Pentagons Eiropā samazina ASV kaujas brigādes

Pentagons pagājušajā nedēļā samazināja ASV kaujas brigāžu skaitu Eiropā no četrām līdz trim, atgriežot sauszemes spēku klātbūtni līmenī, kāds bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā (Stars and Stripes, Washington Examiner). Dažas stundas vēlāk Donalds Tramps platformā Truth Social ierakstīja, ka nosūtīs uz Poliju „5 000 papildu karavīru”. Operacionālu detaļu nebija. Pentagons žurnālistus novirzīja uz Balto namu, bet Baltais nams atsaucās uz Trampa ierakstu sociālajos tīklos (Stars and Stripes). Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šo solījumu interpretēja kā „amerikāņu karavīru klātbūtnes saglabāšanu aptuveni pašreizējā līmenī” (Notes from Poland).

Atšķirība starp paziņojuma virsrakstu un spēku izvietojuma aritmētiku noteica fonu NATO ārlietu ministru nedēļai Zviedrijas Helsingborgā, kur tika gatavots jūlija samits Ankarā.

Izvešanas secība

1. maijā Tramps lika izvest 5 000 karavīru no Vācijas. 13. maijā aizsardzības ministrs Pīts Hegsets atcēla 4 000 karavīru bruņotās brigādes rotāciju uz Poliju, lai gan tehnika jau bija ceļā un priekšējās vienības atradās uz vietas (Breaking Defense, Politico). ASV armijas vadība Kongresam teica, ka par atcelšanu uzzinājusi tikai dažas dienas iepriekš.

Pēc tam parādījās ziņas, ka Tramps esot zvanījis Hegsetam un prasījis paskaidrojumu, dusmīgs, ka lēmums skāris Poliju, nevis kādu mazāk pretimnākošu sabiedroto. Tam sekoja Truth Social ieraksts par „5 000 uz Poliju”. Vienkāršākais veids, kā šo solījumu izpildīt, būtu atjaunot tikko atcelto rotāciju.

Kopējais ASV rotācijas spēku skaits Eiropā, visticamāk, saruks par aptuveni 5 000 karavīru. NATO augstākais militārais komandieris Eiropā, SACEUR Aleksuss Grinkevičs, 19. maijā apstiprināja šo skaitli un brīdināja sabiedrotos, ka tiem „pilnīgi noteikti jārēķinās ar papildu pārvietošanu” (NATO). Pentagons arī klusāk samazinājis savas saistības NATO spēku modelī, proti, klasificētā ietvarā, kurā dalībvalstis apņemas nodrošināt spēkus aktivizēšanai kara gadījumā. Tā kā šis solis apej ASV likumos noteiktos formālos karavīru skaita ierobežojumus, Kongress to nevar bloķēt (Military Times).

Triecienu saņem Vācija

Pārkārtojumos redzams modelis. Sabiedrotie, kas sadarbojās ar Vašingtonu militārajās operācijās pret Irānu, savus spēkus saglabāja. Tie, kas iebilda, tos zaudēja. Vācija, kuras kanclers Frīdrihs Mercs publiski kritizēja Trampa Irānas stratēģiju, zaudēja gan karavīrus, gan plānoto Tomahawk spārnoto raķešu izvietošanu. Polija, kuras prezidents Karols Navrockis uztur personisku saziņas kanālu ar Trampu, saņēma sociālo tīklu solījumu (Der Spiegel).

Berlīne pazemojumu absorbēja klusi. Ārlietu ministrs Johans Vādefūls karavīru izvešanu pārformulēja kā ierastu, „gaidītu rotāciju” (Deutschlandfunk). Mercs, kurš publiski virzīja ieceri iegādāties 400 ASV ražotas Tomahawk raķetes, šo jautājumu pārtrauca aktualizēt pēc tam, kad Vašingtona neatbildēja uz pirkuma pieprasījumu. Vācija tagad pēta kopuzņēmuma iespējas vietējai spārnoto raķešu ražošanai (ZDF).

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna Helsingborgā izteica plašāku sabiedroto neapmierinātību: „Visam, kas skar NATO atturēšanu un spējas, jānotiek koordinēti” (Estonian MFA). Iebildums nebija pret sloga dalīšanu kā tādu, bet pret lēmumiem, kas pieņemti bez konsultācijām ar sabiedrotajiem, kuriem jānes sekas.

Hormuzs, fregates un bruņošanās temps

Valsts sekretārs Marko Rubio Helsingborgā pievienoja otru spiediena punktu, brīdinot sabiedrotos gatavot „plānu B” Hormuza šaurumam, ja Irāna atteiksies atjaunot kuģošanu. Viņš šo jautājumu pasniedza kā pārbaudi NATO vērtībai Vašingtonas acīs (NATO). Francija šādu premisu noraidīja. „Ziemeļatlantijas līgums attiecas uz Ziemeļatlantiju,” paziņoja Ārlietu ministrijas pārstāvis. „Tas nav ne tā mērķis, ne piemērota alianse jautājumam Tuvajos Austrumos” (Iran International).

Eiropas reakcija pāriet no protesta uz iepirkumiem. Zviedrija parakstīja līgumu par četru fregatu iegādi no Francijas Naval Group. Tas ir tās lielākais militārais iepirkums kopš 20. gadsimta 80. gadiem (Le Monde, Euronews). Francija ir paplašinājusi savu kodolatturēšanas „lietussargu” uz astoņām partnervalstīm, un divpusējas vadības grupas jau darbojas ar Vāciju, Zviedriju un Dāniju (L'Éventail). Soda izvešanas bija domātas, lai piespiestu sabiedrotos pakļauties. Rezultāts pagaidām ir cits: tās paātrina Eiropas aizsardzības spēju izbūvi, kas ar laiku var samazināt ASV ietekmes svaru.