Polija rīkos Ukrainas misijas mācības, karavīrus nesūtot

Polija gatavojas 2026. gada novembrī savos dienvidaustrumu poligonos uzņemt pirmās Coalition of the Willing mācības. Tā ir brīvprātīga valstu grupa, kas plāno drošības garantijas Ukrainai (Rzeczpospolita). Varšava palīdzēs spēkus pārvietot un apgādāt, taču paziņo, ka tās karavīri Ukrainā neieies. Mācības par spēku pārvietošanu pašas par sevi nedod pilnvaras tos izvietot.

Ko pārbaudīs mācībās

Kā vēsta The Times, mācībās kopā ar Polijas spēkiem trenēšoties vismaz 1500 britu, franču un vācu karavīru. Šis skaitlis balstās uz anonīmiem avotiem, un neviena valdība nav publiskojusi savu karavīru skaitu. Polijas amatpersonas saka, ka pagaidām droši zināma tikai Lielbritānijas un Francijas dalība; precīzu datumu noteiks pēc dalībnieku vienošanās.

Vācijas dalība ir mazāk skaidra, nekā liek domāt The Times minētais skaitlis. Vācijas valdības runasvīrs Stefans Kornēliuss 15.07.2026. sacīja, ka Vācija pirmajās mācībās piedalīšoties, lai gan Berlīne vēl meklēja veidu, kā to īstenot (ZDF). Kopš tā laika nav paziņots, kuras Vācijas vienības piedalīsies un kāda būs to loma.

Polijas uzdevums būs pārvietot ekipējumu un personālu, remontēt transportlīdzekļus ceļā, uzpildīt tos, nodrošināt karavīriem ēdināšanu, naktsmītnes un medicīnisko aprūpi. Mācībās pārbaudīs, vai vairāku valstu armiju vienības spēj ātri apvienoties un pārvietoties. No tā būtu atkarīga arī jebkāda turpmāka spēku izvietošana.

Polijas nostāja

Varšava ir skaidri noteikusi savas lomas robežas. Polijas Aizsardzības ministrija uzsver, ka mācības ir koalīcijas iniciatīva, nevis NATO mācības. Tā arī paziņojusi, ka Polijas spēki Ukrainā neieies „ne realitātē, ne mācību scenārijā” (Rzeczpospolita).

Šis atteikums ir būtisks, jo koalīcija var kopīgi plānot mācības, taču par savu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu katra valdība lemj atsevišķi. Polijā Eiropas atbalsts Ukrainai jau izpaužas kā ceļi, degvielas apgāde un remonta bāzes. Polijas lēmums nozīmē, ka valsts, kura nodrošina loģistiku, ir izslēgusi savu karavīru pievienošanos spēkiem pašā Ukrainā.

Kurš lems par karavīru nosūtīšanu

Lielbritānija un Francija šajā jautājumā ir tikušas vistālāk. 2026. gada janvārī tās ar Ukrainu parakstīja nodomu deklarāciju par vienību nosūtīšanu pēc pamiera un pēc Kijivas lūguma (Lielbritānijas valdība). Dokumentā nav minēts karavīru skaits, izvietošanas vietas vai datumi. Tajā paredzēta arī atsevišķa vienošanās par karavīru tiesisko statusu — proti, par to, kuras valsts likumi uz viņiem attiektos Ukrainas teritorijā.

Citu galvaspilsētu nostāja ir piesardzīgāka. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 2026. gada janvārī pieļāva, ka Vācijas karavīri varētu atrasties kaimiņvalstīs, NATO teritorijā, nevis Ukrainā. Viņš sacīja, ka tam būtu vajadzīgs pamiers, valdības lēmums un balsojums Bundestāgā, Vācijas parlamentā (Vācijas valdība). Itālijas premjere Džordža Meloni tajā pašā mēnesī paziņoja, ka Itālijas karavīri uz Ukrainu neiešot (Sky TG24).

Koalīcija noteikusi arī nosacījumu, ko mācības nevar izpildīt. Tās 13.07.2026. paziņojumā teikts, ka spēki darbotos pēc Ukrainas lūguma un pēc ticamas karadarbības pārtraukšanas (Élysée). Šāda pamiera nav. Krievija turpina uzbrukt Ukrainas spēkstacijām, bet Kremlis noliedz, ka būtu piekritis jebkādam enerģētikas pamieram (To Brief).

Arī ASV loma joprojām nav skaidra. Janvāra Parīzes dokumentā ASV atbalsts bija minēts tikai kā priekšlikums, un tālaika ziņās tika norādīts, ka ASV nav solījušas aizsargāt Eiropas karavīrus Krievijas uzbrukuma gadījumā (DW). Pašreizējie ziņojumi neliecina, ka tas būtu mainījies. Maskavai nav oficiālu pilnvaru lemt par Kijivas uzaicinājumu, taču tās iebildumi pret Rietumu spēku klātbūtni Ukrainā ietekmē to, kāda aizsardzība būtu vajadzīga šādu spēku izvietošanai.

Ja novembra mācības noritēs raiti, tās parādīs, ka Eiropa spēj apvienot spēkus un pārvietot tos caur Poliju, kas ir Ukrainas sabiedrotā. Tas nemainīs to, kuras valstis ir gatavas sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Pat nevainojami noritējušas mācības neatcels Polijas atteikumu, un katrai valstij, kuras karavīri izmēģinās šo maršrutu, joprojām būs atsevišķi jālemj par viņu nosūtīšanu.