Pentagons atsauc visas zemūdenes no NATO

ASV paziņojušas NATO sabiedrotajiem, ka aliansei vairs nepiesaistīs zemūdenes, par trešdaļu samazinās kaujas lidmašīnu saistības un uz pusi sarucinās stratēģisko bumbvedēju kopumu. Skaitļus slēgtā sanāksmē NATO mītnē pagājušajā nedēļā izklāstīja Pentagona sūtnis Aleksandrs Veless-Grīns (Defense News, El País). Vašingtona sagaida, ka Eiropa līdz jūnija sākumam parādīs, kā šos robus aizpildīs.

Robs, ko Kongress nevar aizvērt

Samazinājums notiek caur NATO spēku modeli (NFM) — klasificētu reģistru, kurā dalībvalstis iepriekš piesaka militāros spēkus trīs krīzes gatavības līmeņos. ASV neizved karavīrus no Eiropas. Tā atsauc formālo solījumu, ka kara gadījumā ieradīsies papildspēki (Stars and Stripes).

Kongress var bloķēt izstāšanos no NATO līguma. Tas var noteikt minimālo ASV karavīru skaitu Eiropā. Taču NFM saistības ir klasificēta izpildvaras rīcības brīvība, ko neregulē īpašs likums (Military Times). Tāpēc Pentagons var vājināt NATO krīzes reaģēšanas arhitektūru bez balsojuma Kapitolijā.

Pārmaiņu virzītājs, ASV aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Eldbridžs Kolbijs, savu loģiku formulējis tieši: Eiropas sabiedrotie esot „būtiski spēcīgāki par Krieviju, un tiem jāuzņemas galvenā atbildība par savu konvencionālo aizsardzību” (war.gov). ASV prioritāte ir atbrīvot spēkus iespējamam konfliktam ar Ķīnu.

Ko nauda nevar nopirkt pietiekami ātri

Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts lēš, ka ASV konvencionālo spēju aizstāšana NATO Eiropā izmaksātu aptuveni 1 triljonu ASV dolāru 25 gados (The National News). Ķīles institūts tuvākā termiņa vajadzību vērtē kā 50 mljrd. € gadā papildu koordinētos izdevumos (Meta-Defense). Tomēr grūtākie robi nav tikai budžeta jautājums. Tie ir fizikas un laika jautājums.

Tikai ASV izmanto EA-18G Growler — lidmašīnu, kas slāpē pretinieka radarus, lai triecienlidmašīnas varētu izdzīvot apstrīdētā gaisa telpā. Eiropai līdzvērtīgas spējas nav. Bez Growler Eiropas lidmašīnas pret Krievijas S-400 un S-500 pretgaisa aizsardzību nonāk pret radaru tīklu, kuru pašas nespēj apspiest (RUSI).

Līdzīga problēma ir kodolenerģijas uzbrukuma zemūdenes. ASV Virginia klases zemūdenes var ilgstoši darboties zem ūdens un slepeni palaist spārnotās raķetes vairāk nekā 1 500 km attālumā. Eiropas dīzeļelektriskajām zemūdenēm jāpaceļas virs ūdens ik pēc 24–72 stundām. Kodolenerģijas uzbrukuma zemūdenes Eiropā uztur tikai Francija un Apvienotā Karaliste, bet britu gatavība ir vāja: 2026. gada martā operatīvi izvietota bija tikai viena no piecām Astute klases zemūdenēm (19FortyFive).

Tas pats redzams gaisa uzpildē. ASV izmanto vairāk nekā 400 degvielas uzpildes lidmašīnu. Visām Eiropas NATO valstīm kopā ir aptuveni 50–60 (Defense News).

Trīspadsmit Eiropas valstis pirka F-35 arī kā apdrošināšanu, ka Vašingtona paliks iesaistīta. Taču F-35 projektēts darbam ASV kaujas vadības tīklā, kurā ietilpst AWACS gaisa radaru lidmašīnas, Growler un degvielas uzpildes lidmašīnas. Bez šīs sistēmas Eiropas F-35 paliek piektās paaudzes korpusi bez piektās paaudzes atbalsta (RUSI).

Rūpniecības siena

Eiropas kaujas lidmašīnu ražošana līdz 2030. gadam var sasniegt aptuveni 72 lidmašīnas gadā, skaitot Eurofighter, Rafale un Gripen līnijas kopā. IISS lēš, ka Eiropai vajadzīgas vēl 400 taktiskās kaujas lidmašīnas — vairāk nekā piecu gadu maksimālā ražošana, ja nebūtu neviena eksporta pasūtījuma. Francijas parlaments apstiprinājis papildu 36 mljrd. € militārajiem izdevumiem līdz 2030. gadam (Le Monde), taču Rafale līnija jau ir noslogota ar eksporta pasūtījumiem, bet Francijas kodolzemūdenes ir suverēna spēja, ko Parīze nenodod NATO kopīgai plānošanai (IFRI).

Spiedienu pirmās izjūt valstis pie Krievijas robežas. Polija aizsardzībai tērē 4,81 % no IKP — augstāko īpatsvaru NATO —, tomēr tai nav zemūdeņu, un tās F-35 pilnu spēju sasniegs tikai 2030. gadā (Bankier.pl). Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens situāciju nosauca par „nopietnu brīdi Eiropai” (IS.fi).

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pārmaiņas pasniedza kā gaidāmas: „Visi zināja, ka tas notiek” (NATO). Norvēģija iebilda, prasot pāreju „strukturētā veidā” (Le Monde). NATO samitā Ankarā 7.–8. jūlijā jānostiprina jaunais sloga sadales plāns. Ievainojamības logs ilgs vismaz līdz 2030. gadam. Politiskas saistības nevar paātrināt zemūdeni, kuras būve prasa desmitgadi.