Polija cīnās par 4,200 US karavīriem

Pentagons atcēlis plānoto aptuveni 4 200 ASV karavīru rotāciju uz Poliju. Varšavas reakcija nav bijusi kluss protests diplomātiskos kanālos, bet tiešs spiediens Vašingtonā: republikāņu kongresmeņi Dons Beikons un Braiens Ficpatriks tagad draud bloķēt Pentagona finansējumu, ja izvietošana netiks atjaunota (Politico, RMF24). Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pšidačs atsevišķi tiekas ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, lai panāktu atbalstu Varšavas pozīcijai.

Strīds par vienu brigādi izgaismo plašāku problēmu. Arguments, ka ASV bruņutehnika Polijā attur Krieviju un padara ticamus Baltijas valstu pastiprināšanas maršrutus, balstās politiskos solījumos, nevis juridiskās saistībās.

Plaisa starp solījumu un garantiju

ASV bruņutehnika Polijas bāzēs, tostarp Žagaņā un Sventošovā, rotācijas kārtībā atrodas kopš 2017. gada. Tā nav pastāvīga garnizona klātbūtne (Rzeczpospolita). NATO 2022. gada Madrides samitā solīja stiprināt austrumu flanga aizsardzību un nodrošināt spēkus līdz brigādes līmenim „kur un kad tas nepieciešams”. Tas Polijai nedeva juridiskas tiesības uz konkrētu ASV brigādi (NATO). Arī 2020. gadā parakstītā divpusējā Paplašinātās aizsardzības sadarbības vienošanās ļauj ASV spēkiem darboties Polijas teritorijā, bet neliek Vašingtonai tos tur uzturēt (US State Department).

Polija tagad darbojas tieši šajā starptelpā. Kongress nevar pavēlēt izvietot konkrētas vienības, taču tas var padarīt izvešanu politiski un finansiāli dārgu. Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likums, kas ik gadu nosaka ASV aizsardzības politiku, un budžeta apropriāciju likumi likumdevējiem dod reālus instrumentus: tie var prasīt Pentagonam pirms karavīru izvešanas apliecināt risku izvērtējumu, iesniegt plānus Kongresa komitejām vai liegt piekļuvi naudai, kas paredzēta izvešanas īstenošanai (CBO). Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss jau publiski apsūdzējis Pentagona vadību, ka tā Kongresu atstāj malā lēmumos par ASV spēku izmaiņām Eiropā (The Hill).

Varšava rēķinās, ka pietiekams skaits sabiedroto Kongresā līdz nākamā budžeta cikla noslēgumam spēs pārvērst izvietošanu stingrākā likuma normā.

Kāpēc tas nav tikai Varšavas jautājums

Polijas spiediens Kongresā ir skaļākā versija procesam, kas notiek visā NATO austrumu flangā. Valstis būvē bāzes, komandstruktūras un politiskas atkarības, kuru mērķis ir padarīt nākotnes ASV atkāpšanos grūtāk pamatojamu.

Lietuva ASV bruņutehniku Polijā uztver kā loģistikas balstu savai aizsardzībai. Suvalku koridors, šaurā sauszemes josla starp Poliju un Lietuvu, ko no vienas puses ieskauj Krievijas Kaļiņingradas apgabals un no otras Baltkrievija, abas valstis padara par vienu operacionālu telpu. Prezidents Gitans Nausēda uzskata, ka ASV klātbūtne Eiropā ir „neaizstājama” (LRT). Vienlaikus Viļņa pie Rudninkiem, netālu no Polijas robežas, būvē pastāvīgu Vācijas brigādes bāzi, lai iegūtu otru balstu, kas nav atkarīgs no Vašingtonas (Reuters).

Rumānija izvēlējusies citu ceļu: tā piedāvā bāzes, kas Vašingtonai jau ir vajadzīgas. Bukarestē atrodas Mihaila Kogelničanu aviobāze un Deveselu Aegis Ashore pretraķešu aizsardzības objekts, kas seko ballistiskajiem draudiem Melnās jūras reģionā (Stirile ProTV, Agerpres). Rumānijas arguments nav balstīts darbā ar Kongresu, bet ģeogrāfijā: tās teritorija ir pārāk vērtīga, lai no tās atteiktos.

Vācija aizpilda funkciju, bez kuras priekšējās izvietošanas spēki nedarbojas: aizmugures loģistiku un komandvadību. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss Berlīnes jaunos pienākumus NATO austrumu flangā nosaucis par „signālu Vašingtonai” (n-tv). Vācijas un Nīderlandes korpuss tagad vada sabiedroto spēku ikdienas militāro plānošanu Igaunijā un Latvijā, koordinējot rotācijas, mācības un pastiprinājuma plānus (Deutschlandfunk). Polija uzņem priekšējās bruņutehnikas vienības; Vācija organizē, kā tās līdz turienei nonāk.

Cik stipri ir šie balsti?

Operacionālā likme ir reāla. RAND plaši citētajā Baltijas kara spēlē secināja, ka NATO būtu vajadzīgas aptuveni septiņas brigādes, tostarp trīs smagās bruņubrigādes, lai nepieļautu strauju Krievijas virzību uz Baltijas valstu galvaspilsētām (RAND). Pretējs skatījums Vašingtonā, ko saista ar Pentagona politikas vadītāju Elbridžu Kolbiju, paredz, ka atturēšana var darboties ar mazāku ASV klātbūtni un lielāku Eiropas atbildību par savu aizsardzību (Baird Maritime).

Pagaidām nav skaidrs, vai Beikona un Ficpatrika draudi par finansējuma bloķēšanu kļūs par saistošu likuma normu vai paliks kā piezīme budžeta strīdā. Taču šī epizode parāda pašas garantijas raksturu. Ja Varšavai vienas brigādes rotācijas aizsardzībai vajadzīgi divi kongresmeņi, ASV saistības nekad nav bijušas tik fiksētas, kā varēja šķist pēc samitu komunikē. Katrs austrumu flanga būvētais balsts, sākot ar Kongresa spiedienu un beidzot ar infrastruktūru un piekļuvi bāzēm, ir risinājums solījumam, kuru var pārskatīt ar vienu Pentagona memorandu.