Polija pērk trīs Saab A26 zemūdenes

Polija 29. jūnijā parakstīs līgumu par trim Zviedrijas Saab A26 zemūdenēm — dīzeļelektriskām laivām, kas būvētas darbībai seklajos Baltijas jūras ūdeņos un klusai pārvietošanās spējai (Defence24, Euronews). Darījums noslēdz aptuveni trīsdesmit gadus ilgu iepirkuma neveiksmju posmu. Polijai šis nav tikai jaunu korpusu pirkums, bet mēģinājums atjaunot veselu militāro spēju: apmācītas ekipāžas, apkopes zināšanas, rezerves daļu ķēdes un cilvēkus, kas spēj zemūdenes uzturēt jūrā. Šo spēju Varšava bija gandrīz zaudējusi.

Ko Polija patiesībā pērk

A26 ir 66 metrus gara zemūdene ar no gaisa neatkarīgu dzinējsistēmu. Tā ļauj parastai, ne kodolzemūdenei vairākas nedēļas palikt zem ūdens, neuzpeldot bateriju uzlādei. Laivai ir torpēdu aparāti un modulārs nodalījums speciālo operāciju vienībām vai bezpilota zemūdens aparātiem (Marine Poland). Saab šo tipu projektēja tieši tādai videi, kādā jādarbojas Polijai: sekla jūra, blīva kuģu satiksme, piekrastes trokšņi un īss attālums starp NATO un Krievijas jūras spēku rajoniem (Saab).

Līgums neaprobežojas ar pašām zemūdenēm. Tajā paredzēta ekipāžu apmācība un ieguldījumi Polijas kuģubūvētavās, lai Varšava vēlāk spētu laivas apkalpot un remontēt savā teritorijā, nevis kara laikā paļautos uz Zviedrijas infrastruktūru (Defence24).

Steidzamākais elements var izrādīties pagaidu risinājums — vecākas Zviedrijas Sēdermanlandes klases zemūdenes noma, lai Polijas zemūdeņu speciālisti saglabātu kvalifikāciju, kamēr tiek būvētas A26. Polijas zemūdeņu spēki ir sarukuši līdz vienai laivai, ORP Orzeł, kas ekspluatācijā nodota 1985. gadā (Fakt). Pirmais A26 varētu tikt saņemts laikā no 2030. līdz 2032. gadam (Rzeczpospolita). Bez pārejas laivas Polijas flote riskē zaudēt pēdējās kvalificētās zemūdeņu ekipāžas vēl pirms jaunā zemūdene vispār nonāk dienestā.

NATO jūra, kurā joprojām trūkst NATO zemūdeņu

Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2023. un 2024. gadā visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir aliansē (Puolustusvoimat). Tas mainīja stratēģisko karti, bet dalība NATO pati par sevi nerada atturēšanu. NATO veido komandstruktūras un plānošanas ietvaru. Tā nevienas valsts vietā nepērk zemūdenes, neapmāca ekipāžas un neuztur tehnisko bāzi. Katrai valstij pašai jānodrošina platformas un cilvēki.

Polija aizpilda nacionālu robu Ziemeļvalstu un Baltijas zemūdens vidē, kur Zviedrijai jau ir vairākas desmitgades ilga operatīvā pieredze (Marine Poland). Klusa A26 tipa zemūdene pretiniekam liek rēķināties, ka pie jūras šaurumiem vai ostu pieejām var atrasties neredzama NATO platforma. Tas sarežģī uzbrukuma plānošanu un palielina nenoteiktību (BAE Systems).

Rezultātu ietekmēja arī rūpnieciskā politika. Vācu valodā rakstošie mediji to ierāmēja kā zaudējumu Thyssenkrupp Marine Systems, kas arī piedalījās konkursā (Euronews DE). Publiski nav izskaidrots, pēc kādiem kritērijiem Zviedrijas piedāvājums uzvarēja. Ticamākais skaidrojums ir praktisks: Saab piedāvāja Polijai tieši to, kas tai šobrīd visvairāk vajadzīgs — Baltijas jūrai pielāgotu konstrukciju, pagaidu zemūdeni ekipāžu saglabāšanai un ceļu uz pašu remonta spēju (Rzeczpospolita).

Kabeļu problēmu zemūdenes vienas neatrisina

Darījums notiek laikā, kad Baltijas zemūdens infrastruktūra saskaras ar pelēkās zonas draudiem: enkuru vilkšanu, iespējamu datu kabeļu, elektroenerģijas starpsavienojumu un cauruļvadu sabotāžu (FIIA). Amatpersonas var saistīt zemūdenes ar infrastruktūras aizsardzību, tomēr šī saikne ir netieša. A26 dod slēptas novērošanas iespēju un atturēšanas nenoteiktību. Kabeļu aizsardzībai vajag pastāvīgu sensoru tīklu, krasta apsardzi, dronus, incidentu atribūcijas rīkus un remonta kuģus (War on the Rocks). Somija jau izmēģinājusi vienu konkrētu risinājumu: esošajos kabeļos izmantot sadalīto akustisko sensoriku, lai enkuru radītu apdraudējumu pamanītu pirms bojājuma (Elisa).

ES veido savu aizsardzības slāni. Eiropas Komisija 23. jūnijā finansēja pirmos divus reģionālos kabeļu centrus, tostarp 2,5 milj. € Baltijas centram, un atsevišķu 40 milj. € konkursu ātrai zemūdens kabeļu remonta spējai (European Commission, 2EU Brussels). Baltijas centru kopā ar Dāniju, Vāciju, Igauniju, Latviju un Zviedriju koordinē Somija. Polija dalībnieku vidū nav. Tā zemūdens militāro spēju pērk divpusējā līnijā ar Zviedriju, kamēr ES pirmā kabeļu drošības koordinācija iet caur citu valstu grupu.

29. jūnija līgums aizver trīsdesmit gadus ilgu Polijas zemūdeņu iepirkuma robu. Sarežģītākais jautājums paliek atvērts: vai trīs jaunās laivas līdz nākamajam kabeļu incidentam tiks ieslēgtas plašākā sensoru, patruļu, remonta komandu un NATO komandvadības sistēmā.