PiS piesien Ukrainas ES ceļu Voliņai

Polijas galvenā opozīcijas partija PiS („Likums un taisnīgums”) Volīnijas kara laika slaktiņu piemiņu ir pārcēlusi no vēstures strīda uz ES paplašināšanās procesu. Tas ir svarīgi tāpēc, ka Ukrainas ceļā uz dalību katrai dalībvalstij ir vairākas iespējas pateikt „nē”.

PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis apgalvo, ka Ukraina nevar iestāties ES, ja tā pieļauj Stepana Banderas slavināšanu. Bandera bija ukraiņu nacionālists, kura politiskais mantojums Polijā tiek saistīts ar poļu masveida slepkavībām kara laikā. PiS deputāts Pšemislavs Čarneks paziņojis, ka partija iesniegs rezolūcijas projektu, kas šo iemeslu dēļ formāli iebildīs pret Ukrainas dalību ES (RMF24).

Pati sūdzība nav izdomāta. 1943.–1944. gadā ukraiņu nacionālistu formējumi Volīnijā, tagadējās Rietumukrainas reģionā, nogalināja desmitiem tūkstošu poļu civiliedzīvotāju. Ģimenes tika sadedzinātas mājās un baznīcās. Daudziem poļiem tas joprojām nav noslēgts jautājums: daļa upuru nav ekshumēti, bet Ukrainas publiskā Banderas godināšana kā nacionālam varonim katrā gadadienā atver brūci no jauna. PiS tagad mēģina šo brūci pārvērst par nosacījumu Ukrainas dalībai ES.

Kāpēc veto mehānisms ir svarīgs

Saskaņā ar ES līguma 49. pantu jaunas valsts uzņemšanai vajadzīga vienprātība Padomē, kur balso dalībvalstu valdības, un ratifikācija katras dalībvalsts parlamentā (EUR-Lex, Padome). Iestāšanās sarunas ir sadalītas tematiskos blokos jeb klasteros, un dalībvalstīm jāapstiprina gan katra klastera atvēršana, gan slēgšana. Tāpēc Polija var aizturēt piekrišanu vairākos posmos, vēl ilgi pirms galīgais pievienošanās līgums nonāk Seimā.

Eiropas Komisijas paplašināšanās metodoloģijā arī labas kaimiņattiecības tiek uzskatītas par politiski nozīmīgu faktoru (Eiropas Komisija). Tas nav saistošs juridisks kritērijs, tomēr dod dalībvalstij valodu, ar kuru divpusēju sūdzību var pasniegt kā ES līmeņa problēmu.

Ungārija jau ir parādījusi, kā tas darbojas. Budapešta pieļāva sagatavošanās darbu pie viena Ukrainas iestāšanās klastera, vienlaikus uzsverot, ka sagatavošanās nav tas pats, kas klastera atvēršana, jo nākamajos soļos joprojām vajadzīga vienprātība (Világgazdaság, Euronews). Ungārijas sūdzība ir cita — mazākumtautību valodas tiesības Aizkarpatijā –, bet metode ir tā pati: vienprātības prasība pārvērš nacionālu pretenziju par Eiropas vārtiem.

Kas maksā

PiS no tā iegūst Polijas iekšpolitikā. Saistot kara laika piemiņu ar Ukrainas iestāšanos ES, partija nostāda premjerministru Donaldu Tusku neērtā izvēlē: izskatīties vienaldzīgam pret poļu upuriem vai riskēt sašķelt atbalstu Ukrainai. Tusks brīdinājis opozīciju „nespēlēties ar uguni” (Respublika). Lielāks risks ir tas, ka prasības par ekshumācijām un upuru cieņu Varšavā kļūst par starppartiju vienošanos, pārvēršot opozīcijas manevru par ilgstošu šķērsli Ukrainas dalības procesam.

Smagākā cena jāmaksā Ukrainai. Tās ceļš uz ES jau tā ir lēns, un tagad tam pievienota sūdzība, kas ir vecāka par pašu Savienību. Vācijas medijos izskanējusi ideja par „asociētu dalību” kā veidu, kā Ukrainai dot ekonomisku integrāciju pirms pilntiesīgas dalības un pirms veto problēmu atrisināšanas (Euronews DE). Atjaunotais Veimāras trijstūris — diplomātiskais formāts, kas sasaista Berlīni, Parīzi un Varšavu — varētu palīdzēt pārvaldīt politiku, taču tas nevar pārrakstīt līgumos ierakstīto vienprātības prasību (IPG Journal).

Lietuvas analīzē šī sadursme nosaukta par bīstamu tieši tāpēc, ka tā notiek brīdī, kad Polijai, Lietuvai un Ukrainai jānotur kopīga līnija pret Krieviju (LRT). Kā ziņo LRT, Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs apsūdzējis Poliju, ka tā gatavojot „veselu virkni nenobriedušu darbību” strīda eskalācijai. Tas rāda, ka Kijiva šo uztver kā stratēģisku risku, nevis tikai parlamentāru izrādi.

Lēmums, kas jāpieņem Tuskam

Polija Ukrainu nav bloķējusi. PiS nav izveidojusi valdību. Veto pagaidām ir iespēja, nevis fakts. Taču ES paplašināšanās konstrukcija ļauj divpusējiem strīdiem kļūt par ES nosacījumiem, tiklīdz dalībvalsts savu prasību ierāmē vērtību un tiesību valodā. Polijas pozīcija ir spēcīgākā, kad tā prasa ekshumācijas un upuru cieņu. Tā kļūst vājāka, kad prasa Ukrainai pieņemt Polijai vēlamu nacionālās vēstures versiju.

Tuskam tagad jāizlemj, vai ierobežot PiS eskalāciju vai iekļaut to Polijas oficiālajā pozīcijā. Ja viņš to pārņems, Ukrainas ceļš uz ES kļūs par ķīlnieku nacionālās atmiņas politikai visā kontinentā, kur procesu vadīs vēsturisku pāridarījumu virkne, nevis Briseles noteiktie iestāšanās kritēriji.