Polija sola €2.8 miljardus ASV bāzei

Varšava 16. jūnijā pieņēma valdības rezolūciju, kas sāk sagatavošanos pastāvīgai ASV militārajai bāzei Polijā. Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs saka, ka sarunas esot iegājušas „nākamajā posmā” (PAP). Taču vienošanās nav parakstīta, konkrēta vienība nav nosaukta, un vieta nav apstiprināta. Izšķirošais posms ir sešus mēnešus ilgs ASV spēku izvietojuma pārskats — Pentagona procedūra, kurā Vašingtona lemj, kur pasaulē atradīsies amerikāņu karavīri, tehnika un komandstruktūras (Polsat News, The Guardian). Kamēr pārskats nav beidzies ar lēmumu, Polija būtībā pērk vietu vilcienā, kura kustības grafiku Vašingtona vēl nav noteikusi.

Svarīgākais jautājums nav tikai, vai Polija iegūs bāzi. Svarīgi ir, vai šāda bāze palielinās ASV militārās spējas Eiropā vai tikai pārdalīs to, kas jau atrodas kontinentā. Tieši to jautā arī Polijas kaimiņi.

Ieguldījumi kā drošības instruments

Polijā jau atrodas aptuveni 10 000 ASV karavīru, taču lielākā daļa ierodas rotācijas kārtībā uz dažiem mēnešiem un pēc tam dodas prom. Pastāvīga bāze nozīmētu citu klātbūtnes līmeni: karavīrus, kas norīkoti uz vairākiem gadiem, ģimeņu izmitināšanu, iestrādātas komandstruktūras un tehniku nostiprinātās noliktavās (Stars and Stripes, BBC Polska). Šādu infrastruktūru izjaukt ir grūtāk nekā pārtraukt mācību rotāciju. Tieši tas ir Varšavas aprēķins: radīt izmaksas, kas nākotnē padarītu ASV aiziešanu politiski dārgu.

Polija piedāvā segt lielu daļu izdevumu. Polijas mediji min aptuveni 12 miljardus zlotu jeb ap 2,8 mljrd. €, lai gan amatpersonas apstiprinājušas tikai izmaksas „līdz vairākiem vai pārdesmit miljardiem”, nenosaucot precīzu summu (Rzeczpospolita, Interia). Nauda šeit ir ietekmes instruments: Varšava grib padarīt „jā” Vašingtonai pēc iespējas vieglāku.

Taču uzņemošās valsts finansējums pats par sevi nenorīko ASV spēkus. To var izlemt tikai Vašingtona. ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers sacīja, ka detaļas vēl nav atrisinātas un jautājums ietilpst plašākā spēku izvietojuma pārskatā (Polsat News).

Bailes no pārdales

Strīds nav par to, vai Polijai vajag drošības garantiju pastiprinājumu. Strīds ir par to, vai vienas valsts divpusējs darījums nepārdalīs spējas, no kurām atkarīgas citas sabiedrotās.

Vācijā pastāvīgi izvietoti aptuveni 37 000 ASV karavīru, kā arī ASV Eiropas pavēlniecības štābs Štutgartē, Ramšteinas gaisa operāciju centrs un Landštūles militārā slimnīca (Handelsblatt). Berlīnes bažas ir konkrētas: bāze Polijā, kas papildina ASV spējas, būtu ieguvums; bāze, kas pārceļ uz Poliju Vācijā izvietotus resursus, nozīmētu Polijas pastiprināšanu uz Vācijas kā ASV aizmugures mezgla Eiropā rēķina.

Lietuva šo jautājumu lasa caur ģeogrāfiju. Polija ir sauszemes koridors NATO papildspēkiem ceļā uz ziemeļiem, Baltijas valstu virzienā. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņas sacīja, ka pagaidām neesot skaidrs, vai karavīri tiktu pārvietoti uz Poliju vai arī izmaiņas plānotas citur, un pauda cerību uz ilgākām ASV rotācijām Lietuvas teritorijā (LRT, Lrytas). Rumānija, kas Mihaila Kogelničanu un Kimpijas Turzii objektus pasniedz kā Melnās jūras operacionālo mezglu, izvirza to pašu argumentu: austrumu flanga aizsardzību nevar reducēt uz Poliju un Baltijas valstīm (Digi24, AGERPRES).

Francija piekrīt atturēšanas loģikai, bet tajā saskata atkarības risku. IFRI analīze uzsver, ka Eiropas spēkiem joprojām trūkst sistēmu, kuras tie paļaujas saņemt no Vašingtonas: pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, loģistikas un transporta spēju (IFRI). E5 formāts, kurā Francija, Vācija, Itālija, Polija un Apvienotā Karaliste koordinē aizsardzības prioritātes, ir domāts, lai šādus lēmumus neatstātu tikai Varšavas un Vašingtonas divpusējai sarunai (E5 leaders' statement). Taču E5 var koordinēt spiedienu. Tas nevar izvietot spēkus.

Atslēga joprojām ir Pentagonam

Pārbaude būs vienkārša: vai ASV pārskats piešķirs Polijai jaunas vienības, pretgaisa aizsardzību un komandvadības spējas bez kompensējošiem samazinājumiem Vācijā, Rumānijā vai NATO plašākajos austrumu flanga aizsardzības plānos (Polsat News, NATO). Ja tā notiks, Polijas miljardi pirks reālu drošību. Ja ne, austrumu flanga aizsardzība kļūs par sabiedroto solīšanu par ierobežotu ASV kapacitāti, kur izšķir ne kopīga plānošana, bet gatavība maksāt.