Polija neatkāpjas no €123 miljardiem

Polija novilkusi skaidru robežu: tās piedāvātā 123 miljardu eiro daļa nākamajā ES septiņu gadu budžetā neesot apspriežama (gov.pl, Polskie Radio). Vācija un vēl piecas turīgās dalībvalstis prasa Eiropas Komisijas gandrīz 2 triljonu eiro tēriņu plānu samazināt par vairākiem simtiem miljardu. Daudzgadu finanšu shēmai, proti, ES juridiski saistošajiem septiņu gadu tēriņu griestiem, vajadzīga visu 27 valdību vienprātība. Tas nozīmē, ka vienošanos var nobloķēt jebkura dalībvalsts.

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta 9. septembrī ierodas Varšavā četru nedēļu galvaspilsētu apbraukuma laikā, lai pirms oktobra samita pārbaudītu, kur atrodas katras valdības robežlīnijas. Īrija, kas pildīs rotējošās ES Padomes prezidentvalsts pienākumus un vadīs dalībvalstu sarunas, grib panākt vienošanos līdz decembrim (Euronews, European Movement Ireland). Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, kad Berlīne pulcēja savu pretbloku (To Brief), sarunu laiks sarūk un nometnes kļūst stingrākas.

Ko patiesībā ietver Polijas aploksne

123 miljardi eiro nav tikai ceļi un tilti. Polijas Attīstības fondu ministrija norāda, ka vienā plānā tiktu apvienotas kohēzijas dotācijas, lauksaimniecības subsīdijas, robežu pārvaldība, migrācijas fondi, klimata kompensācijas un jauni ar aizsardzību saistīti izdevumi (gov.pl). Kohēzijas nauda ir ES instruments ekonomisko atšķirību mazināšanai starp reģioniem; Polijai tā joprojām ir viens no galvenajiem publisko investīciju avotiem. Tāpēc samazinājums šajā aploksnē neskartu vienu programmu. Tas vienlaikus spiestu lauksaimniekus, robežsardzi un reģionālo infrastruktūru.

Polijas mediji lēš, ka Varšava attiecīgajā periodā ES budžetā iemaksātu aptuveni 73 miljardus eiro, tādēļ pilnas piešķīruma summas saglabāšanas gadījumā neto ieguvums būtu ap 50 miljardiem eiro (Next Gazeta, Interia). Polija šo pozīciju neaizstāv viena. Rumānijas prezidents Koštam sacījis, ka kohēzijai un lauksaimniecībai budžetā jāpaliek būtiskām summām (Mediafax), bet Bukareste norāda, ka 17 dalībvalstis iebilst pret aptuveni 10 % samazinājumiem lauksaimniecības un reģionālajiem izdevumiem Komisijas projektā (RRI). Spānija atbalsta to pašu līniju: jauni aizsardzības un konkurētspējas tēriņi nedrīkst apēst lauksaimniecības subsīdijas (Infobae).

Ko vēlas neto maksātāji

Kanclers Frīdrihs Mercs 27. augustā sasauca Dāniju, Nīderlandi, Austriju, Somiju un Zviedriju. Kopīgajā paziņojumā sešas valstis norādīja, ka Komisijas plāns „līdzsvarotā veidā” jāsamazina „par vairākiem simtiem miljardu eiro” un ka ietaupījumos jāpiedalās visām izdevumu sadaļām, tostarp lauksaimniecībai un kohēzijai (Bundesregierung). Sešinieks arī noraida jaunu kopīgu ES aizņemšanos (ORF). Valstu budžeti kļūst stingrāki, un Komisijas piedāvātais palielinājums līdz 60 %, Merca vārdiem, esot „neatļaujams” (FAZ).

Lietuva parāda, kāpēc šo konfliktu nevar sadalīt vienkāršās nometnēs: vieni aizstāv lauksaimniecības un reģionālo naudu, otri prasa aizsardzības tēriņus. Prezidents Gitans Nausēda Viļņā Koštam sacīja, ka budžetam jāatspoguļo Eiropas mainītā drošības realitāte ar lielāku finansējumu aizsardzībai un militārajai mobilitātei, taču jaunas prioritātes „nebūtu jārisina, vājinot kohēzijas politiku” (Delfi). Austrumu dalībvalstis grib abus virzienus vienlaikus. Tas nozīmē, ka naudu nevar vienkārši pārlikt no vienas budžeta sadaļas uz citu.

Matemātika nesaslēdzas

Aizsardzībai, konkurētspējai, saistībām pret Ukrainu un 149,3 miljardu eiro atmaksām par pandēmijas laika aizņemšanos vajadzīgs finansējums (European Parliament). Ja Polijas aploksne tiek pasargāta, ja Spānija un Rumānija nosargā lauksaimniecības izdevumus un ja aizsardzība aug, paliek trīs ceļi: neto maksātājiem jāiemaksā vairāk, ES jārada jauni ieņēmumu avoti vai citur jāgriež dziļāk. Budžeta komisārs Pjotrs Serafins uztur optimismu, ka vienošanos izdosies panākt Īrijas prezidentūras laikā (Irish Times), bet Košta brīdina, ka nespēja vienoties pirms programmu beigām 2028. gadā pārtrauktu finansējumu visā kontinentā (Brussels Times).

Optimisms nav sarunu pozīcija. Kamēr nav atbildes, vai ES palielina ieņēmumus, pieņem dziļākus samazinājumus vai atkal aizņemas, Polijas sarkanā līnija un Vācijas sarkanā līnija atrodas zem viena budžeta griestiem. Vienai būs jāpakustas.