Portugāles budžeta ieguvumu apdraud veto

Īrija ierosinājusi 2028.–2034. gada ES budžetu samazināt par aptuveni 8 % salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas plānu, lielāko samazinājumu attiecinot uz kopīgajām programmām, nevis valstu plāniem (Īrijas sarunu ietvars). Lusa citēts Portugāles diplomātiskais avots vēstījis, ka Portugālei paredzētais finansējums Īrijas projektā esot lielāks, nevis mazāks (ECO/Lusa). Valstis, kas prasa mazāku budžetu, vēlējās samazināt citas izdevumu pozīcijas. Galīgo vienošanos var bloķēt jebkura no tām (Līguma 312. pants).

Kāpēc Portugālei paredzētā summa mainās

Publiski minētas trīs Portugālei paredzētā finansējuma summas, un tās aptuveni raksturo vienu un to pašu piešķīrumu. Komisijas 2025. gada jūlija priekšlikumā Portugālei bija paredzēti 33,5 mljrd. € pašreizējās cenās, kurās iekļauta prognozētā inflācija (Komisijas sadalījuma tabula). Pēc tam, kad Īrija 10. oktobrī publicēja savu dokumentu, Lusa citētais avots Portugāles finansējuma aploksni lēsa 35,1 mljrd. € (ECO/Lusa). Atšķirību, visticamāk, veido papildu nauda, ko Īrija paredzējusi valstīm, kuras pašreizējā budžeta periodā saņēma kohēzijas finansējumu — ES atbalstu mazāk pārtikušiem reģioniem (Īrijas sarunu ietvars).

Expresso minētie 31,5 mljrd. € visdrīzāk ir tā pati summa 2025. gada cenās, pirms aprēķinā ņemta vērā septiņu gadu inflācija (Expresso). Tas ir secinājums, jo Īrijas dokumentā Portugāles atsevišķa finansējuma pozīcija nav norādīta. Pagaidām tās ir tikai piedāvātas summas, nevis Portugāles rīcībā nodota nauda. Portugāle finansējumu saņemtu, īstenojot vienu valsts un reģionālo plānu, kurā apvienoti lauksaimniecības, reģionālās attīstības, zivsaimniecības un robežu fondi. Maksājumus veiktu, kad sasniegti noteiktie starpmērķi (Padomes pārskats par daudzgadu budžetu).

Kur Īrija samazināja finansējumu un kas iebilst

Īrija šoruden izstrādā kompromisa variantus, jo kā ES prezidējošā valsts vada dalībvalstu ministru sanāksmes. Tās priekšlikums ir par 141,045 mljrd. € mazāks nekā Komisijas plāns (Īrijas sarunu ietvars). Eiropas Parlamenta pētniecības dienests norāda, ka samazinājums neskartu valstu lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu, bet skartu ES kopīgi īstenotās programmas (Parlamenta pētniecības pārskats). Konkurētspējas un drošības izdevumus paredzēts samazināt par aptuveni 12,8 %, ārējo finansējumu — par 17,4 %, savukārt kohēzijas finansējumu palielināt (Īrijas sarunu ietvars).

Dublina apgalvo, ka kopējais budžets joprojām būtu aptuveni par 30 % lielāks nekā pašreizējais (Īrijas valdības paziņojums). Eiropas Parlamenta vadošie sarunvedēji iebilst, ka, ņemot vērā inflāciju un pandēmijas laikā aizņemtās naudas atmaksu, jaunais budžets ļautu finansēt mazāk nekā pašreizējais (Parlamenta vadošie sarunvedēji).

Asāk iebilst valstis, kas vēlas mazākus izdevumus. Vācija, Nīderlande, Austrija, Dānija, Somija un Zviedrija kopīgā paziņojumā pieprasījušas ievērojami mazāku budžetu, lielāku daļu novirzot aizsardzībai un konkurētspējai (Sešu valdību deklarācija). Nīderlandes premjers Robs Jetens pārmeta Īrijai, ka tā samazinājusi finansējumu tieši šīm prioritātēm (Nīderlandes parlamenta debates). Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs brīdinājis, ka bez samazinājumiem Vācijas iemaksa no 2028. gada varētu pieaugt par 40–50 % (Bundestāgs).

Portugāles risks izriet no šīs domstarpības. Maijā Nīderlandes valdība aicināja ietaupījumus meklēt, kur vien iespējams, budžeta daļā, kurā ietilpst valstu lauksaimniecības un reģionālie plāni (Nīderlandes valdības vēstule). Ja šis priekšlikums gūs virsroku, samazinājums daļēji skartu arī plānus, kuros ietverts Lisabonai paredzētais finansējums. Pagaidām nevienā dokumentā nav aprēķināts, cik liels būtu Portugāles zaudējums.

Lēmums pāriet ES valstu vadītāju rokās

ES valstu un valdību vadītāji 15.–16. oktobra samitā apsprieda Īrijas piedāvājuma skaitļus, taču nevienojās un uzticēja jautājuma turpmāko virzību Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, kurš vada šos samitus (Eiropadomes sanāksme). Īpašais samits paredzēts 26.–27. novembrī, bet kārtējais — 17.–18. decembrī (Parlamenta pētniecības pārskats). Galīgajam budžetam vajadzīga visu valdību piekrišana un Eiropas Parlamenta piekrišana (Līguma 312. pants).

Pēc Portugāles avota minētajiem skaitļiem Īrijas priekšlikums palielina Portugālei paredzēto summu, samazinot finansējumu kopīgajām programmām, kuras Vācija un Nīderlande vēlas paplašināt. Abas valdības var nobloķēt galīgo vienošanos. Portugālei pašlaik ir izdevīgs sākuma piedāvājums, nevis garantija. Lai šo summu saglabātu, Koštam jāatrod ietaupījumi, kuriem piekristu Nīderlandes un Vācijas valdības, neskarot valstu lauksaimniecības un reģionālos plānus.