Polija saņem ES aizsardzības aizdevumus

ES lielākais aizsardzības finansēšanas instruments sācis izmaksāt naudu, un pirmie rezultāti nav tādi, kādus gaidīja Parīze. SAFE jeb Security Action for Europe ļauj ES kapitāla tirgos aizņemties līdz 150 mljrd. € un šo naudu kā aizdevumus novirzīt dalībvalstīm aizsardzības iepirkumiem (Eiropas Komisija, Regula 2025/1106). Mehānisms tika veidots tā, lai kopīgā ES aizņemšanās pārtaptu pasūtījumos Eiropas rūpniecībai. Taču izcelsmes noteikumi tagad skar arī Franciju, kas tos pati virzīja, kamēr austrumu flanga valstis, kas rīkojas ātrāk, saņem lielākās summas.

Kā darbojas izcelsmes noteikums — un ko tas skāra

SAFE nav grants. Dalībvalstīm jāiesniedz nacionālie aizsardzības investīciju plāni. Tos apstiprina Padome, kurā sēž dalībvalstu valdības, tādējādi politisko kontroli saglabājot galvaspilsētām. Pēc tam Eiropas Komisija slēdz aizdevuma līgumus un izmaksā finansējumu pa daļām.

Galvenais ierobežojums ir izcelsme: vismaz 65 % no katra SAFE finansētā līguma vērtības jābūt no ES vienotā tirgus, Eiropas Ekonomikas zonas EBTA valstīm vai Ukrainas. Ārpus ES esošs saturs nedrīkst pārsniegt 35 % (Regula 2025/1106, BSS). Ja projekts šo slieksni pārsniedz, visām 27 valdībām jāvienojas par īpašu kārtību ar attiecīgo trešo valsti.

Francija šādus ierobežojumus aktīvi atbalstīja. Sarežģījums ir tajā, ka Eiropas aizsardzības ražošana nebeidzas pie ES juridiskajām robežām. MBDA, kas ražo spārnotās raķetes Storm Shadow/SCALP, ir Francijas, Lielbritānijas un Itālijas uzņēmums. Projekti, kuros šim uzņēmumam ir liela loma, var saturēt pietiekami daudz britu komponentu, lai pārsniegtu noteikto robežu. Saskaņā ar preses ziņām, kas atsaucas uz Financial Times, Francija pieprasījusi 16,2 mljrd. €, bet parakstījusi līgumu par 15,1 mljrd. €; aptuveni 1,1 mljrd. € starpība tiek skaidrota ar neatbilstību, kas saistīta ar Lielbritānijas komponentēm (Upday). Eiropas Komisijas publiskajos dokumentos šāds samazinājums pa pozīcijām nav apstiprināts, tāpēc cēloņsakarība ir ticama, bet oficiāli nepārbaudīta.

Polija rīkojas pirmā un iesaistās visur

Polija iet pretējā virzienā. Varšava bija pirmā valsts, kas parakstīja SAFE līgumu, nodrošinot 43,7 mljrd. € zemu procentu aizdevumos — lielāko nacionālo piešķīrumu. Tā jau saņēmusi 15 % avansu (Breaking Defense, Notes from Poland). Lietuva sekoja, 29. jūnijā saņemot pirmo izmaksu 956,3 milj. € apmērā (Eiropas Komisija).

Polija piedalās arī visos piecos kopīgajos aizsardzības projektos, kurus Komisija sāka 3. jūlijā: bezpilota lidaparātu, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības, jūras drošības, kosmosa un austrumu robežas jomā (RMF24). Tas padara Varšavu grūti apejamu. Piegādātājiem, partneru valdībām un ES institūcijām, kas grib parādīt, ka SAFE dod praktisku rezultātu, vajadzīga Polijas līdzdalība.

Divi iepirkumu modeļi, viens budžets

Francijas un Polijas atšķirīgā pieeja rāda divas konkurējošas izpratnes par to, ko praksē nozīmē „Eiropas aizsardzība”.

Francijas modelī ES aizsardzības nauda galvenokārt ir pieprasījums pēc lieliem Eiropas pamatuzņēmējiem un programmām, kas mazina atkarību no piegādātājiem ārpus Eiropas. Polija rīkojas citādi: SAFE aizdevumus izmanto Eiropas izcelsmes projektiem, uz kuriem attiecas izcelsmes noteikumi, bet nacionālo budžetu atstāj ASV sistēmām, piemēram, F-35 iznīcinātājiem un Abrams tankiem. Vienlaikus Varšava veido pārrobežu partnerības ar Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Zviedrijas aptuveni 50 mljrd. Zviedrijas kronu vērtais zemūdeņu darījums, kas paredz trīs Saab A26 zemūdeņu piegādi Polijai plašāka Baltijas jūras pakta ietvaros, iekļaujas šajā loģikā (SVT, Zviedrijas valdība).

Vācija šo spriedzi atzīst, bet neatrisina. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacījis, ka Eiropa vēl gadiem būs atkarīga no ASV ieroču sistēmām, vienlaikus mēģinot audzēt pašas ražošanas jaudu (Tagesschau).

SAFE šajā kārtā atalgo valstis, kas spēj ātri salikt steidzamus, pārrobežu un Eiropas izcelsmes aizsardzības plānus. Tas dod priekšrocību Varšavai, nevis Parīzei. Taču instruments rada arī pārskatatbildības problēmu. SAFE finansētajos pirkumos var izmantot sarunu procedūru bez publiska konkursa, un uzraudzība pārvietojas uz slepeniem pielikumiem (Bird & Bird, Regula 2025/1106). Aizņēmēju valstu pilsoņi redz aizdevuma kopējo apjomu, bet ne iepirkumu tabulas aiz tā. Pirms nākamās piešķīrumu kārtas Komisijai, Padomei un aizņēmēju valdībām parlamentiem jāsniedz pietiekami daudz iepirkumu detaļu, lai varētu pārbaudīt, vai SAFE pērk militāras spējas vai aizsedz rūpniecisku kaulēšanos.