Parīze samazina 2026. gada prognozi

Francija samazinājusi 2026. gada ekonomikas izaugsmes prognozi no 0,9 % līdz 0,7 % un solījusi vēl 3 mljrd. € ietaupījumu, vēsta Reuters/Yahoo un Le Figaro. Tas padara budžeta problēmu skaidrāku, bet neatrisina. Parīze atzinusi, ka lēnāka izaugsme budžetā ienesīs mazāk naudas, nekā plānots. Taču valdība vēl nav pateikusi, kam par to būs jāmaksā.

Izaugsme vairs neizdarīs darbu valdības vietā

Lēnāka izaugsme budžetu ietekmē tieši. Uzņēmumi pārdod mazāk, darba ņēmēji nopelna mazāk, un nodokļu ieņēmumi atpaliek no valdības aprēķiniem. Ja bezdarbs pieaug, arī valsts izdevumi var palielināties bez jaunu programmu izsludināšanas.

Francija prognozi samazināja brīdī, kad vājums jau bija redzams datos. INSEE ziņoja, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī IKP saruka par 0,1 %, bet bezdarbs sasniedza 8,1 %. Tas nozīmē, ka nodokļu bāze kļuva trauslāka vēl pirms Parīze koriģēja savu prognozi (INSEE). IKP ir ekonomikas saražotās vērtības mērs. Ja tas aug lēnāk, tas pats naudas izteiksmē mērītais deficīts kļūst lielāks attiecībā pret ekonomikas apjomu.

Iepriekšējā 0,9 % prognoze arī bija augstāka nekā daudzu ārējo analītiķu vērtējumi. Crédit Agricole jūnija pārskatā Francijas 2026. gada izaugsmi lēsa 0,6 % apmērā un norādīja, ka citas lielās prognozes svārstās starp 0,5 % un 0,8 % (Crédit Agricole). Jaunā prognoze ir vieglāk aizstāvama. Tā arī atņem budžeta plānam kluso atbalstu, ko dod pārāk optimistisks izaugsmes pieņēmums.

Trīs miljardi eiro nopērk laiku, nevis risinājumu

3 mljrd. € ietaupījums ir neliels salīdzinājumā ar Francijas procentu maksājumiem. Agence France Trésor prognozē, ka 2026. gadā valsts parāda apkalpošana izmaksās 59,3 mljrd. €. Tā ir nauda procentiem, pirms vispār sākas saruna par publiskajiem pakalpojumiem vai jaunām politikas izvēlēm (AFT). Le Monde ziņoja, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī vien procentos samaksāti vairāk nekā 6 mljrd. €, par 37 % vairāk nekā gadu iepriekš (Le Monde).

Tas nenozīmē, ka taupības solījums ir tukšs. Tas Briselei un obligāciju investoriem rāda, ka Parīze vairs nebalsta plānu uz mīkstu prognozi. Taču summa pati par sevi nav pietiekama, lai mainītu budžeta aritmētiku.

Salīdzinājums ar Spāniju parāda, kāpēc izaugsmei ir tik liela nozīme. Madride 2026. gada izaugsmes prognozi paaugstināja līdz 2,6 %, 2026. gada deficīta mērķi noteica 2,1 % no IKP, bet parādu — 100,9 % no IKP, liecina Hacienda un El País. Spānijai joprojām jākontrolē tēriņi. Taču spēcīgāka izaugsme ļauj lielāku korekcijas daļu panākt ar nodokļu ieņēmumiem, nevis redzamiem samazinājumiem.

Itālija ir brīdinājums pret paviršām etiķetēm. Eurostat dati rāda, ka Itālijas parāds ir ap 130 % no IKP vidusdaļas, bet deficīts nedaudz virs 3 %. Francijai parāds ir nedaudz virs 110 % no IKP, bet deficīts pārsniedz 5 % (Eurostat deficīta dati, Eurostat parāda dati). Francijas deficīta aina ir vājāka, nekā ļauj domāt tās reputācija. Itālijas parāda kalns savukārt ir smagāks, nekā pēdējo gadu fiskālā disciplīna spēj ātri dzēst.

Nav pateikts, kam būs jāmaksā

Trūkstošais fakts ir maksātājs. Francijas mediji ziņo, ka ietaupījumi skartu centrālās valdības un sociālās apdrošināšanas budžetus, bet iespējams arī ap 2 mljrd. € spiediens uz pašvaldībām. Precīzas programmas un pasākumu ilgums joprojām nav skaidrs (Le Figaro, Europe 1). Tas ir būtiski, jo ietaupījums valsts bilancē var kļūt par izmaksu citur.

Beļģija rāda šo pārvades mehānismu. Federālā budžeta spiediens tur pārvērties strīdā par to, vai reģioniem un kopienām jāsedz lielāka daļa; vienā ziņojumā minēta iespējama federālā vajadzība pēc 7–10 mljrd. € (21news). Valonijas pašvaldības norāda, ka bezdarba reformas izmaksas, kas pārliktas uz vietējiem sociālās palīdzības dienestiem, par 35–50 % pārsniedz sākotnējās aplēses, bet atbalsts enerģijai mazaizsargātām mājsaimniecībām ir par 10 milj. € mazāks (UVCW).

Vācija rāda citu asimetriju. Berlīne daļu prioritāšu var virzīt caur īpašajiem fondiem un izņēmumiem, kamēr Francijai samazinājumi jāaizstāv daudz atklātākā budžeta cīņā. Vācijas mediji ziņoja, ka 2027. gada budžeta projektā paredzēts ap 203 mljrd. € jauna parāda pamatbudžetā un īpašajos fondos kopā (Tagesschau, Marketscreener/Reuters).

Francija deficīta problēmu padarījusi godīgāku. Izaugsme to nepiesegs. Nākamajā budžetā būs jānosauc programmas, pašvaldības un mājsaimniecības, kas nesīs ietaupījuma izmaksas.