Polijas F-16s nešauj uz Kh-101

30. jūlijā plkst. 03:40 Krievijas spārnotā raķete Kh-101 nokrita laukā pie Tarnavas-Kolonjas Polijas austrumos, atstājot desmit metrus platu krāteri. Cietušo nebija (Tagesschau). Polija pacēla gaisā F-16 iznīcinātāju. Tas uguni neatklāja. Raķete ietriecās tukšā laukā, pirms tika pieņemts lēmums to pārtvert.

Kh-101 Polijas gaisa telpā ielidoja Krievijas plaša uzbrukuma laikā Ukrainai. NATO pacēla sabiedroto lidmašīnas un pastiprināja radaru novērošanu austrumu flangā (Al Jazeera). Varšava nākamajā dienā apstiprināja raķetes tipu un izsauca Krievijas vēstnieku (DW). NATO spēj konstatēt Krievijas ieroču ielidošanu sabiedroto gaisa telpā. Publiski nav skaidri atbildēts, kurš dod pavēli notriekt šādu mērķi, kādos apstākļos un cik ātri šāds lēmums jāpieņem.

Kurš drīkst pateikt „uguni”

Donalds Tusks sacīja, ka raķeti palaidusi Krievija, taču neesot „absolūti nekāda pamata” domāt, ka Polija bijusi iecerētais mērķis (France 24). Polijas pretgaisa aizsardzība bijusi gatava rīkoties tikai tad, ja Kh-101 turpinātu virzīties apdzīvotu vietu virzienā. Aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks sacīja, ka uzbrukuma laikā Polijas virzienā lidojušas aptuveni 20 Krievijas raķetes, un triecienu Ļubļinas apkaimē nosauca par iespējamu „provokāciju” (Kyiv Independent). Šis apgalvojums nāk no vienas Polijas amatpersonas, nevis NATO vērtējuma, un, visticamāk, attiecas uz raķetēm, kas tika izsekotas tuvojamies Polijas virzienam, nevis uz ieročiem, kas faktiski ielidoja Polijas gaisa telpā.

Tuska valdība cenšas notikušo definēt kā nopietnu gaisa telpas pārkāpumu, nevis apzinātu uzbrukumu NATO. Tas incidentu notur zem 5. panta sliekšņa — alianses kolektīvās aizsardzības normas, kur bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite triecienu nosauca par „vēl vienu bezatbildīgu rīcību” (Euronews). Berlīne un Parīze pauda solidaritāti, taču tas neatbildēja uz praktisko jautājumu: kuram bija jāpieņem lēmums par uguns atklāšanu virs Ļubļinas?

Atbilde slēpjas komandķēdē, kas publiski reti tiek izskaidrota. NATO integrētā pretgaisa aizsardzība seko objektiem, kas ielido sabiedroto gaisa telpā. Lēmums par iesaisti tiek virzīts caur NATO apvienotajiem gaisa operāciju centriem. Nacionālā valdība var lūgt to, ko Rumānijas pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca sauc par pagaidu nacionālo kontroli: konkrētā laika posmā galīgo lēmumu par notriekšanu pārcelt no NATO ķēdes uz valsts militāro vadību (Europa FM). Šādai pārejai vajadzīgs laiks. Spārnotā raķete negaida.

Rumānijas dronu precedents un tā robežas

Rumānija ar šo problēmu saskaras ilgāk. Aizsardzības ministrija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzskaitījusi 33 dronu ielidošanas gadījumus; tikai 2026. gadā bijuši 18 pārkāpumi un 34 iznīcinātāju pacelšanas (Agerpres, AP). Dažas dienas pirms incidenta Polijā Rumānijas F-16 notrieca trīs dronus, kas bija ielidojuši no Ukrainas. Bukareste 2025. gadā pieņēma likumu, kas ļauj militārpersonām pēc identificēšanas un riska novērtējuma dronus iznīcināt. Miruca sacīja, ka lēmums par iesaisti var prasīt „minūtes vai krietni ilgāku laiku”.

Tas var darboties ar lēniem droniem virs mazapdzīvotas teritorijas. Spārnotā raķete virs Polijas austrumiem ir cita situācija: īsāks pārtveršanas logs, lielāks papildu postījumu risks un augstāka politiskā cena, ja lēmums izrādās kļūdains.

Flangs strīdas par faktu nozīmi

Polija un Baltijas valstis prasa skaidrākas sekas. Lietuva jūlijā iesniedza Maskavai trīs protesta notas, sasaistot Krievijas triecienus ar Eiropas drošību (LRT). Rumānija dronu notriekšanu papildināja ar vēstnieku izsaukšanu. Visas trīs valstis vēlas, lai NATO atkārtotus pārkāpumus uztvertu kā pamatu rīcībai arī tad, ja nav pierādījumu, ka Maskava apzināti gribējusi trāpīt alianses teritorijai.

Slovākija velk pretējā virzienā. Televīzijas debatēs valdošās koalīcijas deputāts Marians Kēri brīdināja par „NATO ievilkšanu konfliktā”, savukārt opozīcijas politiķis Tomāšs Valāšeks raķeti raksturoja kā Krievijas „apzināti pieņemtu risku” (ta3, Denník N). Ungārijas prese par notikušo ziņoja Tuska formulējumā, bez redzamas Budapeštas pozīcijas (Telex).

Jūlija incidentus kopā ir grūti norakstīt kā atsevišķus gadījumus: Baltijas protesti, Rumānijas notriektie droni, spārnotā raķete Polijas teritorijā. Tusks neapgalvo, ka Kh-101 bija mērķēta uz Poliju. Taču nodoms kļūst mazāk izšķirošs, ja pārkāpumi atkārtojas tik bieži. NATO apvienotajiem gaisa operāciju centriem un valstu vadītājiem, kuri nosaka iesaistes noteikumus, jāsniedz publiska atbilde: kurā brīdī kara pārplūde izraisa sabiedroto spēka lietošanu, un kurš komandķēdes posms drīkst dot šādu pavēli?