Parīzes pretgaisa vienošanās bez ražošanas mērķiem

Deviņas Eiropas valdības un Ukraina 13. jūlijā Parīzē parakstīja kopīgu deklarāciju par pretballistisko raķešu koalīcijas izveidi (NATO, Francijas valdība). Deklarācijā ir kopīgas prasības, tehniskās darba grupas, pārvaldības struktūra un ceļa karte. Tajā nav budžeta, parakstītu rūpniecisko līgumu, piegāžu grafika vai pārtvērējraķešu ražošanas mērķa.

Dalībnieki arī paziņoja, ka Daudznacionālie spēki Ukrainai, kas iecerēti kā atturēšanas un apmācības formāts ar vairāku koalīcijas valstu karavīriem, tuvākajos mēnešos rīkos mācības Ukrainas kaimiņvalstīs. Francijas mediji minēja rudeni, taču publiskajos avotos nav nosaukta ne uzņemošā valsts, ne iesaistītās vienības, ne komandķēde (TF1 Info).

Abi paziņojumi rada iespaidu, ka Eiropa būvē pretgaisa aizsardzības jaudu, kas vajadzīga Ukrainai un kuras trūkst pašam kontinentam. Taču šaurā vieta nav diplomātiskais formāts. Tā ir nauda, līgumi, tehnoloģiju kontrole un pārtvērējraķešu ražošanas apjoms.

Reāla plānošanas struktūra, nevis iepirkuma pasūtījums

Kopīgā deklarācija izveido komiteju un ceļa kartes mehānismu. Vācijas mediji norādīja, ka nav publiskots ne uzticams grafiks, ne konkrēti piegāžu apjomi (ZDF, Tagesschau).

Francija koalīcijas sākšanu sasaistīja ar divpusēju ieroču vienošanos: Kijiva plāno pasūtīt četras SAMP/T NG sistēmas, proti, Francijas un Itālijas pretgaisa aizsardzības platformu, ko ražo „Eurosam”, „Thales” un MBDA konsorcijs, kā arī sākt licencētu „Aster 30” pārtvērējraķešu ražošanu Ukrainā (Ukrainas prezidenta kanceleja, Reuters). Francijas un Ukrainas ceļa karte ir konkrēta. Taču tā ir divpusēja vienošanās, nevis pierādījums, ka desmit valstu koalīcija pati būtu kaut ko pasūtījusi.

Eiropas dziļākā problēma ir ražošanas apjoms. Vācija būvē „Patriot” GEM-T raķešu līniju, taču saskaņā ar Reuters ziņoto, ko pārpublicējusi „Berliner Zeitung”, pirmās Vācijā ražotās raķetes gaidāmas ne agrāk kā 2027. gada sākumā. Sarunas par modernākajām PAC-3 raķetēm ir iestrēgušas. SAMP/T NG pati tiek plānota 2027. gadam; nākamās paaudzes IRIS-T SLX paredzēta tikai 2029. gadā (DW).

Polijas piemērs parāda tehnoloģiju kontroles robežu. Polijas eksperti, kurus citē Money.pl, licencētu „Patriot” ražošanu Ukrainā sauca par tehnoloģiski un juridiski maz ticamu. Varšavas pašas piedāvājums koncentrējas uz apkopi un komponentēm, nevis pilnu raķešu ražošanu, jo intelektuālais īpašums un sertifikācija paliek ASV uzņēmumu un eksporta iestāžu kontrolē (Rzeczpospolita).

Koalīcijai nav kopīgas kases

Neviena ES vai NATO institūcija nevar piespiest šīs valstis maksāt, eksportēt vai izvietot spēkus. Katra galvaspilsēta saglabā kontroli saskaņā ar savām konstitucionālajām procedūrām (Apvienotās Karalistes valdība). Tieši šī elastība padara formātu pievilcīgu un vienlaikus vāju: koalīcija var apiet ES vienprātības prasību, kur viena valsts var bloķēt ārpolitikas lēmumu, bet tai nav kopīga budžeta, juridiskas piespiedu varas vai pārraudzības mehānisma.

Nacionālie akcenti rāda, cik šaurs ir kopīgais pamats. Francija Parīzi pasniedz kā Eiropas stratēģiskās atmošanās brīdi. Itālija nosūtīja aizsardzības ministru Gvido Krozeto, nevis premjerministri Džordžu Meloni; „Corriere della Sera” viņas neierašanos skaidroja kā aprēķinu nepārmērīgi piesaistīties formātam, kuru viņa uzskatot par vēl nepietiekami konkrētu. Nīderlande koalīciju sasaistīja ar reālu raķešu kopražošanu un kopīgiem „Stinger”, AMRAAM un PAC-3 iepirkumiem, vienlaikus norādot uz savu esošo „Patriot” izvietojumu Polijā, kas aizsargā Ukrainas loģistikas mezglu (Defensiekrant). Vācijai savukārt jau ir vēlamais pretgaisa aizsardzības ceļš: 21 valsts ESSI tīkls, kas balstās uz „Patriot”, IRIS-T un „Arrow” sistēmām. Parīze nav vienīgais spēles laukums.

Šādas koalīcijas var kustēties ātrāk nekā ES procedūras, bet pašas par sevi tās raķetes nenopērk. Kā norāda Eiropas Reformu centrs, Eiropai joprojām vajag formālus instrumentus, lai ražošanu varētu palielināt pāri valstu robežām.

Parīze izveidoja koordinācijas slāni. Tā neizveidoja pretgaisa aizsardzības sistēmu. Deviņu parakstītājvalstu aizsardzības ministriem un iepirkumu vadītājiem jāsniedz atbildes par budžetu, grafiku un ražošanas mērķiem. Pagaidām nav nosaukts neviens no trim.