Pentagons izved 5,000 karavīru no Vācijas

No Vācijas jāizved 5 000 ASV karavīru. Tanku brigādes izvietošana Polijā apturēta pusceļā. NATO vairs netiek solītas ASV zemūdenes. Viena mēneša laikā Pentagons sācis jaukt militārās saistības, kas veidotas gadu desmitiem. 30. maijā ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets devās uz Singapūru un Eiropai pateica, ka lēmumi vēl sekos. „Sabiedrotie, kas atsakās nest savu daļu nastas, saskarsies ar skaidru pārmaiņu mūsu sadarbības veidā,” viņš brīdināja Šangri-La dialogā, Āzijas galvenajā drošības forumā, solot drīzumā pieņemt „nozīmīgus lēmumus” par NATO.

Eiropas galvaspilsētas atbild ar rekordlieliem aizsardzības budžetiem. Francija līdz 2030. gadam pievienoja vēl 36 mljrd. €. Polija trīs dienās parakstīja ieroču līgumus par 113 mljrd. zlotu. Spānija apņēmās ieguldīt 5 mljrd. € pretgaisa aizsardzībā. Nauda ir reāla. Problēma ir tajā, ko par to var nopirkt.

Sistēmas, kuras publika neredz

Vašingtona samazina tieši tās spējas, bez kurām mūsdienu armijas nespēj pilnvērtīgi darboties: elektroniskās karadarbības lidmašīnas, kas traucē pretinieka radarus, platformas pretgaisa aizsardzības apspiešanai, tālas darbības precīzos ieročus un tankkuģu lidmašīnas, kas ļauj iznīcinātājiem ilgāk palikt gaisā. 22. maijā Pentagons informēja NATO amatpersonas par samazinājumiem NATO spēku modelī, proti, klasificētajā sistēmā, kas krīzes gadījumam jau iepriekš piesaista konkrētus valstu spēkus. Iznīcinātāju saistības tika samazinātas par trešdaļu, stratēģisko bumbvedēju skaits uz pusi, bet zemūdeņu saistības dzēstas pilnībā. Eiropai nevienā no šīm kategorijām nav gatava aizvietojuma.

ASV Jūras spēku EA-18G Growler, kas traucē pretinieka radarus un atver koridorus sabiedroto aviācijai, Eiropā nav analoga. Eiropas uzņēmumi ražo atsevišķas šādu sistēmu sastāvdaļas, taču neviena valsts tās nav salikusi īpašā gaisa platformā.

Tā pati plaisa redzama tālas darbības triecienu spējās. Pēc tam, kad Vašingtona atcēla Tomahawk raķešu izvietošanu Vācijā, aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atzina, ka šis solis „atkal atver šo spēju plaisu”. Eiropas raķešu darbības rādiuss ir ap 500 km. Tomahawk sasniedz 1 600 km. Alternatīvas ELSA konsorcijā, kurā piedalās Francija, Vācija, Itālija, Polija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, būs pieejamas tikai 2030. gadu vidū.

Tanki bez acīm

Ko eiropieši pērk par jauno naudu? Galvenokārt tradicionālu bruņojumu. Polijas līgumi aptvēra K2 tankus, M1A2 Abrams, F-35 iznīcinātājus un haubices. Tās visas ir platformas, kuru efektivitāte ir atkarīga no atbalsta spējām, ko Vašingtona tagad samazina. Spānijas 5 mljrd. € paredzēti ASV ražotām Patriot un NASAMS sistēmām, vienlaikus padziļinot atkarību no Amerikas industrijas un atsakot Vašingtonai piekļuvi bāzēm operācijām pret Irānu.

Francija ir daļējs izņēmums. Parīze izstrādā suverēnu reaktīvās artilērijas sistēmu, lai aizstātu amerikāņu HIMARS, un ir palielinājusi munīcijas ražošanu par 53 %. Taču ASV eksporta kontrole pār raķešu komponentēm joprojām parādās sistēmās, ko Parīze sauc par suverēnām. Pašam ražot reaktīvās artilērijas iekārtu nozīmē mazāk, ja vadības mikroshēmas nāk no Teksasas.

Laika logs, ko nauda neaizver

Pentagona samazinājumi formāli iezīmēsies NATO spēku nodrošināšanas konferencē jūnija sākumā. Tur katrai Eiropas sabiedrotajai būs jāpasaka, kurš aizpildīs Vašingtonas atstātos robus. Aizvietojumi uz papīra — GlobalEye agrīnās brīdināšanas lidmašīnas, ELSA tālas darbības raķetes, Vācijas mērķis sasniegt 260 000 aktīvā dienesta karavīru, salīdzinot ar pašreizējiem 186 000 — ieradīsies ne agrāk kā 2029. gadā.

Igaunija un Latvija, kas ir starp NATO lielākajām aizsardzības tērētājām uz vienu iedzīvotāju, skaļi pateikušas to, ko daudzas valdības formulē piesardzīgāk: Eiropa pārāk lēni virzās uz kaujas gatavību. ES 150 mljrd. € SAFE aizdevumu instruments — zemu procentu ES garantēti aizņēmumi kopīgiem aizsardzības iepirkumiem — tika radīts tieši šādai situācijai. Polija pirmo daļu saņēma 29. maijā. Taču aprīkojums, ko par šo naudu var nopirkt, vēl jāizgatavo, jāsertificē un jāievieš vienībās.

Eiropas sabiedrotie dara to, ko Vašingtona prasīja: tērē vairāk. Taču gadu desmitiem ilgu sarežģītāko militāro spēju nodošanu ārpakalpojumā nevar atcelt ar budžeta rindām. Jūnija sākumā NATO spēku nodrošināšanas konferencē katrai sabiedrotajai būs jāieraksta savs vārds pretī spējām, ko tā var nodrošināt. Daudzas rindas paliks tukšas.