Portugāle pērk trīs Itālijas fregates

Portugāles flotē nonāks trīs FREMM EVO klases fregates, ko būvē Itālijas valsts kontrolētais kuģubūves uzņēmums „Fincantieri”. Darījuma vērtība tiek lēsta 3,9 mljrd. € apmērā (Expresso, Europa Press). Portugāles premjerministrs Luišs Montenēgru pirkumu apstiprināja pēc tikšanās Romā ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni; piegādes gaidāmas ap 2029.–2030. gadu (portugal.gov.pt, Reuters). Šis darījums labi parāda, kā Eiropas pārapbruņošanās notiek praksē: valdības runā par kopīgu aizsardzību, bet līgumi tiek slēgti ap nacionālajām rūpnīcām, darba vietām un piegāžu grafikiem.

Ko iegūst Itālija, uz ko cer Portugāle

„Fincantieri” iegūst lielu jūras spēku eksporta līgumu Eiropas iekšienē. Meloni to pasniedza kā Itālijas rūpnieciskās jaudas pierādījumu un ieguldījumu Eiropas aizsardzībā (Breaking Defense). Šāds formulējums ļauj Romai runāt Eiropas vārdā, vienlaikus novirzot miljardus uzņēmumam, kura vairākums pieder Itālijas valstij.

Portugāles ieguvums vēl jāredz. Kā tiek ziņots, līgumā iekļauta tehnoloģiju nodošana, pasūtījumi Portugāles uzņēmumiem un ieguldījumi „Arsenal do Alfeite” — Portugāles jūras spēku remonta bāzē (Europa Press). Izšķirošais jautājums ir, kas no tā paliks Portugālē: noturīga kuģu remonta un inženierijas kapacitāte vai labi noformulēta līguma sadaļa, kuras nozīme pēc parakstīšanas sarūk. To rādīs parlamenta kontrole un publicētie līguma noteikumi.

Arī kopējā cena nav pilnībā skaidra. Ziņās, kas balstītas uz „Reuters” informāciju, minēti aptuveni 3 mljrd. €, ieskaitot iegādi, loģistiku un 30 gadu ekspluatācijas ciklu (Reuters). 900 milj. € starpība ar Portugālē nosaukto summu publiski nav izskaidrota. Tā var būt saistīta ar dzīves cikla izmaksām, finansēšanas nosacījumiem vai industriālās atdeves apjomu, taču oficiāla sadalījuma pagaidām nav.

Eiropas kuģubūvētāju konkurence

Francijas „Naval Group” piedāvāja konkurējošu fregates projektu. Saskaņā ar CNN Portugal Portugāles flote devusi priekšroku Itālijas risinājumam, nevis franču piedāvājumam. Tas nebija kopīgs Eiropas iepirkums. Eiropas kuģubūvētāji savā starpā sacentās, un uzvarēja tas, kurš piedāvāja pieņemamāko cenu, grafiku un industriālo paketi.

Tāda pati spriedze redzama arī Eiropas ziemeļos. Nīderlandes fregatu programma ar „Damen” kavējas un kļūst dārgāka, bet Beļģija jau sākusi vērtēt alternatīvas (NRC, RTBF). Ja vietējais vai divpusējais piegādātājs nespēj piegādāt laikā, par rezerves variantu kļūst citas valsts nacionālais čempions. Portugāle rīkojās tieši pēc šīs loģikas.

ES finansējums fonā, nevis pircēja lomā

Vairāki mediji darījumu sasaista ar SAFE — jauno ES aizsardzības finansēšanas instrumentu, kas dalībvalstīm var piedāvāt aizdevumus un stimulus Eiropā ražota militārā aprīkojuma iegādei (Euronews). SAFE var atvieglot finansēšanu. Tas nepadara Eiropas Komisiju par pircēju un nenosaka, kurai kuģubūvētavai jāsaņem līgums. Nav arī apstiprināts, vai Brisele šim konkrētajam līgumam formāli piešķīrusi SAFE atbalstu. Montenēgru un Meloni programmu izmantoja politiskam ierāmējumam, bet lēmumu pieņēma divi nacionālie līderi divpusējā formātā.

Šīs klases kuģi jau tiek izmantoti operācijās. Grieķija nesen pārņēma ES Sarkanās jūras kuģošanas aizsardzības operācijas „Aspides” vadību, darbojoties no Itālijā būvētas tās pašas FREMM saimes fregates (ERT). Dienvideiropas flotēm arvien biežāk jāuzņemas misijas no Atlantijas līdz Indijas okeānam. Portugāle pērk platformas tieši šādam slodzes pieaugumam.

Tāda šobrīd ir Eiropas aizsardzības integrācija: galvaspilsētas lieto ES valodu un ES finansēšanas instrumentus, bet kuģubūvētavu izvēlas nacionālās valdības, tās uzņemas risku un piesaka rūpniecisko uzvaru. Īstā pārbaude būs, vai „Fincantieri” spēs ievērot 2029.–2030. gada piegāžu grafiku un vai Portugāles kuģubūves nozare no darījuma iegūs reālu darbu, ne tikai vietu parakstīšanas ceremonijā.