Izspiedējvīruss paralizē LVM sistēmas

22. jūnijā kiberuzbrukums skāra valsts uzņēmumu „Latvijas valsts meži” (LVM). Uzbrukums notika Jāņu brīvdienu laikā, kad dežūrē mazāk darbinieku, un no ierindas izgāja aptuveni puse uzņēmuma IT sistēmu (LTV).

Piesardzības dēļ LVM atslēdza publiskos pakalpojumus: digitālās kartes, medību lietotni „Mednis” un datu apmaiņu ar sadarbības partneriem. Uzņēmums sāka sistēmu atjaunošanu no rezerves kopijām un paziņoja, ka ar uzbrucējiem nesadarbosies. CERT.LV apstiprināja, ka internetā publicēti nozagti materiāli, taču izmeklētāji vēl skaidro, kādi dati patiesībā iegūti. Sākotnējais vērtējums: komerciāli motivēts izspiedējvīrusa uzbrukums, nevis ar valsti saistīta operācija (LTV).

Veca infrastruktūra zem jauniem pakalpojumiem

Lielai publiskai organizācijai ārpusē var būt modernas digitālās ieejas: portāli, mobilās lietotnes, interaktīvas kartes. Aiz tām bieži paliek vecākas sistēmas — pierakstīšanās risinājumi, kas tapuši pirms mūsdienu drošības prasībām, attālinātas piekļuves darbuzņēmējiem, kas gadiem nav pilnvērtīgi auditētas, un savienojumi starp vecu un jaunu infrastruktūru. Lietotājs šīs vietas neredz, bet uzbrucēji tās pārbauda pirmās.

Izspiedējvīrusa grupas parasti iekļūst ar nozagtu paroli vai caur neatjauninātu sistēmu. Pēc tam tās klusi mēģina paplašināt piekļuvi, līdz zema līmeņa konts kļūst par administratora kontroli. Brīdī, kad parādās izpirkuma pieprasījums, iebrucējs sistēmā var būt pavadījis jau vairākas nedēļas (CISA). LTV vēstīja, ka LVM drošības sistēmu zondēšana sākusies vēl pirms redzamā uzbrukuma datuma (LTV).

Publiskās organizācijas ir īpaši ievainojamas, jo tām jāuztur nepārtraukti pakalpojumi un vienlaikus ilgos modernizācijas ciklos jāsavieno vecas sistēmas ar jaunām (CISA, CrowdStrike). Tieši šajās pārejās drošība visbiežāk kļūst trausla.

Tas pats modelis kaimiņos

LVM gadījums iekļaujas plašākā reģiona problēmā. Lietuvā iestādes izmeklē vairāk nekā 600 000 Nekustamā īpašuma reģistra izrakstu zādzību no valsts reģistru operatora „Registrų centras”. Materiālos bijuši arī personas kodi (LRT). Piekļuve esot notikusi caur nozagtiem darbinieku kontiem, un pirmās nelikumīgās pieslēgšanās datētas ar 2026. gada sākumu. Sabiedrība par to uzzināja tikai pēc vairākiem mēnešiem (TV3). Apmēram 1000 cilvēku gatavojās tiesāties ar valsti (Verslo žinios).

Tehniski tie ir atšķirīgi incidenti, bet tie rāda vienu un to pašu plaisu: civilās digitālās sistēmas, uz kurām balstās ikdienas publiskie pakalpojumi, nav pietiekami aizsargātas. Vācijā šīs plaisas sekas jau bija redzamas 2021. gadā, kad Anhaltes-Biterfeldes apriņķis pēc izspiedējvīrusa uzbrukuma izsludināja katastrofas stāvokli un iedzīvotājiem paredzētie pakalpojumi bija traucēti vairākas nedēļas (Landkreis Anhalt-Bitterfeld).

Jaunie noteikumi satiekas ar reālu krīzi

NIS2 ir ES direktīva, kas kiberdrošības noturību padara par vadības līmeņa atbildību. Būtisko pakalpojumu sniedzējiem par incidentu jānosūta agrīns brīdinājums 24 stundu laikā pēc tā konstatēšanas, 72 stundu laikā jāiesniedz detalizētāks paziņojums, bet mēneša laikā — gala ziņojums (EUR-Lex). Augstākā vadība ir personīgi atbildīga par kiberdrošības risku pārvaldību (European Commission).

Latvija NIS2 prasības pārņēma nacionālajā regulējumā no 2024. gada septembra, savukārt minimālās kiberdrošības prasības stāsies spēkā 2025. gada jūlijā (Business.gov.lv). Pēc LVM uzbrukuma Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs parakstīja piecas rezolūcijas, kurās ministrijām jāziņo par valsts sistēmu drošību un par to, kā informācija par incidentiem pārvietojas valdības iekšienē (Kulbergs). Viņš incidentu sasaistīja ar kavētiem kiberdrošības noteikumiem, faktiski atzīstot, ka ar rakstītiem noteikumiem nepietiek, ja nav skaidras izpildes kārtības.

Tagad pārbaude ir praktiska. Cik ilgi LVM atjaunošana turpināsies? Vai iedzīvotāji uzzinās, kādi personas dati nonākuši ārpus kontroles? Vai rezerves kopijas bija pārbaudītas pirms brīža, kad tās kļuva vajadzīgas? Vai ministrs var nosaukt, kurš konkrēti viņa atbildības ķēdē pārvalda kiberrisku katrai publiskai sistēmai? Ar šiem jautājumiem jārēķinās ikvienam publiskam pakalpojumu sniedzējam Eiropā. NIS2 nozīmē, ka tos vairs nevar atlikt uz nenoteiktu laiku.