Pfizer bloķē aviācijas nodevas

Farmācijas uzņēmums izmanto Eiropas aviācijas maksājumu sistēmu, lai piedzītu neapmaksātus rēķinus par Covid-19 vakcīnām. Pfizer un BioNTech Beļģijas tiesā panākuši maršruta maksu iesaldēšanu — tās ir maksas, ko aviokompānijas maksā par lidojumiem caur valsts gaisa telpu — pirms nauda nonāca Polijā un Rumānijā. Abu valstu aeronavigācijas aģentūras, kuru dispečeri vada lidmašīnas attiecīgajā gaisa telpā, zaudējušas piekļuvi lielākajai daļai savu ieņēmumu (Dziennik Gazeta Prawna, Zone Bourse/Reuters). Lidojumi turpinās. Taču nauda, no kuras tiek finansēti cilvēki, kas tos vada, vairs neienāk.

Kā vakcīnu rēķins nonāk līdz radaram

Pfizer mērķis ir nauda tranzītā. Briselē bāzētā Eurocontrol, kas koordinē Eiropas gaisa satiksmes pārvaldību, uztur Centrālo maršruta maksu biroju. Tas iekasē gaisa telpas maksas no aviokompānijām un pārskaita katrai valstij pienākošos daļu. Pfizer nav konfiscējis iekārtas un nav apturējis lidmašīnas. Uzņēmums vērsās Beļģijas tiesā, ieguva izpildāmu nolēmumu — tiesiski nostiprinātas tiesības piedzīt parādu — un panāca, ka tiesu izpildītāji aiztur Eurocontrol kontos esošo naudu, pirms tā nonāk Varšavā vai Bukarestē.

Parāda izcelsme ir pandēmijas laika iepirkumi. Eiropas Komisija dalībvalstu vārdā ar ražotājiem sarunāja vakcīnu pirkuma līgumus, taču katra valsts palika faktiskais pircējs tai piešķirtajām devām (Eiropas Komisija). BioNTech/Pfizer līgums līdz 2023. gada beigām kļuva par ES galveno vakcīnu darījumu, secinājusi Eiropas Revīzijas palāta. Kad pieprasījums sabruka un daļa valdību atteicās maksāt par devām, ko vairs nevēlējās saņemt, līgumi nepazuda. Tie pārvērtās par parādiem.

Divas aģentūras svešā strīdā

Polijas aeronavigācijas aģentūra PAŻP 1. jūlijā paziņoja, ka Eurocontrol tai paziņojis par esošo un nākamo pārskaitījumu iesaldēšanu Pfizer piedziņas procesā, lai gan pašai PAŻP ar vakcīnu līgumiem nav bijis nekādas saistības (Newsweek Polska). Maršruta maksas veido vairāk nekā 80 % aģentūras ieņēmumu (Aviation24). Ar Poliju saistītais tiesas nolēmums, kā tiekot ziņots, sasniedz aptuveni 5,6 mljrd. Polijas zlotu plus izmaksas (Business Insider Polska, Rzeczpospolita). Infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks lēsis, ka PAŻP darbības nodrošināšanai līdz gada beigām varētu būt vajadzīgs aptuveni 1 mljrd. Polijas zlotu (Do Rzeczy).

Tāda pati problēma skar Rumānijas ROMATSA. Finanšu ministrs Aleksandru Nazare sacīja, ka piedziņa vērsta pret naudu, ko Eurocontrol iekasē Rumānijas vārdā, nevis pret pašas ROMATSA kontiem (Lumea Politică). Rumānijas gadījumā tiesas nolēmums, kā tiekot ziņots, ir aptuveni 600 milj. € par pasūtītām, bet nesaņemtām devām (Jurnalul). ROMATSA brīdinājusi, ka tās darbības nauda varētu izsīkt dažu nedēļu laikā. Abas valdības apstrīd piedziņu Beļģijas tiesās; lidojumi pagaidām notiek kā ierasts (Radio Romania International, Radio Cluj).

Kāpēc tas nav tikai Polijas un Rumānijas jautājums

Pfizer pozīcija ir vienkārša: līgumi ir spēkā, tiesa tam piekritusi, un uzņēmums izmanto parastus parādu piedziņas instrumentus (Rzeczpospolita). Šim argumentam ir svars. Ja valdības krīzes laikā var rezervēt ražošanas jaudas un pēc ārkārtas situācijas beigām atteikties no rēķina, nākamās pandēmijas iepirkumus būs grūtāk sarunāt.

Taču izvēlētā metode rada citu problēmu. Pat ja parāds ir reāls, aeronavigācijas aģentūras ieņēmumu iesaldēšana padara dispečerus un radarus par spiediena instrumentu veselības aprūpes iepirkuma strīdā. Šīs aģentūras nav parakstījušas vakcīnu līgumus. To darbinieki vada gaisa satiksmi. Finansējuma nogriešana neatrisina sākotnējo rēķinu; tā izdara spiedienu uz valdībām, radot risku vēl vienai krīzei.

Eurocontrol maršruta maksu sistēma darbojas kā vienots Eiropas iekasēšanas punkts. Jebkurš kreditors ar izpildāmu tiesas nolēmumu un identificējamu naudas plūsmu caur Briseli varētu mēģināt izmantot tādu pašu ceļu pret citu dalībvalsti. Pilni Beļģijas tiesu nolēmumi joprojām nav publiskoti, un pamatjautājums paliek atklāts: vai ieņēmumiem, kas finansē sabiedriskās drošības pakalpojumus, jābūt aizsargātiem pret komerciālu parādu piedziņu? Ne Polija, ne Rumānija šo argumentu tiesā vēl nav izvirzījusi. Kamēr tas nav noticis, katrai ES valdībai ar neatrisinātiem parādiem ir jauns iemesls rūpīgi vērot, kāda nauda ceļā uz valsts budžetu šķērso Briseli.