Portugāle sola Marokas kabeli bez maršruta

Portugāles enerģētikas ministre Marija da Grasa Karvalju 6. jūlijā paziņoja, ka elektrības kabelis uz Maroku joprojām esot „uz galda” (Correio da Manhã). Taču Portugāle nav publicējusi ne maršrutu, ne jaudas aplēsi, ne izmaksas, ne finansēšanas modeli. Dažas dienas iepriekš valsts atklāja īstu starpsavienojumu — pārrobežu elektrolīniju, kas savieno divus tīklus. Salīdzinājums parāda, kāpēc Marokas kabelis pagaidām vairāk izskatās pēc diplomātiska signāla nekā infrastruktūras projekta.

Modernizācija, kas pastāv, un vārti, kas paliek ciet

Spānija un Portugāle 2. jūlijā atklāja jaunu 400 kV savienojumu caur Galisiju, kas apmaiņas jaudu palielina aptuveni par 1 000 MW (La Voz de Galicia, Eco). Ir zināmi operatori, ir noteikts maršruts, ir izmērāma jauda. Tā izskatās reāls projekts.

Cietais ierobežojums atrodas tālāk uz ziemeļiem. Pireneju pussalas savienojums ar pārējo Eiropu joprojām ir zem 3 % no uzstādītās jaudas, tālu no ES 15 % mērķa 2030. gadam (Infobae/EFE, Eiropas Komisija). Šaurā vieta ir pārvade pāri Pirenejiem uz Franciju. Galvenais projekts, kam to jāmaina, — zemūdens savienojums Biskajas līcī — joprojām gaida virzību. Spānijai, Portugālei, Francijai un Eiropas Komisijai septembrī jāvienojas, kā to paātrināt (Europa Press).

Kabelis no Marokas dotu dienvidu ieeju kopīgajā Ibērijas elektrotīklā. Taču elektrībai, kas gribētu nonākt Centrāleiropā, joprojām būtu jāiziet caur Franciju. Francija kontrolē galveno Ibērijas ceļu uz plašāku ES tirgu. Jaunas dienvidu durvis neatver ziemeļu vārtus.

Ko maksā īsti projekti

Tuvākais salīdzinājums ir Itālijas ELMED projekts — plānots kabelis starp Sicīliju un Tunisiju. ELMED ir nosaukti pārvades operatori, Terna un STEG, definēts jūras gultnes maršruts, ES līdzfinansējums, kā arī Eiropas Investīciju bankas un Pasaules Bankas atbalsts (fr.allAfrica). Projekts izmaksā aptuveni 1,42 mljrd. € par 600 MW savienojumu apmēram 220 km garumā, tostarp 307 milj. € no ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Industry EMEA, kikai-news). Portugāles un Marokas savienojumam publiski nav neviena no šiem elementiem.

Garāks maršruts pāri dziļākam šaurumam, visticamāk, maksātu vairāk. Neatbildēts paliek galvenais jautājums — kurš maksās. Pārrobežu kabeļu izmaksas parasti sedz no vairākiem avotiem: mājsaimniecību elektrības rēķiniem, ES grantiem un pārslodzes ieņēmumiem, proti, maksām, kas rodas, kad ierobežota kabeļa jauda abās robežas pusēs uztur atšķirīgas cenas. Publiskas analīzes par šo sadalījumu nav.

Sistēmas palaišana pēc sabrukuma risina citu problēmu

Karvalju arī apgalvoja, ka Portugālei tagad esot četras elektrostacijas ar tā dēvēto „black start” spēju — tās var atsākt darbu bez elektrības ņemšanas no tīkla pēc pilnīga sistēmas sabrukuma (Correio da Manhã). ES noteikumi prasa operatoriem uzturēt šādas atjaunošanas spējas (ES atjaunošanas kodekss). Tās patiešām ir vajadzīgas pēc krīzes.

Taču „black start” palīdz pēc sabrukuma. Lai sabrukumu nepieļautu, vajadzīgi citi pakalpojumi: sprieguma kontrole, frekvences reakcija un balansēšana. Tie nodrošina, ka elektrība tīklā saglabā pareizu „spiedienu” un ritmu brīdī, kad piedāvājums un pieprasījums mainās ik sekundi. Saskaņā ar ENTSO-E analīzi par 2025. gada aprīļa Ibērijas elektroapgādes pārrāvumu — ENTSO-E koordinē Eiropas pārvades sistēmu operatorus — galvenā kļūme bija sprieguma kontrole, nevis ražošanas jaudas trūkums. „Black start” stacijas un jaudas maksājumi atrodas citā sistēmas slānī. Tie neaizstāj reāllaika pakalpojumus, kas neļauj tīklam sabrukt.

Maroka ar Pasaules Bankas atbalstu attīsta uzkrāšanas tehnoloģijas un atjaunīgo enerģiju (Pasaules Banka), taču eksporta kabelim vajag arī stabilu un sabalansētu avota tīklu. Maroka to vēl nav pabeigusi. Ja kabelis kādreiz tiktu izbūvēts, patērētāji abās pusēs varētu iegūt no lētākas elektrības saspringtās stundās, ja cenu starpība starp abiem tirgiem attaisnotu miljardu ieguldījumu. Publiski šāds aprēķins nav pārbaudīts.

Marokas starpsavienojums stratēģiski ir nozīmīgs un tehniski vispārīgā līmenī iespējams. Ekonomiski tas pagaidām nav dokumentēts. Kamēr nav nosauktu operatoru, maršruta un finansēšanas plāna, tā ir diplomātija pēc elektroapgādes krīzes, nevis enerģētikas plānošana.