Parlaments nosargā kompensācijas par lidojumu kavēšanos

Ģimenei, kas nokavē izlidošanas reisu, nevajadzētu vēlāk lidostā uzzināt, ka pazudusi arī apmaksātā atpakaļceļa biļete. Tieši šādu praktisku ieguvumu paredz gaisa pasažieru tiesību vienošanās, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2026. gada 7. jūlijā. Taču jaunās tiesības vēl nav spēkā: tās būs piemērojamas tikai pēc tam, kad tekstu apstiprinās Padome, tas tiks publicēts un paies 12 mēnešu pārejas periods (Parlamenta darba kārtība, Euronews).

Kompromiss ir diezgan skaidrs. Parlaments nosargāja aviosabiedrībām dārgo trīs stundu kavēšanās kompensācijas slieksni un aizliedza daļu tarifu prakses, kas pasažierus nostāda neizdevīgā situācijā. Aviosabiedrības savukārt saglabāja lēto pamatbiļešu modeli ar maksas papildpakalpojumiem. Tāpēc cīņa no likuma teksta pārcelsies uz uzraudzību un piemērošanu.

Strīds bija par to, kurš maksā

Reforma sākās ar Eiropas Komisijas priekšlikumu 2013. gada martā un pēc tam gadiem iestrēga Padomē, kur dalībvalstu valdības vienojas par ES tiesību aktiem. Ministri lietu atkal iekustināja 2025. gada jūnijā, bet 2026. gada 7. jūlijā Parlaments kompromisu apstiprināja ar 646 balsīm par, 12 pret un 3 atturoties (Eiropas Parlaments, LRT).

Tik ilga kavēšanās nebija tehniska. Strīds bija par to, kuram jāsedz izmaksas, kad reiss izgāžas. Aviosabiedrību grupas un daļa valdību vēlējās kompensācijas slieksni pacelt no trim stundām uz četrām vai sešām, rakstīja The Irish Times un Krone. Parlaments to nobloķēja.

Tas ir būtiski, jo trīs stundu noteikums ir tā tiesību daļa, ko pasažieri reāli izjūt. Vienošanās saglabā 250, 400 un 600 € kompensācijas līmeņus, kas izriet no Regulas Nr. 261/2004 un vēlākās tiesu prakses, un sasaista tos ar lidojuma attālumu un apstākļiem (EUR-Lex, LRT).

Vājāks noteikums tajā pašā Eiropas aviācijas tirgū pārdalītu naudu no kavēšanos piedzīvojušiem pasažieriem uz aviosabiedrībām. Saglabātais kompromiss paredz pretējo: aviosabiedrībām četru dienu laikā jāsniedz skaidrāka informācija, pasažieriem būs deviņi mēneši prasības iesniegšanai, bet pārvadātājiem 30 dienu laikā būs jāsamaksā kompensācija vai jāpamato atteikums (Eiropas Parlaments, Fakti).

Ko pasažieri patiešām iegūst

Skaidrākais ieguvums ir „no-show” prakses aizliegums. Aviosabiedrības vairs nevarēs automātiski anulēt atpakaļceļa posmu tikai tāpēc, ka pasažieris nokavējis vai neizmantojis izlidošanas reisu. Le Figaro šo praksi aprakstīja caur izmaksām, kas rodas, pēdējā brīdī pērkot jaunu biļeti.

Vienošanās arī aizsargā bērnu līdz 14 gadu vecumam tiesības sēdēt blakus pieaugušajam, ar kuru viņi ceļo, un liek aviosabiedrībām rezervēšanas laikā skaidrāk parādīt bagāžas izmaksas (El País). Tas gan nenozīmē, ka katram pasažierim katrā tarifā pienāksies bezmaksas koferis salonā.

Tieši šeit daļa virsrakstu sola vairāk, nekā teksts dod. Precīzāks lasījums ir šaurāks: pasažierim pienāksies vismaz bezmaksas personīgā manta, un pirms pirkuma viņam skaidrāk jāredz maksas bagāžas cena. Gan Europa Press, gan Observador brīdināja, ka vienošanās negarantē bezmaksas rokas bagāžas koferi.

Aviosabiedrību iebildums nav tukšs. Plašāki pienākumi kompensāciju, maršruta maiņas, pasažieru aprūpes, prasību izskatīšanas un cenu uzrādīšanas jomā var palielināt darbības izmaksas. Daļa no tām varētu atgriezties biļešu cenās, taču publiskajā informācijā redzams brīdinājums, nevis pierādījums par to, kuri maršruti vai pasažieri maksātu vairāk (Euronews ES).

Vērtību noteiks uzraudzība

Parlaments uzvarēja centrālajā izmaksu strīdā. Tas nosargāja kompensāciju par kavēšanos un izņēma no tirgus daļu prakšu, ko pasažieri pieredz kā slazdus. Aviosabiedrībām šī nav pilnīga sakāve, jo zemo cenu modelis paliek spēkā: pamatbiļetes var palikt lētas, bet bagāža, sēdvietas un citi papildpakalpojumi arī turpmāk var būt par maksu, ja cenas tiek parādītas skaidrāk.

Tagad izšķirošais būs Padomes lēmums un valstu iestāžu spēja piespiest aviosabiedrības noteikumus ievērot. Uz papīra Parlaments kompensācijas tiesības ir aizsargājis. Praksē to vērtību noteiks tas, vai pasažieri pēc reisa traucējuma saņems naudu, vai arī vēl vienu procedūru, caur kuru jāizcīnās.