Polija cīnās par €33.6bn lauksaimniecībai

ES 2028.–2034. gada budžeta ietvars vēl nav apstiprināts, bet galvenā konflikta līnija jau ir redzama. Neto maksātājas, tostarp Vācija un Nīderlande, grib vairāk naudas novirzīt aizsardzībai, pētniecībai un konkurētspējai. Neto saņēmējas, īpaši Polija, Spānija un Francija, cenšas nosargāt lauksaimniecības un reģionālās attīstības finansējumu. Strīds ir par nākamā septiņu gadu ES budžeta sadali, un lauksaimniecība ir vieta, kur tas kļūst politiski visjutīgākais.

ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens Polijas medijiem sacīja, ka Polijas lauksaimniekiem nākamajā budžeta ciklā būtu jāsaņem vismaz 33,6 mljrd. €, salīdzinot ar pašreizējiem 31,2 mljrd. € (Business Insider Polska, RMF24). Ja pieskaita netiešo atbalstu, piemēram, lauksaimniecības skolām, summa varētu pārsniegt 40 mljrd. €. Taču tie pagaidām ir politiski signāli, nevis pieņemts likums: Eiropas Parlaments jau ir noraidījis dalībvalstu pirmo daudzgadu finanšu shēmas projektu — ES juridiski saistošo septiņu gadu izdevumu plānu (Euronews, Eiropas Revīzijas palāta).

Kāpēc lauksaimniecības nauda nosaka visu budžetu

Kopējā lauksaimniecības politika jeb KLP — ES sistēma lauksaimnieku atbalstam — pašreizējo 386,6 mljrd. € septiņu gadu budžetu sadala pa diviem galvenajiem kanāliem: tiešajiem ienākumu maksājumiem un lauku attīstības finansējumu investīcijām, vides pasākumiem un vietējām ekonomikām. No 2018. līdz 2022. gadam tiešie maksājumi veidoja 23 % no kopējiem lauksaimniecības ienākumiem ES, bet visi lauksaimniecības subsīdiju veidi kopā — vidēji 33 % (Eiropas Komisija, Eiropas Komisija). Daudziem ražotājiem ES atbalsts nav piemaksa. Tā ir daļa no ienākumu bāzes.

Polijai par labu strādā gan lauksaimniecības mērogs, gan konverģences politika. Austrumu un jaunākās dalībvalstis gadiem ir argumentējušas, ka to maksājumiem par hektāru jātuvojas tam līmenim, ko saņem Francijas, Vācijas vai Nīderlandes lauksaimnieki. Hansens apstiprināja, ka šī loģika joprojām ir spēkā, sasaistot Polijai prognozēto pieaugumu ar maksājumu likmju izlīdzināšanu (RMF24). Sešpadsmit valstis saņemtu vairāk, vienpadsmit — mazāk.

Kas grib sargāt lauksaimniecības finansējumu, un kas grib to pārdalīt

Kipras prezidentūra ES Padomē, kas pašlaik vada budžeta sarunas, ir piedāvājusi kopējo samazinājumu aptuveni par 2 % salīdzinājumā ar Komisijas plānu. Samazinājumi nav vienmērīgi: konkurētspējai, aizsardzībai, pētniecībai un ārējai darbībai finansējums tiktu mazināts apmēram par 3,9 %, kamēr lauksaimniecība un kohēzija būtu salīdzinoši pasargātas (EUAlive).

Tieši šī nevienmērība iezīmē politisko šķelšanos. Spānija kopā ar vēl 16 valstīm parakstīja deklarāciju, prasot saglabāt kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu (Spānijas Ārlietu ministrija). Madride gāja tālāk, signalizējot gatavību apspriest jaunus ES ieņēmumu avotus un pat jaunu kopīgo parādu, lai nebūtu jāgriež lauksaimniecības atbalsts (EFE). Francijas mediji Parīzi konsekventi min starp lauksaimniecības finansējuma aizstāvēm (Banque des Territoires).

Pretējā pusē Vācija priekšlikumu nosauca par „nepieejamu” (Spiegel). Nīderlandes finanšu ministrs Kipras kompromisu raksturoja kā „no-go box”, kas finansējot „vakardienas prioritātes” uz „rītdienas izaicinājumu” rēķina (The Straits Times/Reuters). Zviedrija iebilda, ka samazinājumi skar aizsardzību un pētniecību, kamēr lauksaimniecība tiek saudzēta (Europaportalen).

Tā kā KLP 2023. gadā veidoja apmēram 24,6 % no ES izdevumiem (Eiropas Komisija), neto maksātājas — valstis, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem atpakaļ — apgalvo, ka šādas daļas pasargāšana izspiež aizsardzību, konkurētspēju un pētniecību brīdī, kad Eiropa pati saka, ka tai vajag visas trīs.

Ko virsraksta skaitļi vēl nepasaka

33,6 mljrd. € ir nomināla summa. Salīdzinājums ar pašreizējo budžetu, ņemot vērā inflāciju, nav publicēts, tāpēc virsraksta pieaugums reālā izteiksmē var slēpt samazinājumu, ja ražošanas izmaksas aug straujāk. ES noteikumi prasa vismaz 10 % tiešo maksājumu novirzīt mazākām saimniecībām un vismaz 3 % — jaunajiem lauksaimniekiem (Eiropas Komisija). Taču Polijas 2028.–2034. gada prognozēs nav parādīts, kā šie noteikumi sadalītu naudu pēc saimniecību lieluma vai reģiona. Kopējā summa var augt, bet sadales jautājums palikt neatbildēts.

Lielākais sadales satricinājums būtu Ukrainas iespējamā pievienošanās ES. Pašlaik Ukraina no atsevišķa 2024.–2027. gada instrumenta saņem līdz 50 mljrd. € (Eiropas Komisija). Vienā budžeta projektā plašāks 2028.–2034. gada atbalsts Ukrainai jau samazināts no 100 mljrd. € līdz 89 mljrd. € (Kyiv Independent). Pagaidām nav ticama modeļa, kas parādītu, ko Ukrainas dalība nozīmētu Polijas, Francijas vai Spānijas lauksaimnieku maksājumiem. Šim jautājumam vēl nav skaitļa, bet tas ir klātesošs katrā sarunu pozīcijā.