GDPR nespēj risināt sistēmiskas problēmas

A residential threshold in Dublin looms over the infrastructure of the digital age.
Attēla kompozīcija · tobriefJa iesniedzat privātuma sūdzību par Facebook, Instagram, WhatsApp vai TikTok, tā parasti nenonāk pie jūsu valsts regulatora. Tā nonāk Dublinā. Īrijas Datu aizsardzības komisija izskata gandrīz visas lielās Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb VDAR lietas pret globālajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Tagad tās bijusī vadītāja Helēna Diksone atzinusi, ka šī sistēma slikti strādā tieši tur, kur problēmas ir visplašākās. Šomēnes Īrijas Juristu biedrības pasākumā Diksone sacīja, ka VDAR „ne vienmēr ir noderīga sistēmisku jautājumu risināšanai” (Law Society of Ireland).
Šis atzinums ir svarīgs tāpēc, ka nāk no cilvēka, kurš vadīja Īrijas regulatoru VDAR aktīvākajos piemērošanas gados. Tas izgaismo spriedzi, kas regulā iestrādāta kopš tās sākuma.
Kā viena pilsēta kļuva par Eiropas privātuma galvaspilsētu
VDAR 56. pants ieviesa tā saukto „vienas pieturas aģentūras” mehānismu (EUR-Lex). Loģika bija praktiska: uzņēmumam nav jārunā ar 27 dažādiem valstu regulatoriem, ja pārrobežu lietas var izskatīt tās dalībvalsts iestāde, kur uzņēmumam ir galvenā pārstāvniecība ES. Apple, Google, Meta, TikTok, LinkedIn un Microsoft Eiropas galvenās mītnes izveidoja Īrijā. Līdz ar to Īrijas Datu aizsardzības komisija faktiski kļuva par Eiropas privātuma regulatoru lielai daļai tehnoloģiju nozares (anonym.community).
Lietu virzība notiek pēc VDAR 60. pantā paredzētās sadarbības procedūras. Īrijas komisija kā vadošā uzraudzības iestāde izmeklē sūdzību un sagatavo lēmuma projektu. Pēc tam tas jānosūta citām lietā iesaistītajām valstu datu aizsardzības iestādēm. Ja tās iebilst, un tas notiek bieži, strīds nonāk Eiropas Datu aizsardzības kolēģijā, kuras lēmums ir saistošs (EUR-Lex). Praktiski tas nozīmē: Dublina raksta lēmumu, bet pārējām valstīm ir iespēja apstrīdēt tā saturu.
Šo sistēmu veidoja, lai uzņēmumi nevarētu izvēlēties sev ērtāko un pielaidīgāko regulatoru. Taču praksē radās cita problēma: viena vidēja izmēra valsts iestāde kļuva par galveno caurlaides punktu gandrīz visa kontinenta tehnoloģiju uzraudzībai.
Lieli sodi, lēna iekasēšana
Īrijas Datu aizsardzības komisija ir noteikusi aptuveni 80 % no visiem lielajiem ES sodiem tehnoloģiju uzņēmumiem VDAR ietvaros (anonym.community). Lielākie piemēri: 1,2 mljrd. € sods Meta par Eiropas lietotāju datu prettiesisku nodošanu uz ASV, 530 milj. € sods TikTok par Ķīnā strādājošu inženieru piekļuvi Eiropas datiem un 310 milj. € sods LinkedIn par nelikumīgu uzvedības profilēšanu (anonym.legal).
Soda uzlikšana un naudas iekasēšana nav viens un tas pats. Uzņēmumi gandrīz visus lielos lēmumus pārsūdz, un Īrijas tiesas var apturēt maksājumu līdz tiesvedības beigām. Tāpēc starp publiski paziņotajiem sodiem un reāli saņemto naudu joprojām ir liela plaisa. Citu valstu regulatoriem ir savi ierobežojumi: VDAR 60. panta sadarbības kārtība ļauj tiem iebilst, bet ne patstāvīgi rīkoties pārrobežu lietās pret šiem uzņēmumiem. Tie var spiest uz lēmuma saturu, bet gala kustība joprojām iet caur Dublinu.
Labojums ar termiņu
Jaunā VDAR procesuālā regula, kas stāsies spēkā 2027. gada aprīlī, paredz 15 mēnešu termiņu, kurā vadošajai iestādei pārrobežu lietās jāizdod lēmuma projekts (Netguardia). Pašreizējā sistēmā izmeklēšanas var vilkties gadiem. Meta 1,2 mljrd. € soda lietā no sākotnējās sūdzības līdz galīgajam lēmumam pagāja pieci gadi. Reforma nosaka arī skaidrākus termiņus, kuros citām uzraudzības iestādēm jāiesniedz iebildumi un kuros strīdi jānodod Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (Netguardia).
Šis labojums risina ātruma problēmu. Tas neatrisina pamatnevienlīdzību: viena valsts iestāde, kas ir pakļauta Īrijas tiesām un Īrijas administratīvajām procedūrām, nes regulatīvo atbildību par uzņēmumiem, kuru pakalpojumus izmanto 450 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Diksones atzinums, ka VDAR grūti tikt galā ar sistēmiskām problēmām (Law Society of Ireland), norāda uz jautājumu, ko 2027. gada reforma neskar. Lēmumi var kļūt ātrāki, bet tie joprojām virzīsies pa to pašu šauro kanālu. Ilgākā perspektīvā svarīgi būs ne tikai tas, cik ātri šis kanāls strādā, bet arī vai Eiropa kādā brīdī būs gatava pārskatīt pašu modeli.
How was this article?
Help us get better
Help us get better
Details about this article
- Model:
- claude-opus-4-6
- Generated:
- 5/22/2026, 3:16:46 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20260522_015005
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication