Portugāles budžets par 31% samazina publiskās investīcijas

Portugāles 2027. gada budžeta projekts paredz publiskajām investīcijām 9,687 mljrd. €, salīdzinot ar 14,035 mljrd. € šogad. Nominālā izteiksmē, neņemot vērā inflāciju, to apjoms saruks par 31 % (CFP, ECO). Budžets sola vien 0,1 % no IKP lielu pārpalikumu (budžeta pielikums), un šī prognoze balstās uz straujāku izaugsmi, nekā paredz Portugāles fiskālās uzraudzības iestāde.

Finanšu ministrs Žoakims Miranda Sarmentu projektu iesniedza parlamentam 08.10.2026.; deputāti to vēl nav apstiprinājuši (valdība).

Kāpēc finansējums sarūk

Publiskās investīcijas ir ceļi, slimnīcas, skolas un citi ilgtermiņa aktīvi, ko valsts būvē vai iegādājas. Budžeta projektā to īpatsvars IKP samazināsies no aptuveni 4,3 % līdz 2,8 % (budžeta pielikums).

Samazinājums seko PRR — Portugāles daļas ES Atveseļošanas un noturības mehānismā — darbības beigām. Šis fonds dotācijas izmaksāja tikai pēc saskaņoto mērķrādītāju sasniegšanas, un ES tiesību akti noteica, ka valstu plāni tie jāsasniedz līdz 2026. gada 31. augustam (ES Atveseļošanas un noturības mehānisma regula). Lisabona augustā paziņoja, ka plāns ir izpildīts, pēc tam kad Brisele bija veikusi pēdējo maksājumu (To Brief).

Investīcijas, ko nefinansē PRR, nominālā izteiksmē pieaugs par 6,8 %, vēsta Jornal Económico. Taču šo investīciju sākotnējais apjoms ir mazāks, tāpēc tās aizstās tikai daļu no zūdošā atveseļošanas fonda finansējuma.

Valdība apgalvo, ka daļu iztrūkuma kompensēs, paātrinot Portugal 2030 — ES kohēzijas programmu, kas finansē projektus nabadzīgākos reģionos (valdība). Programmai vēl ir neizlietots finansējums. „Apstiprinātiem” projektiem nauda ir piešķirta, bet „izpildītiem” projektiem tā jau iztērēta. Līdz 31.08.2026. Portugal 2030 bija apstiprinājusi projektus aptuveni 14,3 mljrd. € apmērā, taču faktiski bija iztērēti tikai 5 mljrd. € (Portugal 2030 pārskats).

Neizlietotā summa nav brīvi pieejams finansējums. Kohēzijas nauda paredzēta konkrētiem reģioniem un mērķiem, un noteikumi ļauj attiecināmos izdevumus segt līdz 2029. gada 31. decembrim (ES kohēzijas noteikumi). Tērēšanas paātrināšana var palīdzēt, taču programma nevar vienkārši pārņemt projektus, kas bija paredzēti atveseļošanas fonda finansējumam.

Pārpalikums, kas atkarīgs no izaugsmes

Budžetā paredzētais 0,1 % pārpalikums pagaidām ir prognoze, nevis sasniegts rezultāts. Valdība 2027. gadā paredz 2,1 % reālo ekonomikas izaugsmi — izlaides kāpumu pēc inflācijas ietekmes atskaitīšanas (budžeta pielikums). Portugāles Publisko finanšu padome (CFP), valsts neatkarīgā fiskālās uzraudzības iestāde, prognozē 1,8 % (CFP). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pirmajā 2026. gada Economic Outlook pārskatā paredzēja vēl lēnāku kāpumu — 1,7 % (OECD).

CFP valdības prognozi tomēr atzina par statistiski ticamu, vienlaikus brīdinot, ka riski vairāk nosliecas uz lēnāku izaugsmi (ECO).

Izaugsme ietekmē ieņēmumus pa konkrētiem kanāliem. Sociālās iemaksas — darba ņēmēju un darba devēju maksājumi no algām — budžetā plānots palielināt par 7,8 %, vēsta SAPO. Budžets paredz par 1,4 % vairāk nodarbināto un par 4,5 % augstāku algu uz vienu darbinieku. Šie ieņēmumi atkarīgi no nodarbināto skaita un nominālajām algām, tāpēc vājāka IKP prognoze tos automātiski nesamazina. To varētu darīt izaugsmes palēnināšanās, kas bremzētu darbinieku pieņemšanu vai algu kāpumu.

Investīciju samazinājums budžetam dod mazāku atvieglojumu, nekā varētu spriest pēc tā apmēra. Lielāko daļu izdevumu, kas izzūd, finansēja ES dotācijas, un līdz ar tiem beidzas arī šo dotāciju ieņēmumi. Tāpēc mazākus izdevumus lielā mērā līdzsvaro mazāki ieņēmumi, nevis lielāks pārpalikums. Ja pārpalikums ir tikai 0,1 % no IKP, pat neliels izaugsmes vai sociālo iemaksu iztrūkums to pārvērstu deficītā.

Kas deputātiem vēl jānoskaidro

Finansējuma samazinājums ir skaidrs, bet tā ietekme uz atsevišķiem projektiem — ne. Budžeta kopējās tabulas rāda, par cik investīciju apjoms saruks, taču neatklāj, vai kādi atveseļošanas fonda projekti vēl nav pabeigti un kā tos finansēs.

Pirms galīgā balsojuma Finanšu ministrijai deputātiem jāsniedz atbilde. Viņiem jāzina, kuriem projektiem vēl vajadzīga nauda un no kuras budžeta pozīcijas to ņems.

Pieejamie dati rāda, ka līdz ar ES atveseļošanas finansējuma beigām Portugāle krasi samazina publiskās investīcijas, un citi fondi to aizstās tikai daļēji. Šaurais pārpalikums balstās uz straujāku izaugsmi, nekā prognozē gan fiskālās uzraudzības iestāde, gan OECD. Ja izaugsme būs tuvāka viņu prognozēm, budžetā gandrīz nebūs rezerves.