieskaitīta ražošana ES un Eiropas partneru valstīs, kuras 2020. gada 1. janvārī bija vienotā tirgus dalībnieces, ja tās nodrošinātu pilnīgu savstarpīgumu un ievērotu ES noteikumus (Reuters). Francija bija atteikusies no iebildumiem pret Lielbritānijas iekļaušanu (Guardian).

Kas vēl var to apturēt

Pirmais šķērslis ir Berlīnē. POLITICO ziņoja par sociāldemokrātu iebildumiem — viņi ir kanclera Frīdriha Merca koalīcijas partneri — un citēja valdības pārstāvi, kurš teica, ka galīgas vienošanās vēl nav (POLITICO).

Pat parakstīts teksts tikai pavērtu ceļu sarunām. Francijai un Vācijai būtu jāiegūst sabiedrotie Padomē, kur balso dalībvalstu ministri: vajadzīgs vismaz 15 no 27 valdību atbalsts, pārstāvot kopā 65 % ES iedzīvotāju (Council). Eiropas Parlamentam jāapstiprina tāds pats teksts. Parlamenta plenārsēžu datumi — 23. novembris un 14. decembris — ir prognozes, nevis termiņi (Parliament procedure file).

Valdību nostājas atšķiras. Čehijas 16. martā apstiprinātajā nostājā prasīti maigāki mērķi un lielāka elastība; tajā arī atzīts, ka balsojums pret reformu varētu atstāt spēkā stingrāko noteikumu (Czech industry ministry). Šīs prioritātes Prāgai padara pievilcīgu pat nepilnīgu noteikuma mīkstināšanu.

Zviedrija sliecas uz pretējo pusi. Klimata ministre Romīna Pūrmohtari 27. jūlijā parlamentam sacīja, ka 2035. gada prasības ir labi līdzsvarotas un sniedz priekšrocības Zviedrijas autoražotājiem, kas agrīni pārgājuši uz elektroauto ražošanu (Riksdag). Zviedrijas zaļā tērauda ražotājs Stegra bija aicinājis valdību saglabāt tērauda ieskaiti, ko Francijas un Vācijas projekts atceltu (Stegra submission).

Ja Reuters un AFP nepublicēto projektu atstāsta precīzi, autoražotājiem vairs nebūtu jākompensē emisijas, kas paliktu pāri pēc Komisijas ierosinātā mērķa sasniegšanas. Savukārt publiskais atbalsts automobiļiem nonāktu Eiropas rūpnīcās. Tas vēl atkarīgs no Merca koalīcijas piekrišanas, Padomes vairākuma izveidošanas starp tik atšķirīgām pozīcijām kā Prāgā un Stokholmā un balsojuma Parlamentā. Pirmā atbilde jāsniedz Berlīnei: vai tā parakstīs vienošanos un kādu emisiju samazinājuma mērķi atbalstīs.