Putins varēs vienpersoniski sūtīt karaspēku

Kad Padomju Savienība 1968. gadā ieveda tankus Čehoslovākijā, tā runāja par „brālīgu palīdzību”, lai attaisnotu 200 000 neaicinātu karavīru. Šai doktrīnai nevajadzēja juridisku mehānismu: pietika ar spēku un paklausīgu Varšavas paktu. Vladimira Putina Krievija rīkojas citādi. 25. maijā viņš parakstīja likumu, kas groza divus federālos likumus un dod prezidentam vienpersoniskas tiesības nosūtīt bruņotos spēkus uz ārzemēm, ja Krievijas pilsoņiem draud „arests, aizturēšana vai kriminālvajāšana” tiesās, ko Maskava neatzīst. Valsts dome to pieņēma ar 381 balsi pret 0. Federācijas padome apstiprināja vienbalsīgi (Kyiv Independent, Meduza). Likums stājās spēkā dažu dienu laikā.

Tas pabeidz mehānismu, ko Krievija jau izmēģinājusi trīs reizes: Gruzijā 2008. gadā, Krimā 2014. gadā un Austrumukrainā 2022. gadā. Vispirms Maskava izdala pases, pēc tam paziņo par vajāšanu, tad iejaucas.

Pases kā ceļš uz intervenci

Likuma praktiskā loģika balstās uz paralēlu instrumentu: Krievijas pilsonības masveida piešķiršanu iedzīvotājiem, kurus Maskava vēlāk sola „aizsargāt”. Deviņas dienas pirms militārā likuma parakstīšanas Putins parakstīja atsevišķu dekrētu, kas Piedņestras iedzīvotājiem atceļ standarta prasības Krievijas pilsonības iegūšanai. Nav jādzīvo Krievijā, nav jākārto valodas eksāmens, nav jāapliecina vēstures zināšanas (Meduza). Lansingas institūts to raksturoja kā „saskaņotu hibrīdkara mehānismu”, kas „tieši papildina” likumu par karaspēka izmantošanu (Lansing Institute).

Iepriekšējā Krievijas regulējumā katrai militārai operācijai ārpus valsts vajadzēja Federācijas padomes apstiprinājumu. Krimā Putins šo prasību apgāja pēc būtības, bet formāli to vēl ievēroja. Jaunais likums „pilsoņu aizsardzības” operācijām šo posmu izņem pilnībā: lēmums kļūst tikai prezidenta kompetence (United24 Media).

Likuma formulējums attiecas uz tiesām, „kurās Krievija nepiedalās”. Tas precīzi atbilst gan Starptautiskajai Krimināltiesai, gan Īpašajam tribunālam agresijas nozieguma izmeklēšanai. Trīsdesmit četras Eiropas Padomes valstis vienošanos par šo tribunālu parakstīja Kišiņevā 15. maijā, desmit dienas pirms Putins parakstīja militāro likumu (Euronews).

Divas Eiropas, divi riska vērtējumi

Eiropas galvaspilsētu reakcijas rāda ļoti atšķirīgu draudu uztveri. Igaunija 21. maijā izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, izraidīja militāro rezervistu un ierobežoja diplomātu pārvietošanos (Igaunijas Ārlietu ministrija). Tā arī virza aizliegumu Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu (ERR). Somija paziņoja, ka no 1. jūnija vairs nepieņems nebiometriskās Krievijas pases, un apņēmās sasniegt NATO aizsardzības izdevumu mērķi 5 % no IKP (Yle). Eiropas Parlaments paziņoja, ka „draudi Baltijas valstīm nozīmē draudus visai Eiropas Savienībai” (Eiropas Parlaments).

Straujākais pavērsiens ir Ungārijā, kur pie varas ir Pētera Maģara vadītā jaunā Tisza valdība. Budapešta 4. maijā izraidīja SVR virsnieku Arturu Šuškovu, ko Viktora Orbāna valdība iepriekš bija bloķējusi, un pēc tam signalizēja gatavību atbalstīt ES sankcijas pret personām, kuras Orbāns personiski bija sargājis, tostarp patriarhu Kirilu (Euronews Hungary). Krievija vienlaikus zaudēja gan savu veto kanālu ES iekšienē, gan izlūkošanas infrastruktūru Budapeštā.

Atsevišķi paliek Slovākija. Roberta Fico valdība par likumu neizplatīja paziņojumu, vienlaikus atjaunojot Krievijas diplomātisko un militāro atašeju klātbūtni, ko iepriekšējās valdības bija izbeigušas (Denník N). Eiropas Parlaments atbildēja ar 347 balsīm pret 165, draudot iedarbināt nosacītības mehānismu, proti, ES instrumentu līdzekļu iesaldēšanai valdībām, kas grauj tiesiskumu. Slovākijai tas varētu nozīmēt miljardiem eiro risku (Aktuality.sk).

NATO plaisa

Čehijas prezidents Petrs Pavels problēmu formulēja visprecīzāk: Krievija esot „izstrādājusi uzvedības stilu, kas gandrīz sasniedz 5. panta slieksni, bet vienmēr paliek mazliet zem tā” (Novinky.cz). Neliela, noliedzama un kā humāna pasākuma ietvarota „pilsoņu aizsardzības” operācija tieši izmanto šo neskaidrību. NATO 2016. gada Varšavas samita doktrīna paredz, ka hibrīduzbrukumi var iedarbināt kolektīvo aizsardzību jeb 5. pantu. Taču alianse pat fiziskus gaisa telpas pārkāpumus līdz šim ir traktējusi kā konsultāciju jautājumu saskaņā ar 4. pantu, nevis kā kolektīvās aizsardzības slieksni.

Neviena NATO institūcija vēl nav piedāvājusi konkrētu atbildi uz šo pasu un intervences mehānismu. Eiropas Komisija gatavo 21. sankciju paketi. NATO Eastern Sentry programma apvieno pretgaisa aizsardzību austrumu flangā. Tomēr galvenais jautājums formāli paliek neatbildēts: kurā brīdī pasu izdalīšana citas valsts iedzīvotājiem kļūst par gatavošanos agresijai? Aptuveni 78 000 Krievijas pilsoņu dzīvo Igaunijā un 40 000 Latvijā (Kyiv Independent). Tāpēc šis nav teorētisks jautājums.

Krievija šos likumus pieņēma publiski, divpadsmit nedēļu laikā un bez nevienas balss pret. Eiropas atbilde vēl tikai veidojas.