Portugāle saņem €2.3 billion no atveseļošanas fonda

Eiropas Komisija devusi pozitīvu sākotnējo vērtējumu Portugāles devītajam maksājuma pieprasījumam no Atveseļošanas un noturības mehānisma — ES pēcpandēmijas fonda, kurā naudu valdībām izmaksā tikai pēc tam, kad tās pierādījušas saskaņotu reformu un investīciju izpildi. Maksājuma vērtība ir ap 2,3 mljrd. € (Observador, ECO). Pēc šīs naudas izmaksas Portugāle būs saņēmusi aptuveni 17,2 mljrd. € no sava 22 mljrd. € plāna, un paliks vairs tikai pēdējais maksājuma pieprasījums (Infobae/EFE).

Portugāle šajā programmā ir starp ātrākajām valstīm. Taču spēja laikā izpildīt atskaites punktus vēl nepierāda, ka nauda ir būtiski mainījusi cilvēku ikdienu. Tieši plaisa starp to, ko Brisele var pārbaudīt dokumentos, un to, ko iedzīvotāji redz pakalpojumos, algās vai investīcijās, ir galvenais pārbaudījums ES lielākajam pēcpandēmijas tēriņu eksperimentam.

Kā nauda patiesībā nonāk līdz valstīm

Atveseļošanas un noturības mehānisms darbojas kā līgums par rezultātiem. Valdības ar Briseli saskaņoja plānus, kuros ierakstīti konkrēti atskaites punkti — piemēram, pieņemts likums vai izveidota iestāde — un mērķrādītāji, piemēram, renovētu ēku vai atbalstītu uzņēmumu skaits. Eiropas Komisija pirms katra maksājuma pārbauda, vai attiecīgais solis ir izpildīts, un var aizturēt naudu, ja nosacījumi nav izpildīti (Regula (ES) 2021/241). Regulā noteiktas arī saistošas minimālās robežas: vismaz 37 % izdevumu jānovirza klimata mērķiem, vismaz 20 % — digitālajiem projektiem.

Tā ir būtiska atšķirība no vecākiem ES finansējuma modeļiem, kuros nauda bieži plūda pēc atbilstības principa: iesniedz derīgu pieteikumu un saņem maksājumu. Portugāles devītais pieprasījums nozīmē, ka Lisabona dokumentējusi 51 saskaņota soļa izpildi, pirms Brisele atbrīvoja finansējumu.

Tomēr šim mehānismam ir vājā vieta. Komisija var pārbaudīt, vai likums ir pieņemts un skaitliskais mērķis sasniegts. Daudz grūtāk pierādīt, ka šie paši soļi palielinājuši produktivitāti, palīdzējuši nabadzīgākiem reģioniem pietuvoties valsts vidējam līmenim vai radījuši investīcijas, kas citādi nebūtu notikušas. Eiropas Revīzijas palāta turpina vērtēt, vai šis modelis uzticami mēra reālus rezultātus (ECA).

Kas saņem naudu, un kam jāgaida

Portugāles uzraudzības dati rāda, kur nauda faktiski nonāk. Uzņēmumi saņēmuši 4,6 mljrd. €, publiskās iestādes — 2,7 mljrd. €, pašvaldības — 2,1 mljrd. €, bet mājsaimniecības tikai 328 milj. € (HR Portugal). Mājsaimniecības var iegūt netieši — caur atjaunotām skolām vai spēcīgākiem uzņēmumiem —, taču tiešās naudas plūsmas iet galvenokārt uz iestādēm un biznesu.

Pat paredzētajiem saņēmējiem process nav gluds. Portugāles uzņēmumiem īsi pirms 30. jūnija projektu termiņa vēl bija jāsaņem vairāk nekā 1 mljrd. €, lai gan līgumdarbi bija izpildīti aptuveni par 90 % (The Portugal Brief). Tātad atskaites punkts Briselē var būt izpildīts, kamēr darbuzņēmējs Lisabonā darbu joprojām finansē no savas naudas.

Tas izgaismo plašāku modeli. Pirmie virzās tie, kas spēj tikt galā ar administratīvo slodzi un termiņiem: lielie uzņēmumi un centrālās valsts iestādes. Sarežģīti vietējie projekti — slimnīcas, skolas, reģionālā infrastruktūra — ir daudz jutīgāki pret kavēšanos un politisku vilcināšanos.

Kad nosacījumi sāk kost

Divas citas valstis parāda, kas notiek galējākos gadījumos. Spānijas sestais maksājums tika daļēji apstiprināts aptuveni 7 mljrd. € apmērā, bet 537 milj. € palika apturēti, jo trīs mērķi nebija sertificēti (El País). Šī daļējā apturēšana ir svarīga, jo parāda: mehānisms spēj naudu arī aizturēt, nevis tikai automātiski apstiprināt maksājumus.

Rumānijas piemērs rāda cenu, ko maksā nevis reformu kavētāji, bet pakalpojumu lietotāji. Neizpildīti atskaites punkti valsts uzņēmumu pārvaldībā un pensiju reformā nozīmēja aptuveni 459 milj. € neatgriezeniski zaudēta finansējuma (Știrile ProTV). Konstancas apriņķī vien finansējumu zaudēja 60 projekti gandrīz 150 milj. € vērtībā, tostarp 93 milj. € slimnīca (Mediafax). Politiķi, kuri kavēja reformas, nebija tie, kas zaudēja. Zaudētāji bija pacienti, skolēni un pašvaldības.

Atveseļošanas un noturības mehānisms ir pierādījis, ka spēj piespiest valdības pieņemt likumus un dokumentēt izpildi. Daudz mazāk skaidrs ir tas, vai dokumentēta izpilde pārtop augstākā produktivitātē, labākos publiskajos pakalpojumos un reģionu izlīdzināšanā. Tieši uz šo jautājumu mehānisms nav pilnībā uzbūvēts.