Polija būvē 10 billion złoty robežvairogu

Atturēšana darbojas tikai tad, ja solījumam ir praktiska izpilde. Līguma pants pats par sevi neizkrauj tehniku ostā, nepadara tiltus piemērotus bruņutehnikai, nepiegādā degvielu uz austrumiem un nenodrošina munīciju pirmajām kara dienām. NATO austrumu malā valdības tagad būvē tieši šo fizisko jaudu, pirms krīze pārbaudītu, vai ASV spēki ierodas laikus (Politico).

Rezultāts ir nacionālu programmu kopums: katru nosaka ģeogrāfija, bet mērķis ir viens — samazināt to lietu skaitu, kurām pirmajā dienā jānostrādā nevainojami.

Barjeras, degviela un vācu koridors

Polija ir skaidrākais piemērs. Premjerministra Donalda Tuska programma „Austrumu vairogs” paredz 10 miljardus zlotu 2024.–2028. gadā nocietinājumiem, šķēršļiem, novērošanai un militārajai infrastruktūrai gar robežu ar Baltkrieviju un Krieviju (Reuters, MON). Uzdevums ir palēnināt uzbrucēju, kamēr Polijas spēki mobilizējas un sabiedroto papildspēki virzās uz austrumiem.

Varšava arī prasa NATO paplašināt Centrāleiropas cauruļvadu sistēmu — alianses militārās degvielas tīklu — Baltijas virzienā. Mūsdienu bruņutehnika un loģistikas kolonnas kustas ar degvielu, nevis samitu deklarācijām. Pagaidām tas ir politisks priekšlikums: pirms būvniecības NATO dalībvalstīm jāvienojas par maršrutu un finansējumu.

Vācija šajā sistēmā kļūst par galveno tranzīta koridoru. Tās Operācijas plāns Vācijai koordinē Bundesvēru, civilās iestādes un infrastruktūras operatorus, lai sabiedroto spēki, degviela un tehnika pa Vācijas ceļiem, dzelzceļiem un ostām nonāktu austrumos (OPLAN DEU). NATO Apvienotā atbalsta un nodrošinājuma pavēlniecība Ulmā šo funkciju nostiprina alianses līmenī (NATO JSEC).

Berlīne vienlaikus ieņem arī priekšējās pozīcijas. No 2026. gada jūlija divnacionālais Vācijas un Nīderlandes štābs pārņems NATO sauszemes spēku vadību Igaunijas un Latvijas aizsardzībai (Zeit). Krīzes gadījumā tas nozīmētu, ka Vācijas vadīts komandpunkts organizētu Baltijas sauszemes aizsardzību.

Atsevišķi Vācija līdz 2027. gadam Lietuvā veido kaujasspējīgu brigādi ar līdz 5000 karavīriem. Ierobežojums ir finanses. Bundesvēra īpašais fonds ir sācis lielu pārapbruņošanas vilni, taču munīcija, pretgaisa aizsardzība un pastāvīga klātbūtne priekšējās pozīcijās rada regulārus izdevumus, kurus federālais budžets vēl nav pilnībā uzņēmis.

Nacionālā gatavība, kopīgi robi

Somija sāk no pašpietiekamības. Arī kā NATO dalībvalsts tās Aizsardzības spēki pamatuzdevumu definē kā Somijas aizstāvēšanu, nevis glābšanas gaidīšanu (Puolustusvoimat). Divpusējs aizsardzības līgums ļauj ASV spēkiem izmantot Somijas teritoriju karavīriem, tehnikai un mācībām. Tas samazina praktiskos šķēršļus, ja Vašingtona lemj rīkoties.

Somijas amatpersonas, tostarp aizsardzības ministrs Anti Hekenens, brīdinājušas, ka ASV samazinot plānoto atbalstu Eiropai krīzes laikā (Yle). Helsinku atbilde ir aizsardzības sistēma, kurai jāspēj darboties pirms sabiedroto ierašanās.

Francija dod budžeta svaru. Atjauninātais militārās plānošanas likums paredz aizsardzības izdevumus palielināt līdz 436 miljardiem eiro līdz 2030. gadam (Euronews). Parīze ir sākusi Eiropas sarunu par kodolatturēšanu, lai gan lēmums par Francijas kodolieroču lietošanu paliek tikai Elizejas pils ziņā. Analītiķi secina, ka kontinents joprojām ir atkarīgs no ASV munīcijas, izlūkošanas, stratēģiskā gaisa transporta un degvielas uzpildes lidmašīnām (Ifri, Ifri).

Ko šis kopums nevar aizstāt

NATO Stratēģiskajā koncepcijā teikts, ka ASV stratēģiskie kodolspēki joprojām ir augstākā alianses drošības garantija (NATO). Neviena Eiropas programma to neaizstāj. Tā neaizstāj arī spējas, kas šo garantiju balsta: novērošanas lidmašīnas, stratēģisko gaisa transportu, tankerlidmašīnu flotes, pretraķešu aizsardzību un tālas darbības triecienlīdzekļus.

Pirms gaidāmā Ankaras samita Atlantic Council brīdināja, ka austrumu flanga atturēšanai vairs nepietiek ar simboliskiem bataljoniem, kas bija vecās „tripwire” pieejas pamatā. Vajadzīgas pilnas brigādes ar uzturēšanas krājumiem (Atlantic Council).

Eiropas noliktavas, barjeras, piekļuves līgumi un komandpunkti ir reālāki nekā pirms 2022. gada. Valdības var norādīt uz konkrētiem projektiem. Taču infrastruktūra bez munīcijas ir čaula, un tehnika bez loģistikas ir noliktavas inventārs. Aizsardzības un finanšu ministriem tagad jālemj, vai regulārie izdevumi tiks segti pirms 2027.–2029. gada posma, kad ASV samazinājumi var pienākt agrāk nekā Eiropas aizstājēji.