Polijas un Zviedrijas iznīcinātāji pārtver Su-30s

2026. gada jūlija vidū Polijas ātrās reaģēšanas iznīcinātāji no Malborkas aviobāzes pārtvēra Krievijas Su-30 iznīcinātājus un Il-20M izlūklidmašīnu virs Baltijas jūras, pēc tam pavadīšanu pārņēma Zviedrijas „Gripen”. Gaisa telpa netika pārkāpta. Ieroči netika lietoti. Krievijas lidmašīnas lidoja starptautiskajā gaisa telpā bez iesniegtiem lidojuma plāniem un ar izslēgtiem transponderiem. Tas nav nelikumīgi, bet nozīmē, ka civilās gaisa satiksmes sistēmām šādi gaisa kuģi faktiski nav redzami (MilMag, Spiegel).

Šis gadījums beidzās tieši tā, kā miera laika gaisa patrulēšanai jābeidzas: identificēt, pavadīt, dokumentēt un atgriezties bāzē. Ziņa bija nevis pārtveršana pati par sevi, bet pavadīšanas nodošana Zviedrijai. Zviedrija NATO pievienojās 2024. gada martā (NATO). Tagad tās „Gripen” darbojas tajā pašā komandķēdē kā Polijas F-16. Redzamā sistēmas daļa nostrādāja. Publiski neatbildēts paliek grūtākais jautājums: kurš dod pavēli lietot spēku brīdī, kad gaisa kuģis vairs nav tikai jānovēro.

Kā notiek iznīcinātāju pacelšana

Secība ir tehniska un iepriekš noteikta. Radari konstatē neidentificētu gaisa kuģi. Informācija nonāk NATO Apvienotajā gaisa operāciju centrā Uedemā, Vācijā, kur valstu radaru dati tiek apvienoti vienā operacionālajā attēlā (Bundeswehr). Šis centrs ir mezgls, kas padara sistēmu darboties spējīgu: tas lemj, kuru sabiedroto iznīcinātāji jāpaceļ, kad tiem jāstartē un kur pavadīšana jānodod nākamajam pārim. Piloti pietuvojas, apstiprina gaisa kuģa tipu un marķējumu, mēģina nodibināt radiosakarus un pēc tam pavada lidmašīnu, līdz tā pamet zonu vai to pārņem cita sabiedroto ekipāža.

NATO šo uzdevumu uztur kā diennakts miera laika misiju. 2023. gadā sabiedroto iznīcinātāji tika pacelti vairāk nekā 300 reižu, lielākoties virs Baltijas reģiona (NATO). Tipiskais iemesls ir Krievijas militārie gaisa kuģi pie Baltijas valstu robežām, ar izslēgtiem transponderiem un bez saziņas ar civilajiem dispečeriem (LRT). Jūlija pārtveršana pilnībā iekļaujas šajā modelī.

Zviedrija maina karti

Krievijas lidojumi NATO robežu tuvumā nav izņēmums. Šoreiz operacionāli svarīgs bija cits elements: Polijas ekipāža pārtvēra, Zviedrijas ekipāža turpināja pavadīšanu, un abas darbojās viena NATO komandpunkta vadībā. Pirms Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas gaisa telpas novērošanas attēlā bija vairāk pārklājuma robu. Tagad aliansei ir vairāk sabiedroto lidmašīnu, vairāk vietu, kur nodot pavadīšanu, un blīvāks sensoru tīkls no Baltijas jūras dienvidiem līdz Somu līcim.

Polija nodrošina tuvākos iznīcinātājus. Malborka atrodas netālu no Kaļiņingradas, Krievijas militarizētā eksklāva, tādēļ Polijas lidmašīnām ir īss reaģēšanas laiks. Polijas iznīcinātāji paceļas pēc nacionālās varas lēmuma, bet plašāko gaisa attēlu koordinē NATO centrs Uedemā. Zviedrija pievieno dziļumu ziemeļu virzienā, kur agrāk bija vājākas vietas.

Tas, ko Krievija no jūlija lidojumiem, visticamāk, ieguva, nebija teritorija, bet dati: reaģēšanas laiki, radaru emisijas, sakaru modeļi sabiedroto mācību tuvumā. Tā ir standarta miera laika izlūkošana, ko praktizē abas puses.

No patrulēšanas uz aizsardzību

Pavadīšana un notriekšana ir atšķirīgas misijas. Gaisa patrulēšana nozīmē identificēt, pavadīt un ziņot. Gaisa aizsardzība nozīmē pilnvaras neitralizēt draudu. Igaunija, Latvija un Lietuva, kuras kopš 2004. gada paļaujas uz rotējošām sabiedroto lidmašīnām, jo pašām nav savu iznīcinātāju šādai misijai, vēlas šo robežu padarīt skaidrāku.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs paziņoja, ka 22 gadus ilgā Baltijas gaisa patrulēšanas misija tiekot pārveidota par gaisa aizsardzības misiju (ERR, Aviation Week). Šāds solis paplašinātu SACEUR, NATO augstākā militārā komandiera Eiropā, pilnvaras un precizētu, kad piloti drīkst rīkoties, vispirms nezvanot uz savas valsts galvaspilsētu. Pevkura arguments ir vienkāršs: pilotam nebūtu jāgaida politiska atļauja, lai notriektu dronu, kas ielidojis NATO gaisa telpā (Defence24).

Lietuvas amatpersonas pievienoja būtisku atrunu. Misijas pārveide maina gatavības līmeni un komandieru rīcības telpu. Tā automātiski nenozīmē vairāk NATO iznīcinātāju Baltijas valstīs. Ierobežotie tālās darbības gaisa aizsardzības līdzekļi joprojām tiktu izvietoti tikai pēc vajadzības (Delfi).

Jūlija gadījums parādīja, ka NATO Baltijas gaisa telpas mehānika praksē strādā: konstatēt, pacelt iznīcinātājus, identificēt, pavadīt un nodot pavadīšanu pāri valstu robežām. Tas nepierādīja, ka alianse atrisinājusi grūtāko jautājumu. NATO ir parādījusi, ka spēj netraucēti nodot pavadīšanu no vienas valsts otrai. Publiski nav parādīts, kurš dod pavēli lietot spēku, kad mērķis vairs nav tikai jāvēro.