Pentagons apcērp NATO pastiprinājuma solījumus

75 gadus NATO balstījās uz vienkāršu darījumu: ASV garantēja Eiropas aizsardzību, bet Eiropa uzņēma amerikāņu spēkus. Tagad šis modelis tiek mainīts divos līmeņos vienlaikus — karavīri tiek fiziski izvesti no Eiropas, un tiek samazinātas kara laika pastiprinājuma saistības, uz kurām balstās NATO aizsardzības plāni.

19. maijā NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs alianses aizsardzības vadītājiem sacīja, ka „papildu pārvietošanas noteikti jāgaida” (Stars and Stripes). Tajā pašā nedēļā Pentagons sāka formāli samazināt ASV ieguldījumu NATO Force Model — slepenā ietvarā, kas nosaka, cik karavīru katra dalībvalsts apņemas nodrošināt izvietošanai kara laikā, atsaucoties uz trim avotiem, ziņoja Reuters (Military Times).

Redzamajā līmenī no Eiropas jau izvesti 5 000 karavīru. Tas ietver atceltu bruņotās brigādes rotāciju uz Poliju un tālas darbības raķešu bataljona izvešanu no Vācijas (Defense News). Mazāk redzamais līmenis skar pašu Force Model, proti, mehānismu, kas krīzē nosaka papildspēku ierašanos. NATO reģionālie aizsardzības plāni, par kuriem vienojās 2023. gada Viļņas samitā, tika būvēti ap konkrētām ASV saistībām. Ja šo saistību nav, plāni vairs nesakrīt ar pieejamajiem spēkiem.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pārmaiņas nosauca par „gaidāmām” un „tikai pareizām” (Brussels Signal). Grinkevičs Eiropas pašpietiekamības termiņu iezīmēja kā „noteikti līdz 2035. gadam” (Breaking Defense). Tas nozīmē piecu līdz deviņu gadu posmu, kurā vecā drošības garantija jau ir mazināta, bet tās aizstājējs vēl nav izveidots.

Irāna iztukšo krājumus

ASV karš ar Irānu — operācija Epic Fury, kas sākās 2026. gada februārī — saskaņā ar CSIS aplēsēm ir patērējis 45 līdz 80 % vairāku ASV precīzo munīciju kategoriju (CSIS). Pentagons informēja Apvienoto Karalisti, Poliju, Igauniju, Lietuvu un Norvēģiju par „nopietnu kavēšanos” HIMARS raķešu, NASAMS pārtvērējraķešu un Javelin prettanku raķešu piegādēs (Euromaidanpress). Eiropa vienlaikus zaudē gan amerikāņu karavīrus, gan amerikāņu ieročus.

Vācija sodīta, austrumu flangs atsegts

Smagākais trieciens skāra Vāciju. Kanclers Mercs publiski kritizēja ASV rīcību Irānas karā un, kā tiekot ziņots, Vācijas auditorijai sacījis, ka viņa bērniem nevajadzētu pārcelties uz Ameriku. Vašingtona atbildēja ar 5 000 karavīru izvešanu no Vācijas teritorijas un plānotās Tomahawk spārnoto raķešu izvietošanas atcelšanu. 19. maijā Mercs atzina, ka raķešu vienošanās faktiski ir mirusi (NTZ).

Vācijas dziļākais ierobežojums nav nauda, bet cilvēki. Bundesvērā ir 120 000 aktīvā dienesta karavīru, kamēr NATO prasība līdz 2030. gadam ir aptuveni 280 000. Berlīne 2026. gadā aizsardzībai paredzēja 108 mljrd. €, taču budžets pats par sevi nerada jaunus rekrūšus. Maija aptaujā tikai 41 % vāciešu ASV joprojām uzskatīja par sabiedroto (YouGov).

Austrumu flangā ASV atkāpšanās sabiedrotos sadalījusi dažādās kategorijās. Polija, kas aizsardzībai tērē 4,48 % no IKP, nosūtīja amatpersonas uz konsultācijām ar aizsardzības ministra vietnieku Elbridžu Kolbiju. Viņš ir doktrīnas „NATO 3.0” arhitekts: tās loģika paredz, ka Eiropas konvencionālā aizsardzība jāuzņemas pašiem eiropiešiem, lai ASV varētu novirzīt spēkus Ķīnas virzienā (Defence24). Polija ieguva „parauga sabiedrotās” apzīmējumu. Tomēr atceltā 4 000 karavīru brigādes rotācija paliek spēkā: aprīkojums Polijas ostās ir ieradies, bet bez karavīriem, kas to lietotu.

Igaunijas ārlietu ministrs ASV lēmumus nosauca par „nekoordinētiem” un mudināja sabiedrotos „steidzami noskaidrot pamatojumu un nākamos soļus” (ERR). Rumānija tikmēr pārorientējās uz ASV pagaidu aprīkojuma uzņemšanu un saņēma Vašingtonas atzinību par bāzu atvēršanu Irānas kampaņas laikā.

Jūlijs Ankarā

NATO līderu samits 7. un 8. jūlijā pārbaudīs, vai Force Model samazinājumi tiks nostiprināti formālās alianses saistībās. Kongresa pretestība var kļūt par daļēju bremzi. Republikāņu stingrās līnijas pārstāvji Bruņoto spēku komitejās draudējuši ar sekām, ja Pentagons nolaidīsies zem likumā noteiktā 76 000 ASV karavīru minimuma Eiropā (Notus). Taču Kolbija loģika — Eiropai pašai jānodrošina konvencionālā aizsardzība, lai Amerika varētu stāties pretī Ķīnai — radās pirms Trampa un var palikt spēkā arī pēc viņa.

Amerikāņi aiziet. Grinkevičs to apstiprināja. Tas, ko Eiropas galvaspilsētas izdarīs līdz 2035. gadam, noteiks, vai plaisa paliks plānošanas problēma vai kļūs par drošības krīzi.